Baiba Baikovska ir Rīgas Stradiņa universitātes doktorante un jau vada nodarbības citiem studentiem. Viņa kopš pusotra gada vecuma pārvietojas ratiņkrēslā.
Doktorante raksta promocijas darbu, kurā pēta, kā par invaliditāti tiek runāts masu medijos, nevalstiskās organizācijās, kāds sociālais priekšstats ir sabiedrībā par cilvēkiem ar invaliditāti.
Viņa saka: “Atbilstīgi šim priekšstatam tiek veidota valsts politika.” Ja pieņemam, ka cilvēki ar invaliditāti ir sociālās aprūpes objekti, sociālās palīdzības saņēmēji, tad tāda nostāja ir valsts politikā. Tā nebūs vērsta uz izglītību, nodarbinātību. Tāds priekšstats ir bijis daudzus gadus, to diemžēl redzam sociālo institūciju darbībā. “Bet pašreiz ar ANO konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām ienāk jauns skaidrojums par biopsihosociālā modeļa nozīmi un par invaliditāti kā cilvēktiesību lietu,” norāda Baiba. “Jo personai ar invaliditāti ir visas tās pašas tiesības kā jebkurai citai. Tas nozīmē, ka cilvēks vairs nav tikai sociālās aizsardzības objekts, bet pilnvērtīgs subjekts, kurš pats var noteikt savu dzīvi. Baiba vēlas mainīt sabiedrībā iesīkstējušos stereotipus, piemēram, aplamo uzskatu: ja cilvēkam ir fiziska invaliditāte, tad jābūt arī intelektuālai. “Taču tā var būt un var arī nebūt. Manā gadījumā tā nav, jo citādi es neatrastos te, universitātē,” teic Baiba. Viņa spriež, ka Latvijā ļaudis ir vairāk jāizglīto par saskarsmi ar cilvēku ar invaliditāti. Pēdējā laikā Baibai arvien līdzi ir uzticamā pavadone, biedrībā “Teodors” apmācītā kucīte Elfa.
Raidījums veidots sadarbībā ar “Latvijas Avīzi”
#SIF_MAF2019
