Vēl joprojām daudzi Latvijā uzskata, ka cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešama īpaša aprūpe, daļēji izolējot viņus no sabiedrības.
Sociālie darbinieki Daugavpilī jau vairāk nekā gadu pierāda pretējo – personas ar kustību un attīstības traucējumiem sekmīgi integrējot sabiedrībā, dodot iespēju gan dzīvot atsevišķi, gan pavadīt laiku dziedinošās nodarbībās.
Daugavpilī kopš 2018. gada tiek īstenots Eiropas Savienības un Nacionālā attīstības plāna Deinstitucionalizācijas (DI) projekts, kuru īsteno sociālā dienesta speciāliste Elita Kuzmina.
Šī projekta laikā tiek radīta pakalpojumu sistēma, kas personām ar ierobežotām spējām sniedz nepieciešamo atbalstu, lai cilvēki varētu dzīvot komfortabli un justies kā pilntiesīga sabiedrības daļa. “Sākumā, protams, negāja viegli, cilvēki ar invaliditāti bija kūtri.
Mums nācās viņus motivēt un skubināt, skaidrojot, ka šis projekts patiesi spēj uzlabot viņu dzīvi,” atceras Elita Kuzmina un stāsta, ka 2015. gadā sākās potenciālo projekta dalībnieku izvērtēšana, kurā tika uzrunātas 165 personas – 77 bērni un 68 pieaugušie, kuru dzīve gada laikā ir mainījusies uz labo pusi.
Dod iespēju dzīvot brīvi
Tagad, domājot par nākamo projekta kārtu, sociālie darbinieki saņem vēstules, tiek uzrunāti uz ielas un gribētāju pulks strauji aug – tas ir vistiešākais pierādījums, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām un viņu tuvinieki vēlas labāku dzīvi.
Sirsnīgākais bērnu dakteris – dzīvnieks
Pirmo palīdzību saņēma bērni, kuriem jau gadu pieejamas terapijas ar dzīvniekiem. 37 bērni piedalījās reitterapijas, bet 35 – kanisterapijas nodarbībās. Reitterapijas metodē tiek izmantoti īpaši apmācīti zirgi, kuru kustības, ķermeņa siltums, terapeita un bērna sadarbība veido labvēlīgu ietekmi uz bērna veselību.
Līdzīgi arī kanisterapijā tieši suns ir galvenais motivators bērna veselības uzlabojumiem.
Kuzmina min kādu aizkustinošu gadījumu, kad uz nodarbību ar apmācītajiem suņiem atnāca kāda māmiņa ar savu bērnu, kurš nerunājot. Nodarbības laikā sociālā darbiniece koridorā parunājās ar mammu, bet viņu sarunu pēkšņi pārtrauca sievietes bērniņš, kurš izskrēja no nodarbības un sajūsmā sauca: “Mammu, mammu!”
Tikai pusstunda ar suni bija atvērusi bērnu un iedrošinājusi komunikācijai, pierādot, ka dzīvnieku terapija ir iedarbīga un patiesi bērniem ar attīstības traucējumiem var palīdzēt spert tik nepieciešamo nākamo soli tuvāk izaugsmei.
Šobrīd pārējās ģimenes gaida iespēju pieteikties nākamajām nodarbībām, kas plānotas tuvākajā nākotnē. Pirmā no tām ir mākslas terapija, kurā tiek izmantota Tomatis metode, ko īpaši lieto korekcijas darbā klientiem ar valodas, emocionāla un psihiska rakstura traucējumiem. Tā ir audiosensorā stimulācija, kas stimulē iekšējās auss spējas, attīsta patstāvīgumu, uzlabo vielmaiņu un stimulē gremošanas procesus.
Latvijā ir tikai viena Tomatis speciāliste, un viņa ir piekritusi strādāt ar daugavpiliešiem.
Otra plānotā nodarbība ir kustību terapija baseinā, kas bērniem palīdzēs nodrošināt mugurkaula, saišu un muskuļu veselību, palīdzot iekšējiem orgāniem ieņemt pareizu stāvokli, kā arī trenēt uztveres spējas un attīstīt patstāvīgumu. Kamēr mazākie projekta dalībnieki ārstējas aktīvās nodarbībās ar dzīvniekiem, pieaugušie attīsta radošās prasmes un projekta laikā ievācas savās pirmajās mājās atsevišķi no vecākiem.
Pašam savs dzīvoklis
Šobrīd 28 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem saņem pakalpojumus, ko nodrošina Deinstitucionalizācijas projekts. Deviņiem no šiem cilvēkiem pārmaiņas ir bijušas patiesi grandiozas – viņi ir uzsākuši salīdzinoši neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi grupu dzīvokļos.
Pēc struktūras grupu dzīvokļus varētu salīdzināt ar studentu kopmītnēm, katram sava istabiņa, gaiteņa galā virtuvīte, dušas, veļas mazgāšanas, kā arī atpūtas telpa.
Pirmajā stāvā visu diennakti pieejama atbalsta persona vai aprūpētājs, kas atsevišķiem klientiem palīdz ar ikdienas gaitām.
