Latvijā nereti tiek aizmirsts par sievietes ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem vajadzībām, šodien diskusijā "Saeima cilvēkiem ar invaliditāti" sacīja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.
Viņa norādīja, ka, ignorējot un diskriminējot sievietes ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem, tiek pārkāptas šo sieviešu tiesības. Vienlaikus ir ļoti maz informācijas par to, kas šīm sievietēm Latvijā ir vajadzīgs, piebilda Anča, kura uzskata, ka Latvijā nepieciešams pētījums, kas palīdzētu saprast šo sieviešu īpašās vajadzības.
Vienlaikus Anča norādīja, ka nereti tiek aizmirsts par daudz maziem un vienkāršiem šķēršļiem, ar kuriem saskaras sievietes ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem. Anča uzsvēra, ka bieži vien tiek aizmirsts par to, ka, piemēram, vardarbības gadījumā sievietei ar invaliditāti nav iespēja aiziet, bet nedzirdīgai sievietei – piezvanīt un lūgt palīdzību.
Anča aicināja neaizmirst arī par to, ka vardarbībai ir daudz un dažādas formas, tostarp par tādu var uzskatīt arī noraidošu attieksmi, ar kādu saskaras sieviete ar invaliditāti, kura vēlas bērnu.
Tāpat “Sustento” vadītāja uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai informācija par sievietēm ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem nonāktu līdz plašākai sabiedrībai, kā arī, lai sabiedrība izprastu, ka runa nav par kaut kādām sievietēm, bet gan par sievietēm, kurām reāli nepieciešama palīdzība.
Uzrunājot diskusijas dalībniekus, deputāte, veselības ministre Anda Čakša (ZZS) uzsvēra nepieciešamību izglītot sabiedrību, jo, viņasprāt, barjeras, kas ir cilvēku galvās, var noņemt tikai ar būtisku sabiedrības izglītošanu. “Iekļaujoša sabiedrība, par ko tagad tiek runāts tik daudz, sākas ar mums visiem,” sacīja politiķe.
Vienlaikus viņa aicināja neieslīgt šīs tēmas emocionālajā aspektā, un, nevis šausmināties, bet meklēt ļoti praktiskus risinājumus, lai uzlabotu šo sieviešu dzīvi. Čakša ir pārliecināta, ka šajā jautājumā ir daudz praktisku risinājumu, kurus, strādājot kopā, ir iespējams atrisināt.
Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta direktore Elīna Celmiņa norādīja, ka diemžēl Latvijā nav pētījumu par sieviešu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem situāciju un vajadzībām. Vienlaikus starptautiskajos pētījumos tiek uzsvērts, ka sieviešu un meiteņu ar invaliditāti vajadzības netiek pietiekoši ņemtas vērā.
Celmiņa norādīja, ka pētījumos pausts, ka sievietes ar invaliditāti nereti ir atstumtas no izglītības, nodarbinātības un citiem sociāli nozīmīgiem segmentiem, turklāt attieksmes un strukturālu iemeslu dēļ šīs sievietes mēdz saņemt arī zemākas kvalitātes veselības aprūpi.
Pēc Celmiņas paustā, ņemot vērā, ka Latvijā sievietes dzīvo ilgāk nekā vīrieši, arī sieviešu ar invaliditāti skaits valstī ir lielāks nekā vīriešu ar invaliditāti, un tāpēc būtu svarīgi domāt arī par šīs grupas vajadzībām.
Arī Saeimas Sociālo un darbu lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) uzskata, ka, kaut arī mūsdienās sabiedrībā uzskati par cilvēkiem ar invaliditāti ir uzlabojušies, joprojām ir daudz darāmā, lai stiprinātu cilvēku ar invaliditāti tiesības un veidotu iekļaujošu sabiedrību.
Deputāts, labklājības ministrs Jānis Reirs (V) norādīja, ka ir ļoti svarīgi runāt arī par šķēršļiem, ar ko cilvēki ar invaliditāti joprojām sastopas. Arī Reirs norādīja, ka sabiedriskajā domā notiek izmaiņas, tomēr jebkurš vēlētos, lai izmaiņas notiktu straujāk.
Reirs sacīja, ka politiķi un ierēdņi vieni paši situāciju un attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti nevar mainīt, un iepriekšējā pieredze ar bērniem institūcijās apliecinājusi, ka ļoti svarīgs ir sabiedrības atbalsts un iesaiste. “Bez plaša sabiedrības atbalsta iekustināt politikas nav iespējams,” norādīja politiķis.
