Aprīlī Viļņā notika kārtējā VDNR sanāksme. Tā ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vājdzirdīgo apvienība, kura apvieno galvenokārt cilvēkus ar vēlu iegūtajiem dzirdes traucējumiem. Tā kā Latvijā un Lietuvā atbilstošu apvienību nav, tad Latviju šajā organizācijā pārstāv Sadzirdi.lv, bet Lietuvu - Nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu ģimeņu apvienība Pagava, kas šogad bija pasākuma rīkotāja.
Attēlā: Sanāksmes dalībnieki un tulki
Speciāli man tika nodrošināts runas-teksta tulkojums latviešu valodā. Tiesa, tas bija google tulkojums no angļu valodas, vietām ne pārāk precīzs (piemēram, personvārdu Trīne dažkārt pārvērta par Trīsvienību), bet domu saprast varēja vienmēr. Angļu un somu valodā rakstīja Eiri, Īda un Outi no Somijas, bet dāņu valodā – Dorte no Dānijas.
Attēlā: Laptopā teksts dāņu valodā, planšetē – latviešu valodā
Attēlā: Runas-teksta tulki Eiri un Īda
Lietuvā nedzirdīgo un vājdzirdīgo cilvēku stāvoklis ir apmēram līdzīgs kā Latvijā. Lielākā ir Lietuvas Nedzirdīgo biedrība, kurā ir apmēram 2500 biedru. Ir Nedzirdīgo jauniešu organizācija. Aktīva ir Pagava, kura apvieno apmēram 500 nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu ģimenes (par Pagavu atsevišķs raksts ir Sadzirdi.lv mājaslapā). Vadītāja ir Rima Sitavičiene, vietniece Joana Vanagiene. Ir arī Kohleāro implantu asociācija, kuru vada Asta Girniene. Senioru organizāciju Lietuvā nav. Joanna Vanagiene pastāstīja, ka 2001. gadā esot bijis mēģinājums nodibināt Vājdzirdīgo asociāciju, taču tā bijusi vāja, bez izteikta līdera, nav izdevies piesaistīt daudz biedru, nepietika naudas, un 2020. gadā asociācija beigusi pastāvēt. Runas-teksta tulku nav. Arī akustisko cilpu sēžu zālē Pagava nevarēja nodrošināt – šoreiz to atveda no Somijas. Arī Lietuvā nedzirdīgo kopiena ir noskaņota pret kohleārajiem implantiem. Tā joprojām ir ļoti nopietna problēma.
Dzirdes skrīnings mazuļiem Lietuvā tiek veikts kopš 2014. gada
Pēc diagnozes noteikšanas vecāki saņem informāciju tikai no ārstiem. Pagava vēlas panākt, lai vecāki saņem plašāku informāciju gan par ārstēšanos, gan par šo bērnu apmācību pēc iespējas ātrāk.
Lietuvā dzirdes aparātus un ieliktņus bērniem, kuri vecāki par 7 gadiem, maina reizi 3 gados, bet pieaugušajiem – reizi 5 gados. Piešķir trīs dzirdes aparātu veidus atkarībā no dzirdes zuduma pakāpes.
Durvju zvanu, gāzes, dūmu un ugunsgrēku signalizatori tiek piešķirti bez maksas.
Nedzirdīgo bērnu skola ir Viļņā, vājdzirdīgo – Kauņā. Pēc neatkarības atjaunošanas izveidotas vairākas speciālās skolas – tuvāk dzīvesvietām. Arvien vairāk bērnu ar dzirdes traucējumiem apmeklē parastās skolas
2024. gadā Lietuvā visās skolās būs jānodrošina izglītība bērniem ar īpašām vajadzībām.
Ilgu laiku nedzirdīgie skolēni bija pārliecināti, ka viņiem vajadzīga tikai zīmju valoda, bet tagad viņi mācās arī klausīties un runāt, vismaz tie, kuriem ir labākas klausīšanās iespējas.