“Šie cilvēki dzīvo draudzīgi, un daļai no viņiem garīga rakstura traucējumi nav pirmajā brīdī pat novērojami,” atklāj Solvita Upeniece, sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja. Grupu dzīvokļi ir vistiešākais veids, kā cīnīties ar ierūsējušiem aizspriedumiem, ka cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem vieta tikai pansionātā aiz žoga, prom no sabiedrības acīm.
Viens no grupu dzīvokļu iedzīvotājiem draudzīgi atļauj ielūkoties savā dzīvesvietā.
Dzīvokļu iemītnieki apgūst normālas ikdienas gaitas – no rīta pieceļas, paēd brokastis, dodas uz dienas centru vai specializētām darbnīcām, vakarā atgriežas mājās, kopā ar aprūpētāju gatavo ēst, skatās filmas un dzīvo, cik vien iespējams pietuvināt mūsu izpratnē normālai ikdienas rutīnai. Lielāko dienas daļu iemītnieki un arī citi projekta dalībnieki, kopumā 18 personas, pavada specializētajās darbnīcās, kur šuj un apgūst floristiku.
Tur tiek attīstītas ne tikai radošas prasmes, bet radīta teju ģimenes atmosfēra, jo, darinot Lieldienu un Ziemassvētku tirdziņiem dažādus izšuvumus, rotas un mīkstās mantiņas, tiek apspriestas arī aktualitātes, svinētas dzimšanas dienas un izdodas aizbraukt pat kopīgā ekskursijā. Projektam attīstoties, būs pieejamas arī kokapstrādes nodarbības.
Zaļā gaisma nākotnes plāniem
Projekts rit līdz 2023. gada beigām, līdz kuram mēģinās iesaistīt jaunus klientus, jo plānošanas reģionam ir dota zaļā gaisma uz papildu izvērtēšanu šobrīd bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, bet daugavpilieši cer, ka dos papildu iespējas arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.
“Sākumā projektam cilvēki bija jāmeklē un jāuzrunā mums, bet šobrīd gribētāji interesējas paši un viņu patiešām ir daudz,” teic DI projekta vadītāja.
Ir apstiprināts Latgales plānošanas reģiona DI plāns, turpinās darbs pie infrastruktūras projektiem, kurus finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Pavisam drīz tiks dots starts ģimeniskai videi pietuvinātam pakalpojumam “3×8”. Tās būs trīs ģimenes, kurās dzīvos astoņi nepilngadīgi bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Vienā ēkā tiks izveidotas trīs dzīvokļu tipa telpas, kurā katrā dzīvoklī dzīvos astoņi bērniņi, kurus pieskatīs viņu “mamma” – sociālā darba speciāliste.
Tas nozīmē, ka bērni dzīvos kā ģimenē – no rīta piecelsies, kopā pabrokastos, dosies uz skolu vai bērnudārzu, pēcpusdienā atgriezīsies mājās, pildīs mājas darbus, izklaidēsies dažādos pulciņos, dzīvos maksimāli pietuvinātā ģimenes vidē, ne institūcijā.
Paralēli šim posmam taps arī multifunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs, kas atradīsies šobrīd esošajā sociālo pakalpojumu centrā bērniem un jauniešiem “Priedīte”. “Kā zināms, bērnunami līdz 2023. gada beigām ir jālikvidē, tāpēc meklējam risinājumus, kā mazajiem palīdzēt, daudz strādājam ar audžuģimenēm, ļoti labi sadarbojamies ar bāriņtiesu un mēģinām risināt problēmu, kur turpmāk uzturēties un augt mūsu bērniem,” skaidro Kuzmina.
Tiks izveidotas arī vēl 12 papildu vietas grupu dzīvokļos, par kuriem interesējas ne tikai vietējie, bet arī apkārtējo pilsētu iedzīvotāji un šīs iespējas dēļ būtu gatavi pārvākties uz dzīvi Daugavpilī.
Šī projekta galvenais mērķis ir ne tikai uzlabot cilvēku ar veselības problēmām ikdienu un dzīves kvalitāti, bet mainīt arī apkārtējo maldīgos uzskatus un aizspriedumus. Lai gan daudz jau paveikts, sociālās darbinieces neslēpj, ka pilnvērtīgam darbam pietrūkst palīdzīgu roku.
“Mēs priecātos par brīvprātīgajiem, protams, bet mums ir grūti pie sevis atvilināt pat speciālistus. Apmācīti ir, bet strādāt nenāk, jo blakus pilsētās atalgojums ir krietni lielāks,” ar nožēlu teic Kuzmina. Arī valoda vēl joprojām Daugavpilī ir barjera, daudzi ne tikai nerunā, bet arī nesaprot latviski, taču viņas nenolaiž rokas un atzīst, ka šis darbs, lai gan nav viegls, ir misija un skaidrs, ka katram tas nav pa spēkam.
KRISTA DZIDZĒVIČA
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Latvijas Avīze.
#SIF_MAF2019
