Sabiedriskajai apspriešanai nodots projekts par asistenta pakalpojumiem

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departaments nodevis apspriešanai jauno asistenta likumu ar 5 projekta variantiem.

Pieteikšanās līdzdalībai:

Savu viedokli sabiedrības locekļi ir aicināti izteikt līdz 31.10.2019., rakstot uz e-pasta adresi einars.graveris@lm.gov.lv vai pa pastu, adresējot Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamentam Skolas ielā 28, Rīga, LV-1331. 

Atbildīgais:

Elīna Celmiņa, 67021612, Elina.Celmina@lm.gov.lv

Projekts 18.10.2019.

Konceptuāls ziņojums par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu

Rīga, 2019

Saturs

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums 3
2. Situācijas izklāsts 4

2.1. Spēkā esošais regulējums 4
2.2. Asistenta pakalpojuma saņēmēju skaita dinamika un raksturojums 6
2.3. Identificētie trūkumi asistenta pakalpojuma nodrošināšanā 12

3. Piedāvātie risinājumi trūkumu novēršanai 20
4. Anketa asistenta nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanai 25
5. Asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanas risinājumu varianti un provizoriskās izmaksas 26

1.risinājuma variants – paaugstināts asistenta atalgojums, esošais SD izvērtējums 30
2.risinājuma variants – vienota anketa, paaugstināts asistenta atalgojums 35
3.risinājuma variants – vienota anketa, kompensācija personai asistenta izmantošanai, pašvaldības līdzfinansējums 39
4.risinājuma variants – vienota anketa, mērķdotācija pašvaldībām esošā finansējuma ietvaros 42
5.risinājuma variants – vienota anketa esošā finansējuma ietvaros 46

6. Cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošo nevalstisko organizāciju viedoklis par risinājuma variantiem 51
7. Normatīvo aktu uzskaitījums, kuros veicami grozījumi, un citas nepieciešamās darbības pirms izmaiņu ieviešanas 51
8. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu 53

1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013.gadā ar mērķi sniegt atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, kā arī, lai atvieglotu personu ar invaliditāti ģimenes locekļus un veicinātu to iesaisti darba tirgū.

ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – Konvencija), kas vērsta uz cilvēktiesību nodrošināšanu attiecībā uz personām ar invaliditāti, nosaka sfēras, kurās Konvencijas dalībvalstīm nepieciešams veikt pielāgojumus, lai personas ar invaliditāti varētu īstenot savas tiesības. Asistenta pakalpojums ir viens no galvenajiem atbalsta pasākumiem, lai personas ar invaliditāti patstāvīgi varētu vienlīdzīgi ar pārējiem sabiedrības locekļiem īstenot savas tiesības.

Laika gaitā diskusijās ar nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO) un sociālajiem dienestiem tika secināts, ka pakalpojums neapmierina mērķa grupu un pakalpojuma nodrošināšanā ir nepieciešamas izmaiņas.

Labklājības ministrija (turpmāk – Ministrija) Konceptuālo ziņojumu par asistenta pakalpojuma pilnveidošanu (turpmāk – Ziņojums) izstrādājusi, pamatojoties uz:

– Deklarācijas “Par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ieviešanai” 114.punktu, kas paredz sadarbībā ar pašvaldībām uzlabot sociālos pakalpojumus, tai skaitā pilnveidojot asistenta pakalpojumus personām ar invaliditāti, lai pilnvērtīgi iesaistītu personas ar invaliditāti sabiedrības dzīvē. Sniegt mērķtiecīgu atbalstu tiem, kuri ikdienā nodrošina cilvēku ar smagiem funkcionāliem traucējumiem aprūpi mājās. Sadarbībā ar ministrijām un NVO koordinēti risināt ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem saistītus jautājumus. Savukārt Deklarācijas 112.punkts paredz turpināt atbalstīt personas ar īpašām vajadzībām, pārskatīt un uzlabot esošo atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā invaliditātes noteikšanas kārtību, agrīno diagnostiku un sociālo rehabilitāciju, kā arī pilnveidot pasākumus personu ar invaliditāti un īpašām vajadzībām iekļaušanai darba tirgū;

– Ministru kabineta 2019.gada 13.septembra sēdes protokollēmuma Nr.41.1.§ 20.punktu, kurā Labklājības ministrijai uzdots izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot, ka valsts budžeta izdevumi, kas ir tieši saistīti ar minimālo algu ar 2020.gada 1.janvāri netiek piesaistīti minimālās algas apmēram, un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2020.gada budžeta likumprojektu paketē;

– Valsts kontroles 2016.gada 18.martā publicētajā revīzijas ziņojumā “Vai personām ar invaliditāti paredzētais asistenta pakalpojums nodrošina tā izveidošanas mērķu segšanu?” sniegtajiem ieteikumiem par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu;

– darba grupas asistenta pilnveidošanai ietvaros notikušajām diskusijām.

