Kā ir sadzirdēt pasauli pēc tam, kad gadiem esi pavadījis klusumā? Četri bērni, kuri dzirdi ieguvuši vai atguvuši ar kohleārajiem implantiem, sociālā projektā stāsta par savu personīgo pieredzi, daloties ar sapņiem un iedrošinot citus.
Jegors nirst divu metru dziļumā, Gerda glezno, Gabriela dzied latviešu un lietuviešu valodā, Jēkabs ir dzejnieks. Viņi ir četri no 173 bērniem, kuriem ir kohleārie dzirdes implanti. Bērni stāsta par to, kā viņi dzīvo tagad, skaņu pasaulē.
“Mūsu galvenā doma ir iedrošināt pārējos bērnus uzdrīkstēties būt par to, par ko viņi vēlas būt, nekautrēties, ka viņiem ir vajadzīga palīgierīce, un uzrunāt sabiedrību,” stāsta biedrības “Modus Vivendi A” valdes priekšsēdētāja un akcijas idejas autore Anita Rošāne.
Kohlerāras implants ir redzams. Viena tā daļa, piemēram, uztvērējs ķirurģiski ievietots zem ādas, bet cita daļa, tostarp mikrofons – virs ādas. Ieraugot bērna galvā šo implantu, jautājumi rodas gan lieliem, gan maziem.
“Katrā sižetā bērns arī stāsta, kā viņš gribētu, lai pret viņu izturas. Un tas ir tik aizkustinoši, jo to saka 10 gadus veci bērni,” saka Rošāne.
“Es negribu, lai mani žēlo, es gribu, lai pret mani izturas kā pret parastu cilvēku,” saka Gerda.
“Un tas ir stāsts par iecietību. Mēs kādreiz aizsvilstamies, ja kāds kaut ko paprasa vai palūdz. Un tāda kā neiecietība. Ne tikai šajās, bet citās attiecības. Un to gribētos mazināt,” saka Rošāne.
Galvenā projekta misija ir stiprināt šo bērnu pašapziņu. “Jo, ieguldot viņos tagad, viņi reiz būs pilntiesīgi sabiedrības locekļi un nodokļu maksātāji, nevis pabalstu saņēmēji,” saka “Modus Vivendi A” pārstāve.
Par katru no četriem bērniem tapusi maza filmiņa.
Jēkabs Melecis mācās Valmieras 2.vidusskolas 3.klasē. Zēns ir liels sportists ar mērķi izaugt par profesionālu basketbolistu un reiz iekļūt NBA. Puika sapņo iepazīties ar sportistiem Kristapu Porziņģi, Dairi Bertānu un vēlas, lai pret viņu izturas kā pret parastu cilvēku. Jēkabs ir viens no 173 bērniem, kuriem Latvijā ir kohleārie dzirdes implanti.
Kohleārais implants ir iekārta, kas sastāv no divām lielām daļām – iekšējās un ārējās. Iekšējā daļa, ko ķirurģiski ievieto zem ādas, sastāv no uztvērēja, stimulatora un elektroda. Ārējā daļa – no mikrofona, skaņas procesora un raidītājspoles. Mikrofons uztver skaņas viļņus, procesors to apstrādā, raidītājspole nosūta signālus cauri galvai un stimulatoru. Tālāk signālu pārvērš elektriskos impulsos, kas stimulē dzirdes nervu, un smadzenes tos interpretē kā skaņas.
Dzirdes implants nodrošina iespēju dzirdēt, taču negarantē pozitīvu rezultātu. Tas, kas citiem bērniem ir pašsaprotami, Jēkabam prasīja milzīgu darbu un ģimenes atbalstu. Rezultāts ir redzams. “Man uzreiz ir foršāka dzīve,” saka Jēkabs.
Dzirdes implants Jēkabam ar sportu nodarboties netraucē. Viņam ļoti patīk arī mūzika un galda spēles. Puika uzskata, ka viņa dzīve ir interesantāka nekā citiem, jo viņš prot lasīt no lūpām.
Ja Jēkabs nesaprot, ko citi saka ar pirmo reizi, tad viņš lūdz, lai teikto atkārto skaļāk. Zēns atzīst, ka reizēm skolā diktātos lūdz teikto atkārtot, ja ir sadzirdējis ar pirmo reizi.
Par sevi Jēkabs saka: “Esmu basketbolists, rakstnieks, sportists, zīmētājs un viens no gudrākajiem klasē. (…) Es gribu, lai pret mani izturas tāpat kā pret parastu cilvēku”.
Jēkaba stāsts ir daļa no sociālā projekta “Sadzirdi mani”. Tā ietvaros četri bērni, kas dzirdi ieguvuši vai atguvuši ar kohleārajiem implantiem, stāsta, kā ir sadzirdēt pasauli pēc tam, kad gadiem esi bijis klusumā. Viņi atklāj savu personīgo pieredzi, dalās ar sapņiem un iedrošina citus.
Gerda Rošāne
Gabriela
Jegors
