Lai gan bezdarbnieku skaits valstī ir sarucis, bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars kopējā bezdarbnieku saimē ir pieaudzis.
Intervijā Atbalsts plecam Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone norāda, ka tas ir saistīts ar aģentūras aktīvo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un pašu cilvēku ar invaliditāti interesi par iespējām atrast darbu.
Vairāk nekā puse no reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti ir vecumā virs 50 gadiem, turklāt tikpat daudz ir ilgstošo bezdarbnieku, tas ir, tādu, kas Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrā ir vairāk nekā gadu. Jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem vidū šis rādītājs ir 2,2 procenti, stāsta aģentūras direktore Evita Simsone. Kopumā aģentūras uzskaitē pagājušā gada beigās bija 8179 bezdarbnieki ar invaliditāti, no tiem 63,8 procenti vecumā virs 50 gadiem, 46,9 procenti – ilgstošie bezdarbnieki. Dati liecina, ka bezdarbnieku pēdējā nodarbošanās lielākoties bijusi zemas vai vidējas kvalifikācijas profesija. Bezdarbnieku ar invaliditāti skaits pieaug, jo arvien vairāk cilvēku vēlas atrast pastāvīgu darbu ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību.
Vēl nedaudz par statistikas datiem – pērnā gada desmit mēnešos 3839 personas ir iekārtojušās darbā, no tiem 1840 pēc kāda no nodarbinātības pasākumiem, proti, vai nu bijuši iesaistīti apmācības programmās, vai subsidētajās darba vietās, kas pēc tam atraduši pastāvīgu darbu. Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem laikā izveidotas 164 subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti, visvairāk Latgales reģionā – 68. Subsidētajās darba vietās sāka strādāt 195 bezdarbnieki ar invaliditāti, bet kopumā tie bija 533 bezdarbnieki ar invaliditāti. Pastāvīgā darbā iekārtojušies 3839 bezdarbnieki ar invaliditāti.
Dotācija uzņēmējiem
E. Simsone stāsta, ka viena no populārākajām aktivitātēm jau vairākus gadus ir subsidētās darba vietas (tās tiek apmaksātas līdz diviem gadiem), kuras tiek izveidotas kopā ar darba devējiem, lai personām ar invaliditāti palīdzētu veiksmīgāk integrēties darba tirgū. Pērn darbu šādā veidā uzsākuši 195 cilvēki. Visvairāk tās piedāvātas Latgales reģionā. E. Simsone skaidro, ka, izveidojot subsidēto darba vietu, darba devējs saņem dotāciju padotā algai – tiek kompensēta summa, kas nepārsniedz pusotru minimālās algas apjomu. Līdz ar ergoterapeita atzinumu ir iespējams saņemt finansējumu darba vietas pielāgošanai cilvēkiem ar invaliditāti.
Tiek maksāta arī dotācija mentoram, kas palīdz apgūt vajadzīgās prasmes un zināšanas. Aģentūra secinājusi, ka ne visiem darba devējiem vajadzīga subsīdija algām. «Darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, tāpēc iztiktu ar ergoterapeita konsultāciju par darba vietas pielāgošanu, lai saprastu, kas tajā jāmaina vai jāpilnveido. Līdz ar to pērn tika radīta iespēja nodrošināt ergoterapeita atzinumu un izdevumu segšanu darba vietas pielāgošanai», stāsta E. Simsone. Ir arī iespēja saņemt finansējumu atbalsta personāla (piemēram, surdotulka) nodrošināšanai, kas būtu nepieciešams darba gaitu sākumā.
Jāpārvar stereotipi
Līdztekus tam tiek nodrošināti arī preventīvie pasākumi, tostarp darba devēju izpratnes veicināšanai tiek rīkoti semināru cikli (tie ir bezmaksas). «Visgrūtāk ir pārvarēt dažādus stereotipus attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti, daudzi uzskata – cik sarežģīti būs nodarbināt un integrēt kolektīvā», stāsta E. Simsone. «Jāatceras, ka tikai daļai cilvēku ar invaliditāti ir funkcionāli traucējumi, daudziem ir visdažādākās veselības problēmas, par kurām darba devējs dažkārt nemaz nezina, jo tās nav ārēji redzamas, tāpēc viņi var strādāt gandrīz jebkuru darbu, kas piemērots viņu kompetencēm, izglītībai vai profesionālajai pieredzei.» Nodarbinātības valsts aģentūras direktore piebilst, ka var būt tikai kādi darba spējas minimāli ietekmējoši apstākļi, kurus piekoriģējot cilvēks var veiksmīgi strādāt. Tāpēc tās jomas, darbavietu un uzņēmumu loks, kur personas ar invaliditāti var darboties, ir plašs.