Vienlaikus Eiropas Padome 2019.gada ikgadējās specifiskajās rekomendācijās dalībvalstīm Latvijai iesaka novērst sociālo atstumtību, jo īpaši uzlabojot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu .

Arī ANO Komiteja par personu ar invaliditāti tiesībām Noslēguma piezīmēs par Latvijas Republikas sākotnējo ziņojumu par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesību īstenošanu Latvijā norādīts uz pārmērīgu administrēšanu un individuālā atbalsta personām ar invaliditāti ierobežotu nodrošināšanu .

Lai salāgotu personu ar invaliditāti vajadzības pēc asistenta pakalpojuma un valsts budžeta iespējas, ar labklājības ministra rīkojumu Nr. 87 2015.gada 11.novembrī tika izveidota darba grupa asistenta pakalpojuma pilnveidošanai, kuras uzdevums ir sniegt ieteikumus asistenta pakalpojuma pilnveidošanai. Darba grupā bija iekļauti pārstāvji no Ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM), personas ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām, sociālajiem dienestiem (skatīt 6.nodaļu).

Ministrijas izveidotajā darba grupā un diskusijās ar iesaistītajām pusēm pēc vairāku gadu diskusijām 2018.gadā tika panākta vienošanās par nepieciešamību ieviest vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu. Ministrija ir izstrādājusi piecus asistenta pakalpojuma nodrošināšanas risinājuma variantus, kas ir ļoti atšķirīgi un identificētās problēmas risina dažādā apmērā. Viens no risinājumiem paredz saglabāt esošo pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanas un piešķiršanas kārtību, bet četri pārējie varianti paredz jaunas anketas par pakalpojuma nepieciešamības noteikšanu ieviešanu un atskaitīšanās prasību ievērojamu samazināšanu, bet tie paredz atšķirīgu finansēšanas shēmu.

Izstrādātā Ziņojuma sabiedriskā apspriešana ir nodrošināta no 2019.gada 10.oktobrim līdz 2019.gada 31.oktobrim, ievietojot paziņojumu par sabiedrisko apspriešanu Ministrijas un Valsts kancelejas tīmekļa vietnē.

 

2. Situācijas izklāsts

2.1. Spēkā esošais regulējums

Asistenta pakalpojums pašvaldībā ieviests 2013.gadā ar mērķi veicināt personu ar invaliditāti iesaisti darba tirgū un izglītošanās procesā, kā arī sekmēt personu iesaisti rehabilitācijas pasākumos. Invaliditātes likums nosaka, ka no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā pašvaldībā var pieprasīt personas ar I vai II invaliditātes grupu, kurām Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – Valsts komisija) izsniegusi atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību (turpmāk – atzinums) un personas no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām Valsts komisija izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem. Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.942 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.942) nosaka no valsts budžeta apmaksāto asistenta pakalpojumu, pakalpojuma piešķiršanas kārtību, prasības asistentam, kritērijus atzinuma sniegšanai par asistenta pakalpojuma nepieciešamību un kritērijus pakalpojuma apjoma noteikšanai, kā arī nepieciešamā valsts budžeta finansējuma aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību.

Valsts komisija sniedz atzinumu personai, ja tai asistents nepieciešams tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar veikt patstāvīgi, un kura atbilst šādiem kritērijiem:

1) noteikta I invaliditātes grupa redzes traucējumu dēļ;

2) noteikta I vai II invaliditātes grupa un ir kāds no šādiem funkcionēšanas ierobežojumiem:

• ir slimības vai anatomiskie defekti, uz kuru pamata ir izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;
• ir abu augšējo ekstremitāšu anatomiski defekti: amputācijas stumbri plaukstu pamata līmenī vai augstāk;
• ir garīgās veselības traucējumi.

Asistenta pakalpojumu pašvaldībā nodrošina personas deklarētās dzīvesvietas sociālais dienests. Ministrija piešķir sociālajam dienestam finansējumu administrēšanas izdevumu segšanai ne vairāk kā 10 procentu apmērā no asistenta pakalpojuma nodrošināšanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Līdzekļu apmērs asistenta pakalpojumam tiek noteikts atbilstoši valsts budžetā attiecīgajā gadā asistenta pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtajiem līdzekļiem.

