Sociālo un darba lietu komisija rudens sesijā plāno strādāt pie paliatīvās aprūpes sistēmas attīstības, ārstniecības iestāžu pārvaldības uzlabošanas, problēmu risināšanas onkoloģijā, veselības profilakses pasākumiem, kā arī virknes citu jautājumu, šodien, 4.septembrī, žurnālistus informēja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Kā uzsvēra komisijas vadītājs, valstī ir vērojamas problēmas ar pakalpojumiem, kur nepieciešama starpdisciplināra sadarbība. Viens no piemēriem ir paliatīvā aprūpe, kas valstī faktiski gandrīz nav pieejama, un tur ir gan medicīniskais, gan sociālais aspekts. Līdzīgi ar rehabilitācijas pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai pacientiem pēc traumas vai slimības palīdzētu atgūt darba spējas. Veselības ministrijai un Labklājības ministrijai būs jāsadarbojas daudz ciešāk, lai attīstītu kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus, norāda A.Skride.
Veselības jomā būtiski turpināt iniciatīvas veselības profilaksei un veselībai kaitīgo preču pieejamības ierobežošanai. Šeit komisija iestāsies gan par nodokļu palielināšanu saldinātajiem dzērieniem, gan akcīzes paaugstināšanu e-cigaretēm un citiem smēķēšanas produktiem, kuriem nodokļa likme patlaban ir zemāka nekā parastajām cigaretēm, uzsver A.Skride.
Runājot par mediķu algu paaugstināšanu, komisijas vadītājs atzīst, ka būtiski ne tikai piesaistīt papildu naudu, bet arī lūkoties, cik efektīvi tiek izlietoti esoši resursi. Piemēram, mēs redzam gadījumus, ka pacienti ar sarežģītām diagnozēm sākotnēji tiek ārstēti rajonu slimnīcās, lai gan viņiem uzreiz būtu jāsaņem universitātes līmeņa slimnīcas pakalpojums. Šādā situācijā valsts maksā divreiz, norāda A.Skride. Tāpat būtu jāpārskata prakse, ka atsevišķām ārstniecības personām piemaksas ir lielākas par pamatalgu, kā arī jāvērtē administratīvās izmaksas, kuras ārstniecības iestādēs ir salīdzinoši augstas.
Deputātu uzmanības lokā būs arī onkoloģijas jautājumi, jo “patlaban, ejot par zaļo koridoru, atduramies pret sarkanām durvīm”, pauž komisijas vadītājs, akcentējot personāla un īpaši kritisku māsu trūkumu šajā nozarē. “Mums neapšaubāmi ir lielas pieejamības problēmas, ja aptuveni 10 tūkstoši māsu nestrādā savā profesijā.”
Komisija iecerējusi strādāt arī pie vairākām likumdošanas iniciatīvām. Viena no tām būs “pēdējās gribas” regulējums, kas personai paredzētu tiesības savlaicīgi e-veselības sistēmā paust savu gribu par to, vai situācijā, kad persona pie neārstējamas diagnozes atrodas kritiskā stāvoklī, tai būtu veicami reanimācijas pasākumi. Tāpat plānotas izmaiņas mediķu sertifikācijas un resertifikācijas kārtībā.
