Šoreiz Baiba Bicēna no Apeirona apsekojumā devās kopā ar Santu Survilu, Valeriju Asadčiju un viņu asistentiem. Tā kā laiks bija karsts, tad apsekošanai izvēlējāmies Vecāķu pludmali.
Braucām ar auto, kuru novietojām stāvvietā pie glābšanas stacijas. Šeit ir septiņas vietas automobiļiem cilvēkiem ar kustību traucējumiem, un visas šīs vietas jau bija aizņemtas. Par laimi, bija brīva viena “parastā” stāvvieta tieši blakus gājēju celiņam – tur arī noparkojāmies.
Kreisajā pusē glābšanas stacijai ir pieejama tualete. Atzinām par labu.
No glābšanas stacijas uz jūru ved divi celiņi. Koka laipiņa vienā pusē un betona plāksnes otrā pusē, pa kurām pludmalē nobrauc automobiļi. Diemžēl abi celiņi ir pārāk īsi, tie neved ne līdz jūrai, ne līdz cietajām smiltīm.
Laipiņas galā ir platforma. Ja tālāk nevar tikt, tad cilvēks ratiņkrēslā tur var palikt sēžot. Bet kur sēdēs asistents? Paliks stāvot? Sēdēs smiltīs? Pārvietosies uz sola vairākus desmitus metrus tālāk?
Maza, šaura taciņa ved uz tuvāko kafejnīcu. Ja pie tās nebūtu ēdienkartes, varētu nepamanīt. Šo taciņu noteikti vajadzētu paplašināt. Ko teiks kāpu aizstāvji, var iedomāties, taču cilvēkiem ēst arī gribas, un ierīkot normālu celiņu būtu tikai apsveicami.
Pati kafejnīca ir pieejama. No terases var vērot daudzos pludmales volejbolistus, kuri tur trenējas.
Pēc tam nolēmām apskatīt citas kafejnīcas Pludmales ielā. Kā no glābšanas stacijas tur nokļūt? Taisnā līnijā būtu kādi simts metri, taču pa smiltīm braukt nevaram, un mežā arī šeit nav takas. Ļoti būtu nepieciešama laipiņa kāpās!
Bijām spiesti veikt vismaz trīs reizes garāku apkārtceļu, nobraucot lejā līdz Kāpu prospektam un pa to dodoties uz Pludmales ielu. Jāsaka, iekļūt varēja gandrīz visās tur esošajās kafejnīcās – tikai uz vienu pakalniņā ved kāpnes, un citai bija viens pakāpiens.
Mēs izvēlējāmies Saules mednieku, kuras terasē ieturējām pusdienas.
Diemžēl arī Pludmales ielas galā esošais celiņš uz jūru bija par īsu…
Sadomājām aizripot arī līdz pagājušajā gadā uzbūvētajai laipai Saulgriežu ielas galā. Laipa izskatījās ļoti laba, tikai… lai līdz tai tiktu, bija jāpārvar vismaz trīs metri pāri smiltīm!
Secinājums: cilvēks ratiņkrēslā Vecāķos var skatīties uz jūru un paēst, bet pie ūdens bez spēcīga palīga klāt tikt šeit nevar. Peldratu arī šeit nav.
Ļoti nepieciešama vēl kāda invalīdu autostāvvieta, jo pašreizējā ir par tālu no Pludmales ielas. Tā varētu būt Kāpu prospektā pie kafejnīcas Grill & Chill, vai arī Pludmales ielā starp Puikules ielu un Kāpu prospektu. Pludmales ielas galā vajadzētu arī otru “pieejamo” tualeti.
Noteikti vasaras sezonā jāatjauno 29. un 56. autobusa satiksme līdz Vecāķiem! Visas stāvvietas bija pilnas ar automašīnām, brīvu vietu ielu malās nebija!
Tomēr diena bija skaista un atpūtāmies labi.
