Veselības ministrija, lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu pielietojumu, ļaujot esošā finansējuma ietvaros palīdzēt lielākam skaitam pacientu ar viņiem nepieciešamajiem medikamentiem, ir izstrādājusi izmaiņas valsts kompensēto zāļu saraksta veidošanas kārtībā. Tas ļaus ātrāk sarakstā iekļaut jaunas, lētākas zāles, kā arī samazināt cenas esošajām zālēm.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz papildināt jauno zāļu novērtēšanas kritērijus: no 2019. gada 1. janvāra tiks ņemta vērā ne tikai zāļu ietekme uz tās lietojoša cilvēka dzīves ilgumu, bet arī viņa dzīves kvalitāti.
Vairākas diagnozes, kuru gadījumā pacientiem zāles līdz šim apmaksātas individuālā kārtībā, tiek iekļautas kompensācijas sistēmā:
• uzreiz pēc noteikumu stāšanās spēkā – primārā plaušu hipertensija, Osteogenesis imperfecta; D vitamīnrezistents rahīts;
• no 2019. gada 1. janvāra – imūndeficīts; aknu ehinokoze, cisticerkoze, citi nātrenes veidi (hroniska nātrene; periodiski recidivējoša nātrene).
Līdz ar to vairs nebūs vajadzīgs katru gadu sasaukt ārstu konsiliju, pēc kā slēdziena pacientam nākas doties ar iesniegumu uz Nacionālo veselības dienestu, kas pieņem lēmumu par zāļu kompensāciju. Samazināsies obligāti veicamās procedūras slogs pacientiem, ārstiem, arī valsts iestādēm.
Vairākām diagnozēm, tostarp retām slimībām, jau uzreiz pēc noteikumu stāšanās spēkā tiek paaugstināts kompensācijas apmērs no 50% uz 100%: hipersensivitātes pneimonītam, citām intersticiālām plaušu slimībām, sarkoidozei, motorā neirona slimībai, Hantingtona horejai un vara vielmaiņas traucējumiem. Tādējādi tiek novērsti gadījumi, kad pacients neiegādājas zāles augsta līdzmaksājuma dēļ. Kompensācijas apjoma palielinājums notiks esošā veselības nozares finansējuma ietvaros.
Patlaban zāļu kompensācijas sistēmā cena līdzvērtīgas efektivitātes medikamentiem var atšķirties daudzkārtīgi – pat 800% apmērā. Ja pacientam ir nozīmēts dārgāks medikaments (cits, nevis lētākais līdzvērtīgas efektivitātes medikaments), pacients ir spiests ievērojami pārmaksāt par zālēm. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties šādus nereferences medikamentus, ir samaksājuši 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt.
Tāpēc, lai paplašinātu pacientu iespējas medikamentu racionālā izvēlē un mazinātu viņu līdzmaksājumus, tiek noteikts, ka gadījumā, ja medikamenta cena pārsniedz 100% virs references cenas, zāļu kompensācijas bāzes cena šogad un nākamajā gadā tiek samazināta par 20% (katru gadu). Šāds cenu ierobežojums ļaus saglabāt zāļu izvēles iespējas gadījumā, ja pacientam nav piemērotas lētākās zāles, vienlaikus nodrošinot viņam mazākus izdevumus.
Cenu ierobežošana jeb pieļaujamais cenu “koridors” pēc ekspertu novērtējuma sekmīgi darbojas vairākās valstīs, un rezultātā samazinās pacientu līdzmaksājumi par zālēm. Līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu sastāvā ir tā pati aktīvā jeb ārstējošā viela, kas ir oriģinālajos preparātos – tāpēc to terapeitiskā efektivitāte, piemērojot tādas pašas devas, ir līdzvērtīga. Patentbrīvie medikamenti tiek reģistrēti un nonāk tirgū tikai tad, ja zinātniski ir pierādīta to bioekvivalence – spēja nodrošināt oriģinālajiem preparātiem atbilstošu ārstniecisko iedarbību.
Lai grozījumi Ministru kabineta noteikumos stātos spēkā, tie vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.
www.vm.gov.lv