Jau otro gadu Nodarbinātības valsts aģentūra rīko atvērto durvju dienas personām ar invaliditāti, lai mazinātu aizspriedumus par viņu iespēju iekļauties darba tirgū – gan no pašu cilvēku ar invaliditāti, gan uzņēmēju puses. Aicināti ne tikai Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrētie klienti, bet ikviena persona ar invaliditāti, kuru tas interesē. E. Simsoni iepriecina, ka uzņēmēju atsaucība ir liela un viņi ir rūpīgi gatavojušies, lai iepazīstinātu ar savu uzņēmumu un savu kolektīvu. Vēl jo lielāks gandarījums esot par to, ka jau pasākuma laikā daļa apmeklētāju piesakās pie konkrētiem darba devējiem un notiek pirmās darba intervijas, kas pēc tam noslēdzas ar pieņemšanu darbā. Vienā no šādām tikšanās reizēm darba devējs, izrādot savu uzņēmumu, iepazīstinājis Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvjus ar bijušo aģentūras klientu. Izrādās, jaunietis bija veiksmīgi nostrādājis nepilnu gadu un devies pie vadītāja, lūdzot uzticēt viņam sarežģītākus pienākumus. Viņš ticis uzklausīts, un nu varot teikt, ka pakāpies pa karjeras kāpnēm. Šādi veiksmes stāsti uzmundrina gan Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniekus, gan visas iesaistītās puses, apliecinot, ka iespējas ir visiem.
E. Simsone akcentē, ka seko līdzi aģentūras klientu darba gaitām – arī tam, vai pēc subsidētās darba vietas beigām tiek pagarināts līgums uz pastāvīgu laiku. Statistika rāda, ka aptuveni 80 procentos gadījumu tā arī notiek.
Jāuzdod jautājums sev
Vaicāta, kāpēc daļa cilvēku ar invaliditāti tomēr darba tirgū neienāk, E. Simsone norāda, ka tā lielākoties ir nedrošība un bailes, kas čukst: «Es jau gan to nevarēšu». Tāpēc Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultāciju pirmajās reizēs svarīgākais ir palīdzēt ikvienam saprast un saskatīt savas iespējas, uzdodot sev jautājumu: «Ko es varu darīt?» Kad tiek pārvarēta neticība sev un saviem spēkiem, tad jau ir vieglāk spert nākamo soli. Līdzīgi ir arī tiem, kas veselības problēmu dēļ vairs nevar turpināt strādāt gadiem pierasto darbu (it īpaši, ja tā bijusi teju vienīgā darbavieta), jo psiholoģiski grūti ir saskatīt iespējas pārorientēties uz citu jomu. Taču tas nemaz nav tik neiespējami, un varbūt tikai mazliet būs jāpiemācās klāt, lai varētu darīt ko citu. Arī Nodarbinātības valsts aģentūra palīdz noorientēties, piedāvājot plašu gan neformālās, gan profesionālās izglītības spektru. Šīs programmas ļauj iegūt citu kvalifikāciju vai papildināt zināšanas sev pazīstamā jomā. Darbi, kuri tiek uzticēti personām ar invaliditāti, ir visdažādākie – sākot no palīgstrādniekiem un beidzot ar projektu vadītājiem, grāmatvežu palīgiem. E. Simsone min gadījumu, kad kravas automobiļa vadītājs, kas veselības problēmu dēļ vairs nevarēja turpināt to darīt, pārkvalificējās par grāmatveža palīgu un veiksmīgi to turpina darīt. Pirmajā brīdī tās šķiet nesavienojamas lietas, bet izrādās – var! Tas pats attiecas uz stereotipiem par vecumu, dzimumu ierobežojumiem – tās nereti ir iedomas, kas liedz cilvēkam mēģināt ko mainīt.
AISMA ORUPE
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
https://nra.lv/ekonomika/latvija/270046-vispirms-jajauta-sev-ko-es-veletos-darit.htm