Pašvaldības sociālais dienests izvērtē personas ar invaliditāti situāciju un vajadzības un to, cik persona ir aktīva, izvērtē nepieciešamību sastādīt personai individuālu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu un pieņem lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, individuāli nosakot izmantojamo stundu skaitu nedēļā. Nosakot asistenta pakalpojuma apjomu, sociālais dienests ievēro MK noteikumos Nr.942 noteiktos kritērijus asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai atbilstoši personas iesaistei aktivitātēs. Pēc lēmuma pieņemšanas sociālais dienests slēdz līgumu ar asistenta pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma pieprasītāju par pakalpojuma sniegšanu un kontrolē līguma saistību izpildi. Sociālais dienests, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu, vienu reizi mēnesī iesniedz Ministrijai pārskatu par finanšu izlietojumu iepriekšējā mēnesī. Ministrija veic samaksu sociālajiem dienestiem par sniegto asistenta pakalpojumu, bet sociālais dienests samaksā asistenta pakalpojuma sniedzējam.
Asistenta pakalpojumu var sniegt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Asistentiem nav noteiktas kvalifikācijas prasības, pakalpojumu var sniegt jebkura persona, kurai ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti, tai skaitā, personu ar invaliditāti radinieki. Šāds regulējums noteikts, ņemot vērā grūtības atrast asistentu visā valsts teritorijā, kā arī to, ka tādējādi tiek sniegts atbalsts personu ar invaliditāti ģimenēm, kurās tuvinieki uzņēmušies asistenta lomu un atteikušies no savas profesijas vai samazinājuši darba slodzi savā darba vietā.

Samaksa asistentam ir noteikta atbilstoši kārtējam gadam valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei, bet kopā ne vairāk kā par 40 stundām nedēļā vienam asistentam. Pašvaldība ir tiesīga paaugstināt atlīdzību asistentam atbilstoši pašvaldības budžetā pieejamajiem finanšu līdzekļiem un asistenta ieguldītā darba apjomam.

Personām ar I grupas redzes invaliditāti ir tiesības saņemt no valsts budžeta finansētu pabalstu asistenta izmantošanai . Pabalstu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem personām ar I grupas redzes invaliditāti izmaksā no 2015.gada. Pabalsta saņēmējiem pašiem ir tiesības izvēlēties asistentu. Pabalsta apmērs 17,07 euro nedēļā tika noteikts, tā ieviešanas brīdī pieņemot, kas tas paredzēts asistenta apmaksai 10 stundām nedēļā. Ja persona ar I grupas redzes invaliditāti saņem minēto pabalstu, viņai ir tiesības saņemt arī asistenta pakalpojumu pašvaldībā daļā, kas pārsniedz 10 stundas nedēļā. 2018.gadā asistenta pakalpojumu pašvaldībā saņēma 562 personas ar redzes invaliditāti. Pabalsta apmērs un piešķiršanas kārtība ir noteikti Ministru kabineta noteikumos . Pabalsta saņēmēju skaits vidēji mēnesī 2015.gadā bija 2036 personas, 2016.gadā 2106 personas, 2017.gadā -2114 personas, bet 2018.gadā 2159 personas. Pabalsta izmaksai 2018.gadā tika izlietoti 1.9 miljoni euro.

 

2.2. Asistenta pakalpojuma saņēmēju skaita dinamika un raksturojums

Kopš pakalpojuma ieviešanas asistenta pakalpojuma pašvaldībā saņēmēju skaits pieaudzis no 3069 personām 2013.gadā līdz 10 396 personām 2018.gadā, jeb par 338% (skatīt 1.attēlu). Arī personu skaits, kurām ir spēkā esoši atzinumi par asistenta pakalpojuma nepieciešamību ar katru gadu palielinās. 2013.gadā tika izsniegti 9198 atzinumi par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, bet 2018.gada 31. decembrī bija jau 32 776 spēkā esoši atzinumi par asistenta pakalpojuma nepieciešamību.
Savukārt asistenta pakalpojumu pašvaldībā saņēma ievērojami mazāks skaits personu, kurām bija tiesības šo pakalpojumu pieprasīt. 2013.gadā asistenta pakalpojumu saņēma 2 611 pilngadīgas personas, bet 2018.gadā 9 391 pilngadīga persona. Līdz ar to 2013.gadā asistenta pakalpojumu neizmantoja apmēram 6 500 pilngadīgas personas, kurām bija tiesības to pieprasīt, jeb 72% no potenciālās mērķa grupas, bet 2018.gadā asistenta pakalpojumu neizmantoja jau 23 385 pilngadīgas personas, kurām bija tiesības to pieprasīt, jeb 71% no potenciālās mērķa grupas (skatīt 2.attēlu).
Daļa no personām, kurām izsniegts atzinums un kuras neizmanto asistenta pakalpojumu, atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās. Netiek apkopoti dati par personu skaitu, kurām izsniegts atzinums un kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, taču uz 2018.gada 31.decembri ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas (valsts un pašvaldību nodrošināto) pakalpojumu saņēma 6 653 personas ar I un II invaliditātes grupu. Līdz ar to var pieņemt, ka Valsts komisijas atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību ne vienmēr liecina par personas faktisko nepieciešamību pēc asistenta pakalpojuma, jo apmēram 60-70% no asistenta pakalpojuma potenciālās mērķa grupas šo pakalpojumu neizmanto.