Lietuvā ir arī Kohleāro implantu asociācija, kas dibināta 2003. gadā. Pirmā KI operācija Lietuvā notika 1998. gadā. Apmēram 80% no KI operācijām tiek veiktas bērniem, bet kopš 2009. gada KI tiek kompensētas arī pieaugušajiem. Latvijā tas notika piecus gadus vēlāk.
Attēlā: Lietuvas pārstāvji
Asta Girniene stāstīja par savu dēlu Jonasu, kurš bija viens no pirmajiem bērniem Lietuvā ar kohleāro implantu. Tolaik Lietuvā kompensēja 7 operācijas gadā, bet rinda bija daudz lielāka. Jonasam tika vākti ziedojumi. Pie implanta viņš tika 4 gadu vecumā. Mamma ar viņu daudz sarunājās.
Asta uzskata, ka bērns jāsūta uz tuvāko skolu, nevis uz tādu, kurā jau ir cits bērns ar implantu. Viņa ieteica nebaidīties pieņemt nepopulārus lēmumus un mainīt skolu. Svarīgi ir novērtēt bērna spējas, taču nenovērtēt tās par zemu.
Attēlā: Astas stāstījuma fragments Text on Tap pieraksta programmā
Attēlā: Jonass Girnis un Rima Sitavičiene
Runāja arī pats Jonass. Tagad viņam ir 23 gadu un viņš strādā par automehāniķi. Šī profesija viņam ļoti patīkot.
Citi sakot, ka viņš runā kā francūzis.
Kohleārais implants esot kļuvis par daļu no Jonasa ķermeņa un nodrošina pilnvērtīgu dzīvi. Bez KI viņš savu dzīvi vairs nevarot iedomāties. Jonasa draugi ir dzirdīgie cilvēki. Jonasam patīk peldēt, braukt ar kajaku un zem ūdens viņš lieto akva implantu. Tad varot dzirdēt dažādas skaņas, ūdens burbuļošanu.
Attēlā: Jonass pie ekrāna un vina runas pieraksts
Somijas pārstāvju uzstāšanās bija visplašākā.
Sanāksmē attālināti piedalījās māksliniece Marija, kura, tāpat kā Jonass, bija viens no pirmajiem implantu bērniem Somijā. Viņas māte 1999. gadā nodibināja atbalsta biedrībo kohleāro implantu bērnu ģimenēm, kura darbojas joprojām.
Attēlā: Uz ekrāna Marija, pa labi prezentāciju laptopā ZOOM vietnē ar subtitriem savā valodā skatās kāds no sanāksmes dalībniekiem, vidū mana planšete ar runas pierakstu latviski.
Arī Marija pieminēja nepieņemšanu no nedzirdīgo kopienas puses savā valstī. Kāpēc tā, viņa esot sapratusi tikai pēc tam, kad iepazinusies ar nedzirdīgo kopienas vēsturi.
Attēlā: Teksta pieraksts Text on Tap programmā
Viena no interesantākajām bija somietes Līsas Sammalpengeres uzstāšanās. Viņa lieliski pārzina dažādas atbalsta tehnoloģijas cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Piemēram, ir dažādi vibrotaktilie risinājumi, kuri palīdz saklausīt vai saprast mūziku.
Tiek praktizēts arī mūzikas apraksts. Apmēram tā: “Trompete sāk pavadīt orķestri, un melodija paceļas līdz kuliminācijai, kad upes nimfas slavē Reinas zeltu”.
Attēlā: Lielais ekrāns ar slaidu un uzrakstiem angļu un somu valodā
Attēlā: Teksta pieraksts Text on Tap programmā
Somijā ir apmēram 100 runas-teksta tulki. Ir hibrīdtulki, kuri izmanto gan zīmju valodu, gan runas-teksta tulkošanu. Bez tam viņi var apgūt papildu prasmes, lai kļūtu par tulkiem cilvēkiem ar runas traucējumiem.
