Lasīju, ka šobrīd jaunieši ar dzirdes traucējumiem var pieteikties surdotulka pakalpojumiem skolās. Jauki, tikai, vai visi jaunieši ar dzirdes traucējumiem to zīmju valodu zina? Pēdējos gados arvien vairāk bērnu izmanto digitālos dzirdes aparātus vai implantus. Taču šo palīglīdzekļu izmantošana nenozīmē, ka apkārtējo cilvēku sacītais ir saprotams pietiekami labi.
Vairākkārt esmu domājusi, kas īsti man būtu vajadzīgs, lai labāk varētu saprast sacīto sapulcēs, konferencēs, semināros un citur. Aparāta lietošana un sēdēšana tuvu runātājam bieži vien neko daudz nepalīdz, un saprašana dažreiz ir pat tuva nullei. Bet, lai iemācītos zīmju valodu, ir nepieciešama laba redzes atmiņa un veikli pirksti – un man diemžēl nav ne viena, ne otra.
Toties man ļoti patīk lasīt, un lasu es ātrāk, nekā vairumā gadījumu runātāji runā. Subtitrus filmām jau bērnībā lasīju gandrīz zibenīgi. Re – te ir atbilde! Vajadzīgs runātā pierakstītājs, citiem vārdiem sakot, stenogrāfists. Ne jau tāds, kurš agrāk vilka zilbju āķus un ķekšus uz lapas, bet tāds, kurš burtu pa burtam visu sacīto ieklabina datorā. Un nedzirdīgais to visu izlasa sev priekšā monitora (iPada?) ekrānā.
Cik maksā surdotulka sagatavošana, un cik maksā veikls asistents, kurš vienkārši uz tastatūras ātri izdrukā parastus burtus? Ar šo darbu var tikt galā pat students, kurš, iespējams, var studēt tajā pašā kursā un vēlas mazliet piepelnīties. Turklāt, saglabājot uzdrukāto, lekcijas pieraksts iznāk arī pašam.
Arī sapulcēs un konferencēs nedzirdīgajam var būt asistents – stenogrāfists. Protams, rakstītājam jābūt diezgan veiklam un precīzam, bet tas ir pieredzes jautājums. Taču nešaubos, ka arī šādu pakalpojumu vajadzētu nākotnē paredzēt un apmaksāt. Kas, iespējams, maksātu krietni vien lētāk nekā surdotulka sagatavošana un būtu krietni pieejamāks. Būtībā tas ir studenta darbs!
Sliktākajā gadījumā varētu būt lekcijas ierakstīšana diktofonā un atšifrēšana vēlāk. Ja asistents kādu reizi blakus nevar atrasties.
Pēdējā laikā diezgan bieži uz ekrāna tiek demonstrētas dažādas prezentācijas: bildītes un teksts. Priecātos, ja arī šo iespēju izmantotu vairāk un pamatīgāk.
2011-08-11 18:02:46
Komentāri
Gundega
2011-08-12 08:15:22
Jā… šoreiz esi trāpījusi 10- niekā! Arī es reizēm domāju, cik labi būtu, ja lūpu kustībām līdzi to saprašanu iedotu arī rakstīts teksts, ko vari lasīt vienlaicīgi ar priekšā runāto – nu gluži kā filmās. Un skolās arī būtu labi, ja kaut daļu no priekšmetiem kurus apmelē jaunieši ar dzirdes problēmām papildinātu ar tekstu uz ekrāna, tad būtu vienkārši lieliski.
Baiba
2011-08-12 16:57:53
Reiz jau pirms 15 gadiem ārzemēs biju situācijā – kur lielam nedzirdīgo jauniešu pulciņam priekšā bija runātājs, zīmju valodas tulks un arī cilvēks, kurš datorā ievadīja runāto tekstu -kas tūlīt parādījās uz lielas tāfeles – tā kā vienlaicīgi teiktajam varēja sekot līdzi gan nedzirdīgie, gan tie cilvēki, kam ir dzirdes problēmas, bet kas nemācēja zīmju valodu.