1.attēls

Valsts komisijas izsniegtie un spēkā esošie atzinumi par asistenta pakalpojuma nepieciešamību 2013-2018

Avots: VDEĀVK

Pakalpojuma nepieprasīšanai var būt arī dažādi iemesli, piemēram, personai nav tādu aktivitāšu vai to ir ļoti maz, kur nokļūšanai uz aktivitātes norises vietu būtu nepieciešams pārvietošanās atbalsts, personai ir kustību vai garīga rakstura traucējumi, taču persona spēj pārvietoties patstāvīgi, personām ir apgrūtinošas noteiktās administratīvās procedūras, persona saņem pietiekamu atbalstu no savas ģimenes un draugiem un tā neizvēlas pieteikties šī pakalpojuma saņemšanai.

Atšķirīga situācija ir izsniegto atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību skaita un asistenta pakalpojuma saņēmēju skaita proporcijas dinamikā bērniem ar invaliditāti (vecumā no pieciem gadiem). 2013.gadā spēkā bija 1706 atzinumi par īpašas kopšanas nepieciešamību bērniem ar invaliditāti vecumā no pieciem gadiem, bet 2018.gadā 1859 atzinumi. Attiecīgi piecu gadu laikā izsniegto atzinumu skaita pieaugums bija salīdzinoši neliels. 2013.gadā asistenta pakalpojumu saņēma 458 bērni ar invaliditāti, bet 2018.gadā 1005 bērni ar invaliditāti. Attiecīgi 2013.gadā asistenta pakalpojumu neizmantoja apmēram 1248 bērni, kuriem bija tiesības pieprasīt asistenta pakalpojumu, jeb 73% no potenciālās mērķa grupas, bet 2018.gadā asistenta pakalpojumu neizmantoja 854 bērni, kuriem bija izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, jeb 46% no potenciālās mērķa grupas. Jāatzīmē, ka personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, asistenta pakalpojums netiek piešķirts. Ņemot vērā, ka uz 2018.gada 31.decembri valsts sociālās aprūpes centros (turpmāk – VSAC) atradās 236 bērni ar invaliditāti no piecu gadu vecuma, var ticami pieņemt, ka 2018.gadā asistenta pakalpojumu neizmantoja apmēram 620 bērni, kuriem ir tiesības saņemt pakalpojumu, kas ir 33% no potenciālās mērķa grupas.

2.attēls

Avots: VSAA, VDEĀVK, pašvaldību sociālo dienestu dati

MK noteikumi Nr.942 paredz, ka valsts budžeta līdzekļus asistenta pakalpojuma nodrošināšanai var izmantot arī transporta izdevumiem, pavadot personu ar invaliditāti, taču noteikumos nav noteikta transporta izdevumu samaksas kārtība un apjoms. 2018.gadā transporta izdevumi tika apmaksāti 1142 personām, kas ir 11% no kopējā asistenta pakalpojuma saņēmēju skaita, t.sk. 120 bērniem, 291 personai ar I invaliditātes grupu un 731 personai ar II invaliditātes grupu. Visvairāk transporta izdevumi ir apmaksāti personām ar II invaliditātes grupu, apjomā līdz 50 euro gadā (257 personas). Taču ir arī personas, kurām transporta izdevumi tiek apmaksāti vairāk par 2000 euro gadā jeb vairāk nekā 167 euro mēnesī (19 personas). Vidēji gadā viens pakalpojuma saņēmējs ir izmantojis 351.66 euro. Ja neņem vērā 19 minētās personas, tad vidējās transporta izmaksas uz vienu pakalpojuma saņēmēju ir 306.58 euro gadā (skatīt 3.attēlu).

3.attēls

Avots: Pašvaldību sociālo dienestu dati.

2018.gadā viens klients asistenta pakalpojumu vidēji mēnesī ir izmantojis 45.2 stundas, t.sk.:

• persona ar I invaliditātes grupu – 46.4h;
• persona ar II invaliditātes grupu – 40.4h;
• bērns ar invaliditāti – 60.8h.

Sadalījumā pēc saņemto stundu apjoma visbiežāk (34%) asistenta pakalpojums tika izmantots no 15 līdz 40 stundām mēnesī, 14% personu asistenta pakalpojumu izmantoja no 80 līdz 160 stundām mēnesī, bet tikai 1.5% personu asistenta pakalpojumu ir izmantojuši vairāk par 160 stundām mēnesī (skatīt 4.attēlu).

4.attēls

Avots: Pašvaldību sociālo dienestu dati.

Savukārt bērnu ar invaliditāti gadījumā 73% saņēmēju izmantojuši pakalpojumi līdz 80 stundām mēnesī un 27% vairāk kā 80 stundas mēnesī (skatīt 5.attēlu).

5.attēls

Avots: Pašvaldību sociālo dienestu dati.

Asistenta pakalpojumu personas visbiežāk izmanto neregulāriem pasākumiem, kas saistīti ar ārstniecības pakalpojumu saņemšanu, dažādu institūciju apmeklēšanu un iesaisti sociālās iekļaušanas pasākumos (iepirkšanās, teātru, koncertu, sporta spēļu, citu pasākumu un sabiedrisku vietu apmeklēšanu, kas saistīts ar brīvā laika pavadīšanu) (skatīt 1.tabulu).

