Karstā darbadienas pēcpusdienā Baiba Bicēna, Santa Survila, Valērijs Asadčijs un Aleksandrs Nikoļins devās uz Vakarbuļļu peldvietu. Vai tā pieejama cilvēkiem ar invaliditāti?
Problēmas sākās jau stāvvietā. Vienīgā brīvā vieta, kur var novietot auto, bija lielas, lielas peļķes vidū.
Un tā bija stāvvieta personām ar kustību traucējumiem! Neriskējām tur iebraukt. Santu izsēdinājām uz ceļa braucamās daļas, bet Valērijs iebrauca “parastajā” stāvvietā, mašīnu novietojot slīpi. Tā viņam izdevās tikt ratos un tad atlika cerēt, ka pēc dažām stundām neviena mašīna pārāk tuvu nebūs piebraukusi.
Par to peļķi mums teica, ka tur regulāri sakrājoties ūdens. Sūknējot nost, bet atkal un atkal ir slapjš. Ko darīt? Uzlikt vēl vienu asfalta kārtu, lai ūdens noplūst uz citām stāvvietām? Iekārtos stāvvietu invalīdu automašīnām citā vietā? Otrais variants liekas jēdzīgāks.
Devāmies uz pludmali. Asfaltā, diemžēl pa šiem gadiem parādījušies robi, pie koka laipas sākuma – smiltis.
Tāpat kā Vecāķos, otrs laipas gals ar platformu “cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”, atrodas krietni tālu no ūdens.
Atšķirība: tieši uz platformas ir vairāki soliņi. Vismaz asistents var pasēdēt blakus.
Bet cik ilgi sēdēsi karstumā un blenzīsi uz jūru? Valērijs ilgi saulē uzturēties nevar, viņam vajag ēnu. Labi, ka turpat pludmalē ir kafejnīca.
Te atkal problēma: pludmales laipiņu un celiņu uz kafejnīcu šķir apmēram metrs smilšu! Par laimi, uzradās palīgi, kuri uznesa augšā gan Santu, gan Valēriju.
Sēdējām terasē un turpinājām skatīties uz jūru, kurai nevarēja tikt klāt.
Kā tikām augšā, tā tikām lejā: ar vairākiem palīgiem. Labi, ka tuvumā daudz izpalīdzīgu cilvēku.
Iebraucām arī dušas telpās, kuras atrodas netālu no glābšanas stacijas. Ja netikām jūrā, vismaz varējām uzliet sev virsū ūdeni no dušas.
Te ļoti vajadzētu arī tualeti un pārģērbšanās kabīni, kurā var iebraukt ar ratiem. Pārvietojamās tualetes bija pie stāvvietas. Bet mums tomēr labāk patīk stacionārās. Turklāt tuvākajā pārvietojamā tualetē nebija nolaižamā roku balsta.
Autostāvvietā bija milzumdaudz mašīnu. Liela mašīnu rinda bija arī Bullēnu ielā.
Pa ceļam ievērojām, ka 36. autobusa pieturās Rītabuļlos un Vakarbuļlu pludmalē nav platformas. Tātad, ja mēs brauktu ar autobusu, būtu grūti tajā tikt iekšā un ārā.
