Gatim sešu gadu vecumā bija piecu dioptriju stipras brilles bieziem, bieziem stikliem. Līdz divdesmit gadu vecumam viņš vēl redzēja, bet šobrīd, redzes nerviem arvien atmirstot, dzīvo pilnīgā tumsā. Covid-19 krīzes laikā daudzi palikuši bez darba, un arī Gatis ir darba meklētāju rindās.
Brīvajā laikā Gatis labprāt dodas pastaigāties, taču viņš aizrāda, ka neredzīgajiem un vājredzīgajiem cilvēkiem uz ietvēm ir svarīgas taktilās vadlīnijas un Rīgā tās ir reta parādība, savukārt esošās daudzas ir nekvalitatīvas.
Foto: Karīna Miezāja
Krista Draveniece, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viņš dzīvo kopā ar mammu un patēvu, mājās jūtas ērti, tur viss pēc atmiņas iegaumēts, tāpēc pārvietoties problēmu nav. “Ja kaut kas tiek mainīts, tad gan tas ir jāparāda un jāizstāsta,” viņš piekodina. Svešās vietās, ja neviens pakausī neelpo, kā Gatis smejoties saka, pats var visu iepazīt un orientēties. Bet, ja laiks ir noteicošais faktors, tad, protams, ir labi, ja kāds viņam izrāda telpu.
Runājot par ikdienas gaitām ārpus mājas, Gatis uzreiz aizrāda, ka Rīgā trūkst skaņas luksoforu. Tie, kas ir pilsētas centrā pie stacijas, ir labi dzirdami un ērti lietojami, bet citviet par luksoforu skaļumu varot padiskutēt.
Vadlīnijas uz trotuāriem Rīgā vispār esot reta parādība – nepareizs izvietojums, profils un kā tādi rēgi pāris metrus parādoties, tad pēkšņi pazūdot, tiem uzticēties neesot vērts. “Toties pozitīvs piemērs ir pie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa, tur vadlīnijas ir loģiski iezīmētas, ne tikai ķeksīša pēc kā citur galvaspilsētā!” viņš atklāj.
Brīvajā laikā Gatim patīk atrasties pie dabas, doties pastaigāties, uzspēlēt šahu un braukt ar tandēma velosipēdu, šobrīd gan pandēmijas dēļ lielākā dienas daļa, kā jau daudziem, tiek pavadīta četrās sienās. “Televizoru es klausos un radio skatos. Tas ar humoru, bet, jā, es visu uztveru ar dzirdi,” viņš stāsta. Iecienītākās ir sporta pārraides.
Gatis seko līdzi futbolam un hokejam, kādreiz paticis arī F1 un citi autosporti. Spēli viņš redz galvā pēc tā, cik detalizēti un precīzi komentētāji seko līdzi un runā par notiekošo laukumā. Dažreiz kaitinot, ka nemākulīgāki komentētāji aizpļāpājas par vēsturi un pusstundu nekomentē laukumā notiekošo, tad esot dusmas, jo pagriezt galvu uz ekrānu un paskatīties, kurš izdarījis liktenīgo metienu, jau nav iespējams.
Atrast darbu grūti
Gatis iepriekš ir studējis programmēšanu, bet pirms diviem gadiem apguvis datu ievadīšanas operatora zināšanas. Kopš oktobra viņš ir bezdarbnieks. Gatis atzīst, ka šis ir viens no virzieniem, kurā viņš lūkojas, meklējot darbu, – datu ievadīšana, mājaslapu administrēšana.
Ja pamācītos specifiskāk, tic, ka spētu pārvaldīt arī serveru administrēšanu. Otrs variants – strādāt fizisku darbu, varētu kraut preces, pakot, skrūvēt, ko vien vajag. “Atrast darbu ir nereāli. Par vakancēm, kur piesakos, puse neatbild, kāds uzņēmums vairs neeksistē, citur konkrētā darba vieta jau aizpildīta… Nav viegli,” vīrietis atzīst un nopūšas: “Cik tad var sēdēt mājas?”
Jāizmanto NVA atbalsts
Ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalstu personām ar invaliditāti ir iespēja saņemt karjeras konsultācijas, palīdzību darba meklēšanā, reģionālās mobilitātes atbalstu, piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, profesionālajā apmācībā, neformālās izglītības programmu apguvē, atbalsta pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, strādāt subsidētajās darba vietās, iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos.
“Lai cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu viņu vajadzībām piemērotus pakalpojumus, visos NVA īstenotajos nodarbinātības un mācību pasākumos ir pieejams surdotulka pakalpojums, bet vairākos pieejams ergoterapeita un atbalsta personas pakalpojums, kā arī, ja nepieciešams, mācību vai darba vieta tiek pielāgota konkrētā cilvēka vajadzībām,” skaidro NVA Pakalpojumu departamenta nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte Inga Krima.
“Ja cilvēkam ar invaliditāti patstāvīgi ir grūti atrast darbu un ir nepieciešams īpašs atbalsts, jāreģistrējas NVA un jāizmanto mūsu atbalsts un pakalpojumi. Jāpiebilst, ka, piemēram, karjeras konsultantu palīdzība pieejama arī darba meklētājiem, kuri nav reģistrējušies NVA,” skaidro Krima.
Darba meklētājiem ar invaliditāti nodarbinātības iespējas ir atkarīgas no invaliditātes grupas un veida. Nodarbinātības valsts aģentūra pārliecina, ka vairākums personu ar invaliditāti, saņemot viņiem nepieciešamo atbalstu un palīdzību, piemēram, pielāgojot darba vietu, ir spējīgi labi veikt profesionālos pienākumus. Jautāta, cik ilgā laikā cilvēks ar invaliditāti var atrast darbu, NVA pārstāve atbild, ka tas vidēji notiekot sešu mēnešu laikā.