Somijā runas-teksta tulkošana tiek praktizēta arī tvaicētā un mitrā vidē. Piemēram, somu pirtīs, kas šajā valstī ir populāras. Ja nepieciešams saņemt norādījumus hidroterapijas laikā baseinā, planšeti vai telefonu ievieto ūdensnecaurlaidīgā maisiņā.
Attēlā: Līsa demonstrē, ka runas-teksta tulku pakalpojumus var izmantot arī baseinā
Līsa stāstīja, ka tulka pakalpojumus izmantojusi arī operācijas laikā, kura izdarīta vietējā anastēzijā – viņai uz krūtīm novietots galdiņš ar planšeti, kurā varēja lasīt norādījumus.
Kad Līsa atgriezīsies Somijā, viņa pieņems eksāmenus no vēl diviem jauniem runas-teksta tulkiem.
Attēlā: Teksta pieraksts Eiri datorā
Lai kā mēs varētu apkaust somus, filmu titrēšana somu valodā arī viņiem ir problēma. Kinoteātri vilcinās ieslēgt titrus, vai arī tos rāda seansos agrā pēcpusdienā. Taču filmas tiek subtitrētas zviedru valodā.
Televīzija. Somu TV Chanel 4 ir saņēmusi divus aizrādījumus par sliktiem titriem no Somijas uzraudzības iestādes, jo šis kanāls izmanto aptuvenu runas atpazīšanu bez korekcijas. Trīs valsts apraides kanāli un viens komerckanāls darbojoties labi. Raidījumu titrēšana reāllaikā palielinājusies pēdējos gados, Covid-19 laikā.
Somijas realizētais projekts “Dzirdēt un atcerēties” ir nepatīkams atgādinājums nedzirdīgajiem, kuri negrib neko darīt, lai būtu dzirdīgi. Izrādās, ka dzirdes trūkums var paātrināt demences iestāšanos. Somi kampaņā aicina vecāka gadagājuma cilvēkus rūpēties par savu dzirdi un neizolēties. Viņus apmāca lietot dažādas tehnoloģijas,
Attēlā: Liisa Sammelpengere demonstrē vecākā gadagājuma cilvēkiem domāto mācību līdzekli
Vēl Līsa informēja, ka 2024. gada vasarā (jūlija beigās un augusta sākumā) Somijas pilsētā Kupio tiks organizēta starptautiska vājdzirdīgo cilvēku nometne. Protams, ka arī cilvēki no Latvijas tur varēs piedalīties.
Igaunijas pārstāve Sīri Kahro pastāstīja, ka strādā dzirdes autobusiņā Kulmisbusi, kurš regulāri braukā pa Igauniju, lai arī attālākās vietās dzīvojošie varētu pāraudīt dzirdi un saņemt konsultācijas. (BB piebilde: šādu busiņu labprāt izmantotu arī Bērnu Dzirdes centrs, lai varētu apbraukāt lauku rajonus).
Sanāksmē piedalījās Lietuvas Sociālo un darba lietu ministrijas pārstāve Egle Čaplikiene. Viņa izrādīja interesi par runas-teksta tulkošanu un teica, ka mēģinās panākt, lai šāds pakalpojums būtu pieejams arī Lietuvā.
Par VDNR vadītāju atkārtoti ievēlēja Trīni Lindhartu Garsdāli.
Runas-teksta tulki strādāja arī pie vakariņu galda un ekskursijas laikā.
Attēlā: Neoficiālā saruna kafejnīcā
Attēlā: Kafejnīcā notiekošo sarunu pieraksti – raksta Eiri.
Vairāk par seminārā runāto un rādīto varat uzzināt VDNR mājaslapā, kur ir arī divu iepriekšējo sanāksmju prezentācijas: https://vdnr.org/?page_id=457
Vairāk attēlu par runas-teksta pierakstiem ir manā privātajā FB kontā: https://www.facebook.com/baiba.bicena/posts/pfbid02JDDrzxaQCFeCDUdiCEtVhVKRNaMjns678dDdUJX7h2ELHQGuiYj4JGa9mDsmNKuKl
