Saeimas Pieprasījumu komisijā trešdien raisījās plašas diskusijas par veselības pakalpojumu dalīšanu grozos pēc apdrošināšanas statusa, dažiem norādot uz kārtējiem informācijas sistēmu trūkumiem, bet citiem uzteicot virzību uz šīm pārmaiņām.
Deputāti skatīja partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) pieprasījumu veselības ministrei Andai Čakšai (ZZS) ir par viņas atbildību, ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no 1. janvāra. AP norāda, ka Veselības ministrijas (VM) prognožu par “neapdrošināto” personu skaitu detalizācijas līmenis esot nepilnīgs, turklāt joprojām neesot nodrošinātas iespējas iedzīvotājam noskaidrot vai tas ir, vai nav “apdrošināts”.
Deputāts Andris Skride (AP) teica, ka saistībā ar jaunās sistēmas ieviešanu ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Piemēram, joprojām neesot skaidrs, cik ir iedzīvotāju, kuri nav samaksājuši sociālo nodokli un paliek ārpus veselības aprūpes pilnā nodrošinājuma. Tāpat Skride norādīja uz nepilnu divu miljonu eiro ieguldījumu, lai salāgotu nepieciešamās informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, uzsverot, ka nav īstenojies plānotais un sistēma no 1. janvāra nav sākusi strādāt.
Veselības ministre Čakša norādīja, ka precīzi pa grupām ir zināms to cilvēku skaits, kam ir iespēja sistēmā iekļauties brīvprātīgi. VM konkrētus skaitļus gan līdz šim neminēja, ņemot vērā, ka vienlaikus liela daļa no šiem cilvēkiem iekļaujas grupās, kurām automātiski pienākas veselības pakalpojumu pilnais grozs. Kā piemēru politiķe minēja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, no kuriem nedaudz vairāk nekā puse pieder arī iedzīvotāju grupām, kurām automātiski pienākas pilnais grozs.
Deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) gan norādīja, ka 2018. gadā no grupām, kas brīvprātīgi var veikt nepieciešamo maksājumu, iekasēti vien daži simti tūkstoši eiro. Tāpēc kopā ar parlamentārieti Danielu Pavļutu (AP) abi politiķi vaicāja, kāda ir saikne šī maksājuma ieviešanai ar veselības pakalpojumu saņemšanu. Čakša skaidroja, ka tas ir jāskatās kontekstā ar visas sistēmas izmaiņām, pakalpojumu saņemšanu sasaistot ar sociālā nodokļa nomaksu.
Saistībā ar dalīto grozu ieviešanu redzamākā diskusija notika starp Riekstiņu un deputāti Ingunu Rībenu (VL-TB/LNNK). Politiķe uzteica Čakšu par paveikto un norādīja, ka viņu pārsteidz jauno deputātu nostāja šajā jautājumā. Rībena akcentēja, ka veselības jomā “muļļāšanās” esot notikusi jau 20 gadus, tāpēc virzība uz veselības apdrošināšanas ieviešanu šajā jomā ir pareiza.
Gan Riekstiņš, gan citi parlamentārieši norādīja arī uz problēmām ar e-veselības sistēmas darbību kopumā. Diskusijā ar Čakšu reizē izskanēja norāde, ka svarīgi ir nodalīt, par kuru no sistēmas posmiem ir runa – vai par problemātisko situāciju tās ieviešanas sākumā, vai par pašlaik uzlaboto sistēmu.
Izskatot AP deputātu iesniegto pieprasījumu Čakšai par veselības aprūpes pakalpojumu dalīto grozu sistēmu, Pieprasījumu komisijas vairākums to atbalstīja. Tālāk par to būs jābalso Saeimai.
Kā ziņots, IT infrastruktūras problēmu dēļ NVD gada sākumā nav spējis dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos – pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31. decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018. gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.
1. janvārī stājas spēkā likumu izmaiņas, kas paredz Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu. Kā paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums, ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos – pamata un pilnā.
Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