 

1.tabula

Klientu īpatsvars, kuri 2018.gadā izmantoja asistenta pakalpojumu sadalījumā pa mērķiem, no kopējā pakalpojuma saņēmēju skaita

Avots: Pašvaldību sociālo dienestu dati.

Valsts budžeta izdevumi pakalpojuma nodrošināšanai

Pēc asistenta pakalpojuma pašvaldībā ieviešanas, pirmajos trīs gados valsts budžeta izdevumi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai būtiski palielinājās no 2,5 miljoniem euro 2013.gadā līdz 14,5 miljoniem euro 2015.gadā. Straujais izdevumu pieaugums šajā periodā bija saistīts ar asistenta pakalpojuma saņēmēju skaita palielināšanos.

Izdevumi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai 2016.gadā samazinājās, jo stājās spēkā Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumi Nr.592 “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18.decembra noteikumos Nr.942 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā””, kas paredzēja samazināt asistenta pakalpojuma apjomu no 10 stundām nedēļā uz 2 stundām nedēļā pasākumiem, kas saistīti ar brīvā laika pavadīšanu. Savukārt 2017.gadā izdevumi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu palielinājās salīdzinoši nedaudz (par 435 018 euro). 2018.gadā izdevumi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu palielinājās par 2.5 miljoniem euro, jo valstī tika paaugstināta minimālā alga (2017.gadā – 380 euro, 2018.gadā – 430 euro) un vienlaikus par aptuveni 500 personām palielinājās asistenta pakalpojuma saņēmēju skaits. Pieejamie valsts pamatbudžeta līdzekļi asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanai 2019.gadam un 2020.gadam ir paredzēti 17.6 miljoni euro apmērā (skatīt 2.tabulu).

2.tabula

Faktiski izlietotie valsts pamatbudžeta līdzekļi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai (euro)

Avots: Labklājības ministrijas dati

 

2.3. Identificētie trūkumi asistenta pakalpojuma nodrošināšanā

Asistenta pakalpojuma nodrošināšanas gaitā Ministrija sadarbībā ar personas ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām un pašvaldību sociālajiem dienestiem ir konstatējusi vairākus trūkumus asistenta pakalpojuma nodrošināšanā.

Uz nepieciešamību pilnveidot asistenta pakalpojuma nodrošināšanu personām ar invaliditāti ir norādījusi arī Valsts kontrole savā 2016.gada 18.martā publicētajā revīzijas ziņojumā “Vai personām ar invaliditāti paredzētais asistenta pakalpojums nodrošina tā izveidošanas mērķu segšanu?” un sniegusi ieteikumus asistenta pakalpojuma pilnveidošanai. Galvenie Valsts kontroles sniegtie ieteikumi sakrīt ar darba grupas diskusijās identificētajiem problēmaspektiem – pilnveidot asistenta pakalpojuma nepieciešamības noteikšanas kārtību, veicināt profesionālu asistenta pakalpojuma sniedzēju dienestu izveidi un noteikt ierobežojumus ģimenes locekļu iesaistei asistenta, atteikties no atsevišķa pabalsta personām ar I grupas redzes invaliditāti un nodrošināt pakalpojumu asistenta pakalpojuma pašvaldībā ietvaros, izvērtēt asistenta pakalpojuma izglītības iestādē kā atsevišķa pakalpojuma lietderību.

Nodaļas turpinājumā sniegts identificēto trūkumu apraksts.

1) Nepilnīga asistenta pakalpojuma nepieciešamības noteikšanas kārtība. Pakalpojumu ir iespējams saņemt arī personām, kurām asistenta atbalsts nav nepieciešams, bet iespējams, ir nepieciešams cits atbalsta veids.

Valsts komisijas izsniegtais atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību ne vienmēr liecina par to, ka personai ir nepieciešams asistenta atbalsts, lai pārvietotos ārpus mājokļa.

Valsts komisija, nosakot personas atbilstību atzinuma saņemšanas nosacījumiem, vērtē personas atbilstību noteiktam funkcionālo traucējumu veidam un smaguma pakāpei, ņemot vērā medicīniskas indikācijas invaliditātes noteikšanas brīdī. Tā kā Valsts komisija visbiežāk nevērtē personu klātienē, nav iespējams novērtēt arī šo personu prasmes un spējas veikt noteiktas darbības ārpus mājokļa, kā arī nevar veikt personas dzīves vietas un sociālās vides novērtējumu. Līdz ar to Valsts komisijas atzinums pēc būtības apliecina tikai personas ar invaliditāti piederību asistenta pakalpojuma saņēmēju mērķa grupai (personām, kurām ir pārvietošanās ierobežojumi un kurām noteiktos apstākļos varētu būt nepieciešams asistenta atbalsts), bet automātiski nenozīmē, ka personai ir nepieciešamība pēc atbalsta pārvietojoties ārpus mājokļa.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.942 normām pašvaldības sociālā dienesta pienākums ir izvērtēt personas ar invaliditāti situāciju un vajadzības, kā arī personas aktivitāti. Tāpat sociālā dienesta pienākums ir izvērtēt nepieciešamību sastādīt personai individuālu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu, kā arī sastādīt un īstenot to, ja tas ir nepieciešams.