Jāpiemeklē profesija
Katram cilvēkam neatkarīgi no viņa veselības stāvokļa, stiprajām un vājajām pusēm ir iespējams atrast darba vietu, tikai jāskatās pareizajā virzienā, uzmundrina Nodarbinātības valsts aģentūra. “Cilvēki ar redzes invaliditāti, kuriem ir stabils redzes atlikums, var sekmīgi strādāt dažādās profesijās, piemēram, datorsistēmu un datortīklu administrators, datorsistēmu testētājs, mūziķis, koncertmeistars, mūzikas instrumentu skaņotājs, jurists, stādu audzētājs, dārznieka palīgs, pastnieks, kopēšanas iekārtu operators, apkopējs, sētnieks, tirdzniecības aģents, skolotājs, interešu pulciņa vadītājs, sociālais darbinieks,” NVA pārstāve uzskaita.
Neredzīgiem cilvēkiem nereti īpaši attīstīta sajūtu uztvere, piemēram, viņi labi atšķir smaržas, izjūt garšas, viņiem var būt ļoti attīstīta muzikālā dzirde, un šīs spējas ir ļoti nozīmīgas vairākās profesijās.
Neredzīgie cilvēki var veikt tādus darba pienākumus, kuros svarīgas ir citas maņas vai kuros redzes funkciju var kompensēt, izmantojot specializētās datorprogrammas un komunikācijas tehnoloģijas vai tālruni ar runas funkciju. Profesijas varētu būt, piemēram, intervētājs pa tālruni, izmantojot ekrānlasošo programmu, tirdzniecības aģents pa tālruni, klientu apkalpošanas operators, konsultants, degustators.
No darba devēja puses, veidojot darba vietu neredzīgam vai vājredzīgam darbiniekam, ir svarīgi nodrošināt izteiktus krāsu kontrastus, atbilstošu apgaismojumu, drošu un pārskatāmu telpas iekārtojumu, izvairoties no šķēršļiem un sīkām detaļām.
“Iekārtojot darba vietu kopā ar ergoterapeitu, jānoskaidro un jānodrošina darbam nepieciešamie palīgmateriāli un palīglīdzekļi. Neredzīgajiem rakstot un lasot ir jāizmanto audiotaktilās metodes, datoru aprīkojot ar speciālā Braila raksta rindu un ekrānlasošo programmu. Vājredzīgajiem var būt nepieciešama teksta palielinājuma vai runas sintēzes datorprogramma, speciālās brilles vai lupas. Jānorāda, ka vairums biroja datorprogrammu ļauj mainīt burtu lielumu un attēla kontrastu,” stāsta NVA pārstāve I. Krima.
Ja cilvēkam ir stipri dzirdes traucējumi vai pilnīgs dzirdes zudums, spontānā valodas un runas attīstība tiek būtiski kavēta vai pat iztrūkst, tāpēc saziņai tiek lietota zīmju valoda, kā arī nolasīšana no lūpām. Cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem var būt īpaši attīstīta vizuālā uztvere, vērīgums, spēja pamanīt atšķirības šķietami vienādos krāsu toņos, neprecizitāti šķietami pareizajās formās, un šīs īpašības ir ļoti nozīmīgas būvniecībā, galdniecībā, dizaina veidošanā, amatniecībā un citās jomās.
Savukārt cilvēki ar kustību traucējumiem var sekmīgi veikt profesionālos pienākumus, kas neprasa lielu fizisko slodzi. Nav ieteicami darbi, kas prasa piespiedu vai ilgas statiskas pozas, smagumu celšanu, ilgu vai biežu staigāšanu, stāvēšanu.
Cilvēki ar kustību traucējumiem veiksmīgi strādā, piemēram, par projekta vadītājiem, biroja administratoriem, lietvežiem, prečziņiem, pārdošanas speciālistiem, pārdevējiem konsultantiem, izstrādājumu projektētājiem, mājaslapas administratoriem, datorsistēmu tehniķiem, datora operatoriem, informācijas ievadīšanas operatoriem, grāmatvežiem, grāmatvežiem konsultantiem, rokdarbu modelētājiem, kopētājiem, klientu apkalpošanas operatoriem un daudzās citās profesijās.
NVA uzskaitē – 8583 bezdarbnieki ar invaliditāti
* Šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūras datubāzē ir 12,8 tūkstoši brīvu darba vietu. Pieprasītāko profesiju vidū – palīgstrādnieks, santehniķis, būvstrādnieks, būvnieks, mūrnieks, elektriķis, apdares darbu strādnieks, metinātājs, atslēdznieks, betonētājs, krāsotājs, komplektētājs, krāvējs, pavārs, apmetējs, programmētājs, apkopējs, aprūpētājs un tulkotājs.
* 2020. gada decembra beigās NVA uzskaitē bija 8583 bezdarbnieki ar invaliditāti, kas ir 12,3% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita. Pērn 3093 bezdarbniekiem ar invaliditāti tika palīdzēts atrast darbu.
* Plašāka informācija atrodama mājaslapā “www.nva.gov.lv”. Informācija publicēta sadaļas “Meklēju darbu” apakšsadaļā “Nodarbinātības atbalsts personām ar invaliditāti”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
#SIF_MAF2020
Spēka lauks
