Publiskai apspriešanai nodota Rīgas plānošanas reģiona (RPP) deinstitucionalizācijas plāna pirmā redakcija, kas cita starpā paredz paplašināt bērnu ar funkcionāliem traucējumiem iespējas iekļaujošai dzīvei sabiedrībā.
Līdz šī gada 18. aprīlim publiskai apspriešanai nodota RPP deinstitucionalizācijas plāna 2017. – 2020. gadam pirmā redakcija. To izstrādājusi Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento”. Vienlaikus par plānu notiks sabiedriskās apspriedes sanāksmes Limbažos, Tukumā, Ķekavā un Siguldā.
Izstrādātais ir attīstības plānošanas dokuments, kura mērķis ir radīt priekšnosacījumus noteiktām cilvēku grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, bērniem ārpus ģimenes aprūpē un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem – saņemt nepieciešamos pakalpojumus, paplašinot to iespējas iekļaujošai dzīvei sabiedrībā. Tā galvenais uzdevums ir plānot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību un izvietojumu RPP pašvaldībās, lai nodrošinātu mērķa grupas personām nepieciešamos atbalsta, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un novērstu nonākšanu institūcijās.
“Šī plāna viena no priekšrocībām ir tā, ka to izstrādāja ekspertu grupa, kas ikdienā pārstāv tās sabiedrības grupas, kuras vistiešāk skar deinstitucionalizācija. Līdz ar to plānā sniegtais redzējums ir svarīgs ieguldījums deinstitucionalizācijas procesa virzīšanai. Pievēršot uzmanību plānā paustajam, ne tikai speciālistiem, bet arī plašākai sabiedrībai ir iespēja saklausīt to līdzcilvēku balsis, kuriem ļoti svarīga ir mūsu sapratne un atbalsts,” pauž RPP Deinstitucionalizācijas projekta vadītāja Annele Tetere.
Viņa skaidro, ka deinstitucionalizācijas plāns, paver plašākas iespējas pieaugušajām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem, kuriem projekta laikā irveikts individuālu vajadzību izvērtējums, saņemt atbilstošus sociālos pakalpojumus.
“Plāna apspriešanā aicinām piedalīties pašvaldību pārstāvjus, sociālo un vispārējo pakalpojumu sniedzējus, nevalstiskās organizācijas, institūcijas un ikvienu iedzīvotāju, lai paustu savu viedokli un sniegtu priekšlikumus, ja tādi radušies. Pēc sabiedriskās apspriešanas plāns tiks pilnveidots un nodots īstenošanai. Šis ir svarīgs posms, jo, balstoties uz to, reģiona pašvaldības lems par konkrētu sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu savā teritorijā,” pauž “Sustento” pārstāvis Māris Grāvis.
Ar deinstitucionalizācijas plāna materiāliem elektroniski iespējams iepazīties RPP tīmekļa vietnē www.rpr.gov.lv vai arī klātienē Rīgas plānošanas reģiona telpās, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 18 (3. stāvā), Rīgā.
Līdz 2023. gadam pieci plānošanas reģioni Latvijā ar Eiropas Sociālā fonda finanšu atbalstu īstenos Labklājības ministrijas sākto deinstitucionalizācijas procesu. Projektu Rīgas plānošanas reģionā virza un koordinē RPP sadarbībā ar tā teritorijā esošajā pašvaldībām. Alojas, Ādažu, Baldones, Babītes, Carnikavas, Engures, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunpils, Jūrmalas, Kandavas, Krimuldas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Stopiņu un Tukuma pašvaldības.
Rīga ir vienīgā Rīgas plānošanas reģiona pašvaldība, kas nav noslēgusi sadarbības līgumu.
Rīgas plānošanas reģionā projekts tiek īstenots ar devīzi “Sirdsdomas jaunai dzīvei”.