Vienoti kritēriji, kā sociālajiem dienestiem vērtēt personu ar invaliditāti nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta MK noteikumos Nr.942 pakalpojuma izveides brīdī netika noteikti, jo viens no sociālā dienesta darbības uzdevumiem (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11.panta 3.punkts) ir novērtēt klienta vajadzības, materiālos un personiskos (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija, u.c.) resursus un sociālā atbalsta sistēmu. Līdz ar to asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšana personām ar invaliditāti ļoti lielā mērā ir atkarīga no pašvaldību sociālo dienestu sociālā darba speciālistu profesionālās kompetences.

Ministrija, 2016. un 2017.gadā veicot pārbaudes pašvaldību sociālajos dienestos par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu, secināja, ka sociālie dienesti, piešķirot asistenta pakalpojumu, tikai atsevišķos gadījumos ir veikuši klientu nepieciešamības pēc pārvietošanās atbalsta izvērtējumu. Sociālie dienesti asistenta pakalpojuma piešķiršanā galvenokārt vadās no klienta iesniegumā minētajām vēlmēm, norādes par iesaisti aktivitātēs un Valsts komisijas atzinuma par asistenta pakalpojuma nepieciešamību esamību, kas tiek uzskatīts par nenoraidāmu priekšnosacījumu pakalpojuma piešķiršanai.

Sarežģījumus asistenta pakalpojuma administrēšanā rada arī valsts un pašvaldību pienākumu sadalījums sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Saskaņā ar likumā “Par pašvaldībām” un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (turpmāk – Likums) noteikto, sociālo pakalpojumu (sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, sociālais darbs) nodrošināšana ir pašvaldību autonomā funkcija, kuru nodrošina pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarēta personas dzīvesvieta, taču Likuma 91., 13. un 13.1pants nosaka arī valsts pienākumus sociālo pakalpojumu sniegšanā un samaksu par valsts finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem. Tā piemērām, sociālās aprūpes pakalpojumu (palīdzība pašaprūpē, ja persona vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ to nevar veikt patstāvīgi) nodrošināšana personām ar invaliditāti nav valsts, bet gan pašvaldības kompetencē. Saskaņā ar Likuma 11.pantu tieši pašvaldības sociālā dienesta uzdevums ir sniegt sociālos pakalpojumus vai organizēt to sniegšanu ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem – personu ar invaliditāti, pensijas vecumā, ar garīga rakstura traucējumiem. Sociālās aprūpes pakalpojumus pašvaldību sociālie dienesti visbiežāk nodrošina sniedzot aprūpi mājās vai piešķirot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas jeb sociālās aprūpes centra pakalpojumu. Savukārt valsts sociālās aprūpes jomā sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu tikai atsevišķām personu grupām (personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, neredzīgām personām, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem).

Ņemot vērā to, ka valsts finansē arī asistenta pakalpojumu pašvaldībā, personām ar invaliditāti ir izveidojusies situācija, ka personām ar funkcionāliem traucējumiem atbalstu mājoklī (sociālo aprūpi) pilnā mērā nodrošina (piešķir un finansē) pašvaldības, bet atbalsta nodrošināšanā ārpus mājokļa valsts un pašvaldību kompetences ir dalītas (asistenta pakalpojumu finansē no valsts budžeta līdzekļiem, bet to piešķir pašvaldības sociālais dienests).

Šāds valsts un pašvaldību kompetenču sadalījums ir radījis sarežģījumus asistenta pakalpojuma piešķiršanā un administrēšanā. Valsts finansētajām pakalpojumam šobrīd nav noteikti vienoti kritēriji, kā novērtēt pārvietošanās atbalsta nepieciešamību personām ar funkcionāliem traucējumiem ārpus mājokļa.

Sociālo dienestu pārstāvji diskusijās norādījuši uz to, ka tiem ir grūtības argumentēt asistenta pakalpojuma nepiešķiršanu pat situācijās, ja ir pamatotas šaubas par to, vai klientam asistenta atbalsts patiešām ir nepieciešams. Attiecīgi pieļaujams, ka pašvaldību sociālie dienesti var nebūt ieinteresēti atteikt pakalpojumu un lemt par labu klientam, pieņemot Valsts komisijas izsniegto atzinumu kā nenoraidāmu priekšnosacījumu, lai tādējādi izvairītos no situācijām, ka sociālā dienesta darbinieks tiek pretnostatīts klienta vēlmēm, un nerastos konflikti. Šāda situācija var rasties īpaši tad, ja klients apšauba sociālā dienesta kompetenci lemt par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, uzskatot, ka Valsts komisija, izsniedzot atzinumu, ir jau pieņēmusi lēmumu, ka personai asistenta pakalpojums ir nepieciešams.

