Neretas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Iveta Arāja intervijā stāsta par to, kādas iespējas pašvaldībai ir palīdzēt personām ar invaliditāti.
Cik pavisam jums ir klientu – personu ar invaliditāti?
Neretas novadā ir 207 personas, kam piešķirtas dažādas invaliditātes grupas. Viņu skaitā ir 13 bērni gan ar funkcionāliem traucējumiem, gan ar garīga rakstura traucējumiem. 22 klienti izmanto asistentu pakalpojumu invalīdam pašvaldībā.
Pakalpojums tiek sniegts kopš 2013. gada, un to administrē novadu sociālie dienesti. Tas nozīmē, ka ik mēnesi tiekamies ar personām ar invaliditāti un ar viņu asistentiem, kas personām ar funkcionāliem traucējumiem palīdz nokļūt pie ārsta, apmeklēt valsts un pašvaldību iestādes, palīdz nokļūt biedrībās, kur personas strādā kā brīvprātīgie, kā arī palīdz nokļūt uz saimnieciskās darbības veikšanas vietām.
Vai cilvēkiem pietiek ar to stundu daudzumu, ko asistentam apmaksā? Redakcija saņēma vēstuli no cita novada iedzīvotāja, ka viņam nepieciešams asistents, kurš izvestu ārā svaigā gaisā, taču nelielā stundu skaita dēļ nevarot atrast nevienu, kurš to darītu.
Varbūt asistenta pakalpojumiem invalīda brīvajā laikā vajadzētu vairāk stundu, taču, pēc Ministru kabineta noteikumiem, tam ir paredzētas tikai astoņas stundas mēnesī.
Tās var izlietot bez attaisnojošiem dokumentiem. Pārējām aktivitātēm noteikts ne vairāk kā 20 stundas nedēļā, iesniedzot attaisnojošos dokumentus.
Piemēram, ja cilvēks veic saimniecisko darbību, ir jābūt reģistrācijas apliecībai, kā arī jābūt izvērtētam, cik laika viņam jāpatērē līdz darba vietai un atpakaļ.
Asistentam apmaksā ceļā pavadīto laiku. Ja cilvēki veic brīvprātīgo darbu biedrībās, ir jābūt noslēgtam brīvprātīgā darba līgumam par to un arī jāzina, cik laika jāpavada ceļā.
Ja persona ar invaliditāti dodas pie ģimenes ārsta vai pie dakteriem uz Rīgu, Aizkraukli, Jēkabpili, tad vēl asistentam pieskaitām klāt šo gaidīšanas laiku pie daktera. Asistentam maksimālais stundu skaits ir 160 stundas mēnesī, un par šo slodzi maksā minimālo algu.
Vai asistentu pietiek?
Diemžēl ne. Galvenokārt tie ir ģimenes locekļi, radinieki, kas ar šo cilvēku dzīvo kopā.
Jau pērn Labklājības ministrijā runāja par to, ka atbilstīgi nevalstisko organizāciju ierosinājumiem būtu iespējams mainīt asistentu atskaitīšanās sistēmu, padarīt to vienkāršāku. Bet tālāk par runām nav tikts.
Pie mums 2017. gadā bija pārbaudītāji no Labklājības ministrijas, un toreizējais ministrs pats iedziļinājās, kā asistenta darba stundas rēķina.
Tika teikts, ka vienkāršos šo procesu, taču jau pagājuši divi gadi un vēl nekas nav vienkāršots.
Ir personas ar invaliditāti, kam maksā īpašo kopšanas pabalstu 213 eiro mēnesī. Ieteicām ministrijai ļaut sociālajam dienestam izvērtēt, cik cilvēks ir kustīgs un sabiedrisks, un tad nākamo gadu viņam maksātu noteiktu summu kā pabalstu asistenta pakalpojuma saņemšanai, bez atskaitēm, stundu tabelēm un rēķiniem.
Daļa asistentu veic saimniecisko darbību, un viņi katru mēnesi Sociālajā dienestā iesniedz darbu pieņemšanas – nodošanas aktu, rēķinu un tabeli par iepriekšējo mēnesi.
Visam klāt tiek pievienoti arī attaisnojošie dokumenti (čeki, kvītis, autobusu biļetes) par aktivitātēm. Mums sociālajā dienestā krājas lieli dokumentu sējumi.
Kādu vēl palīdzību sniedzat personām ar invaliditāti?
Kā sociālo palīdzību pirmās grupas invalīdiem un vientuļiem, nestrādājošiem otrās grupas invalīdiem vienreiz gadā izmaksājam tā saukto dzīvokļa pabalstu – 130 eiro.
To viņi saņem bez ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanas. Personām ar invaliditāti, kuras nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu kustību ierobežojumu dēļ, bez maksas nodrošinām transporta pakalpojumus, lai persona tiek uz medicīnas, rehabilitācijas iestādēm un atpakaļ.
Sociālo palīdzību piešķir, izvērtējot pēdējo trīs mēnešu ienākumus, ja ienākumi ir zemāki par 128,06 eiro mēnesī, tad piešķir trūcīgās ģimenes statusu; ja ienākumi zemāki nekā 242 eiro, tad persona ir maznodrošinātā statusā un saņem Eiropas Savienības atbalsta pārtikas pakas un elektrības kompensāciju – 5 eiro par pirmajām simt kilovatstundām.
Izvērtējot ņem vērā ne tikai ienākumus, bet arī personas īpašumus, transporta līdzekļus, uzkrājumus.
Esmu redzējusi gan Siguldā, gan Rīgā, kā personas ar invaliditāti pavada brīvo laiku dažādās radošās darbnīcās, kuras arī atbalsta pašvaldība.
Mums pašreiz nav dienas aprūpes centra, jo novada centrā trūcis piemērotu telpu. Doma par tāda centra vajadzību ir, jo ir cilvēki, kas meklē sabiedrību, grib kontaktēties, parunāt par savām problēmām.
Deinstitucionalizācijas (DI) projektā bijām pieteikuši izvērtēšanai 26 personas ar garīga rakstura traucējumiem.
Izvērtēja septiņas personas, kurām tika sastādīti individuālo vajadzību plāni. Nākotnē šie cilvēki varētu dzīvot grupu dzīvokļos.
Pašvaldība ir iesniegusi projektu par slēgtās Sproģu pamatskolas ēkas pārveidi: pirmajā stāvā klašu telpu vietā taptu seši grupu dzīvoklīši, un nauda šim nolūkam ir iezīmēta.
Otrajā stāvā taptu dzīvokļi vai dzīvojamās istabas tiem veciem, vientuļiem novada cilvēkiem, kuri dzīvo tālu laukos, bet kam pansionāts vēl nav vajadzīgs. Šajā ēkā atrastos arī dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Pieaugušajiem dienas centrs taps Sproģu saieta namā.
Redzēsim, kādas vēsmas mums nesīs reģionālā reforma, kur esam iezīmēti pie Aizkraukles, bet mēs ceram šos ieplānotos pakalpojumus izveidot un saglabāt.
http://www.la.lv/slegtaja-skola-iekartos-dzivoklus
DACE KOKAREVIČA
Iveta Arāja: ministrija teica, ka vienkāršos asistentu atskaitīšanās kārtību, taču pagājuši jau divi gadi un vēl nekas nav vienkāršots.”
Foto: VALDIS SEMJONOVS
SPĒKA LAUKS
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”
#SIF_MAF2019
