Vai kaut kad pārredzamā nākotnē interesantas, bet grūti pieejamas vietas tiks sakoptas tā, lai apmeklētāji ratiņkrēslos dubļos un peļķēs nenoslīktu? Ienāca prātā par šo jautājumu padiskutēt ar tās apkaimes iedzīvotājiem, kur atrodas Induļa Rankas skulptūru parks.
Ievietoju Bieriņu apkaimes FB grupā linku uz šeit publicēto rakstu “Skulptūras peļķēs” un gaidīju reakciju. Sagaidīju.
LK: Klau, nu tas ir dabas parks ar zemesceliņiem un zālāju! Tur tagad vēl nav izbraucams un pat ne labi izstaigājams. Nevajag neko tur bruģēt.
DN: Nu jau tagad puse Zolitūdes un ne tikai, ir šeit. Viss piemētāts ar bundžām un kafijas krūzēm. Es noteikti par atbalstu cilvēkiem ratiņkrēslos, bet tik ļoti popularizēt… Nav jau te dabas takas, bet dzīvo cilvēki.
KO: Liekas, sākotnēji bija doma, ka būs asfaltēti tie veloceliņi, bet kaut kad procesa vidū “attapās” dabas draugi un viss plāns apstājās. Rezultātā – celiņš faktiski jau uzbūvēts (“dabas kaitējums” nodarīts), bet asfalta joprojām nav. Būtu asfalts, manuprāt, izmantošana būtu sekmīgāka (varētu pārvietoties arī tie, kam traucē sīkie akmentiņi, smiltis un dubļi). Zaļajā zonā pie skulptūrām ir zāle. Parkos, mežos un citur dabā, un arī Bierenē, jo īpaši pavasarī un rudenī ir dubļi. Manuprāt, šis nav ērtību ziņā piemērotākais brīdis, lai turp dotos atpūsties un apskatīt skulptūras arī cilvēkiem bez kādiem kustību traucējumiem.
PG: Varbūt sāciet terorizēt arī Latvijas valsts mežus, pieprasot arī tur asfaltētas takas?
BB: Latvijas valsts un Rīgas mežos ierīko jaukas pastaigu takas ar koka laipām. Un takas sākuma/beigās tualetes arī.
AK: Asfaltētu un koka celiņus nevajag. Bet tualetes (arī invalīdu) gan vajag akmens dārzā un Ozola placī arī.
EK: Parkā pietrūkst drenāžas, lai neveidojas peļķes. Parks iekārtots purvā.
… Uz manu pēdējo ierakstu neviens neatbildēja. Tas bija tāds:
BB: Man radās kāds jautājums. Pieņemsim, kaut kad pavasarī mākslas mīļotāju grupa no Valmieras, Balviem vai Talsiem plāno braukt uz Rīgu un apskatīt skulptūras pie Mārupītes. Viņu vidū būs cilvēki ratiņkrēslos (tas nav joks, pirmkovida laikā viņi brauca ekskursijās, ir pielāgoti autobusi). Laika apstākļi konkrētajā dienā nav zināmi. Ja būs slikts laiks – pārējiem tas netraucēs, bet ratiņnieki klusi sēdēs auto stāvlaukumā?
Turpinājums.
Kad šis raksts jau bija nopublicēts Apeirona mājaslapā, parādījās arī kāda deputāta komentārs.
VG: Tad atbilstoši laika apstākļiem tā sanāks. Bet, manuprāt, tādos laika apstākļos kā bildē, vairums mākslas mīļotāju diez vai dosies pastaigās brīvā dabā. Bet labāk izvēlēties muzeju vai pilsētu apskati. Jo diez vai dabu visur var pārveidot cilvēku labā, lai kā arī gribētos.
BB: Izvēlēties muzeju, ja iepriekš programmā paredzēts tieši skulptūru dārzs? Tas ir pietiekami iespaidīgs, lai būtu atsevišķs apskates objekts, uz kuru var braukt no tālienes. Nofilmēts senā mākslas filmā. Uz Vīgelana parku Norvēģijā cilvēki brauc arī lietū. Uz Mosēdu Lietuvā, skatīties neapstrādātus, bet interesanti sakārtotus akmeņus – arī. Te minēja, ka viss piemētāts ar bundžām un kafijas krūzēm, bet vai parkā ir atkritumu tvertnes? Vēlams, dalītās. Vai ir tualetes? Nav! Tas būtu minimums infrastruktūras uzlabošanā. Viens te pieminēja drenāžu. Tas būtu nākamais solis. Piebilde. To, ka mākslinieki šeit ar riteņbraucējiem cīnās, es lasīju jau astoņdesmitajos gados. Laikam Literatūrā un Mākslā.