Šāds mērķa grupas uzskats pausts arī darba grupā. Tāpat pieļaujams, ka pašvaldību sociālie dienesti nav ieinteresēti rūpīgi un pēc būtības vērtēt personas ar invaliditāti individuālo vajadzību pēc asistenta pakalpojuma, jo asistenta pakalpojums netiek identificēts kā individuāls atbalsts noteiktās situācijās personām ar pārvietošanās grūtībām, bet kā iespēja sniegt papildus materiālu atbalstu no valsts budžeta personu ar invaliditāti ģimenēm. Uz to sarunās norādījuši sociālo dienestu un NVO pārstāvji.

Darba grupas sanāksmju gaitā tika izskatīti vairāki risinājumi pakalpojuma uzlabošanai un tika secināts, ka ir būtiski jāuzlabo asistenta pakalpojuma nepieciešamības un apjoma noteikšanas kārtība. Tika panākta vienošanās, ka ir nepieciešams izstrādāt jaunu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu (turpmāk – anketa), lai visām pašvaldībām būtu vienoti un saistoši kritēriji personu ar invaliditāti vajadzības pēc asistenta pakalpojuma novērtēšanai.

2) Asistenta pakalpojuma pašvaldībā administrēšana ir sarežģīta un rada nesamērīgu slogu asistentiem, pakalpojuma saņēmējiem un sociālajiem dienestiem.

Spēkā esošā asistenta pakalpojuma nodrošināšanas kārtība neapmierina ne pašvaldību sociālos dienestus, kuri nodrošina pakalpojumu, ne asistenta pakalpojuma saņēmējus, ne asistentus, jo iesaistītajām pusēm atšķiras viedokļi par atskaišu dokumentiem, kuri asistentam reizi mēnesī jāiesniedz sociālajā dienestā, lai apliecinātu pakalpojuma sniegšanu noteiktā apjomā.

Lai pārliecinātos par pakalpojuma sniegšanas faktu, sociālie dienesti nereti pieprasa dažādu institūciju, kuras ir apmeklētas, apliecinājumus (parakstus, zīmogus) pakalpojuma uzskaites lapā un citus apliecinājuma dokumentus (izziņas, biļetes, čekus, ārsta nosūtījumus, u.c. dokumentus). Apmeklēto institūciju pārstāvji mēdz atteikties apliecināt asistenta pakalpojuma sniegšanas faktu, asistenta pakalpojuma saņēmēji šādu dokumentu vākšanu uzskata par cieņu aizskarošu, bet sociālajiem dienestiem ir ierobežotas iespējas pārliecināties par asistenta pakalpojuma sniegšanas faktu, ja minētie apliecinājumi netiek saņemti. Cita starpā sociālie dienesti ir konstatējuši arī negodprātīgu apliecinājumu izsniegšanas gadījumus, kad institūciju pārstāvji ir apliecinājuši institūcijas apmeklējumu, taču asistenta pakalpojums faktiski nav sniegts (piemēram, asistents bez asistējamās personas ierodas institūcijā, lai saņemtu parakstu, vai institūcija izsniedz izziņu, ka persona ar invaliditāti šo institūciju ir apmeklējusi dienā, kad institūcija faktiski ir slēgta). Šādi gadījumi rada konfliktsituācijas starp sociālo dienestu, asistenta pakalpojuma saņēmēju un asistentu, tādējādi apgrūtinot asistenta pakalpojuma nodrošināšanas procesu. Asistenta pakalpojuma saņēmēju ieskatā dažādu parakstu, zīmogu un čeku vākšana pazemo cilvēkus un pārkāpj viņu tiesības uz privāto dzīvi, jo ir jāsniedz detalizēta informācija par katru vietu, kura ir apmeklēta, un atskaitēm pievienotajos pirkumu čekos ir norādīta informācija par iegādātajām precēm vai pakalpojumiem.

Pašvaldību sociālajiem dienestiem ir papildus slogs, aprēķinot atlīdzības apmēru asistentam, jo pakalpojumu piešķir un uzskaita par stundām nedēļā, bet norēķini ar asistentu tiek veikti par iepriekšējā mēnesī faktiski nostrādāto stundu skaitu. Pašvaldību sociālo dienestu ieskatā asistenta pakalpojuma administrēšana tiktu vienkāršota, ja asistenta pakalpojuma apjoms tiktu noteikts stundās mēnesī.

Darba grupas dalībnieku ieskatā ir būtiski jāmaina asistenta pakalpojuma administrēšanas sistēma, lai nav jāatskaitās par katru vietu, kuru persona ar invaliditāti ir apmeklējusi un jāuzrāda dažādi apliecinājuma dokumenti. Tāpat situācija būtiski tiktu vienkāršota, ja pakalpojuma apjoms tiktu noteikts mēneša, nevis nedēļas griezumā.

3) Transporta izdevumu kompensēšanai asistenta pakalpojuma ietvaros nav vienotu kritēriju

Atsevišķs jautājums pakalpojuma administrēšanas ietvaros ir transporta izdevumu kompensēšana. Asistenta pakalpojuma pašvaldībā ietvaros no valsts budžeta tiek kompensēti arī transporta izdevumi, pavadot personu ar invaliditāti, taču noteikumos nav noteikta transporta izdevumu samaksas kārtība un apjoms. Vienlaikus pastāv šādi atbalsta veidi personām ar invaliditāti, lai mazinātu ar transporta izmantošanu saistītus izdevumus:

– bezmaksas braucieni sabiedriskajā transportā bērnam ar invaliditāti un tā pavadonim, personai ar I invaliditātes grupu un tās pavadonim, personai ar II invaliditātes grupu;
– valsts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās (79.68 euro apmērā par katru pilnu sešu mēnešu periodu);
– pašvaldības izveidotā atbalsta sistēma personām ar invaliditāti transporta jomā (atbalsts transporta izdevumu segšanai nepastāv visās pašvaldībās, kā arī tas dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs).

Tādējādi pastāv risks, ka valsts budžeta līdzekļi, kas paredzēti personu ar invaliditāti transporta izdevumiem, tiek apmaksāti dubultā. Tā kā apmaksāt transporta izdevumus no asistenta pakalpojuma nodrošināšanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem pašvaldības sociālais dienests var tikai tad, ja persona nesaņem iepriekš minēto atbalstu, tā izmantošana objektīvu iemeslu dēļ nav iespējama vai persona šo atbalstu jau ir izmantojusi, bet vajadzība pārsniedz šī atbalsta apmēru, pašvaldības sociālajam dienestam katru gadījumu jāizskata individuāli, ņemot vērā visus jau šobrīd pastāvošos valsts un attiecīgās pašvaldības atbalsta veidus transporta izdevumu apmaksai, kā arī nepieļaujot dubultā finansējuma risku transporta apmaksas nodrošināšanā. Attiecīgi pašvaldību sociālajiem dienestiem valsts budžeta līdzekļu piešķiršana transporta izdevumiem saistībā ar asistenta pakalpojuma nodrošināšanu ir ļoti sarežģīti administrējama, paver iespējas neviennozīmīgai interpretācijai par jau pieejamā valsts atbalsta izmantošanas iespējām, rada konfliktsituācijas saistībā ar attiecināmo maršrutu un izdevumu apjomu, par ko liecina arī diametrālās atšķirības transporta izdevumu segšanā.

Atbalstu transporta izdevumu apmaksai 2018.gadā saņēma 1142 personas jeb 11% no visiem pakalpojuma saņēmējiem. Daudzu pašvaldību sociālie dienesti vispār neapmaksā transporta izdevumus no asistenta pakalpojuma nodrošināšanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Saskaņā ar Ministrijas rīcībā esošajiem datiem 2018.gadā no 119 pašvaldībām 51 pašvaldībā transporta izdevumi no asistenta pakalpojuma nodrošināšanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem netika apmaksāti. Vienlaikus personu izlietotais transporta izdevumu apjoms ir ļoti atšķirīgs. Vidēji gadā viena persona šim mērķim ir izmantojusi 351.66 euro, visbiežāk personām tiek segti izdevumi apjomā līdz 50 euro gadā, taču 19 personām gadā apmaksāti vairāk kā 2000 euro transporta izdevumiem (skatīt arī 2.2.nodaļu).

Tas liecina par ļoti neviendabīgu situāciju pakalpojumu saņēmēju vidū un norāda uz nepieciešamību pārskatīt nosacījumus transporta izdevumu kompensēšanai šī pakalpojuma ietvaros.

Ministrijas ieskatā, nosakot konstantu piešķirtā pakalpojuma apmēru personai un vienkāršojot atskaitīšanos, transporta izdevumu kompensēšana asistenta pakalpojuma ietvaros, kas prasa detalizētu atskaitīšanos, vairs nav savietojama ar vienkāršoto pakalpojumu, tādēļ tā nav saglabājama vai arī transporta izdevumu kompensēšanai nosakāmi vienoti un skaidri kritēriji.

 

4) Asistentu trūkums un profesionāla asistentu dienesta izveide

Apzinoties pakalpojuma nozīmīgumu personām ar invaliditāti un vienlaikus ņemot vērā iespējamās grūtības atrast pakalpojuma sniedzēju visās valsts teritorijās, kā arī to, ka tieši ģimenes locekļi dažkārt ir atteikušies no algota darba iespējām un veic šo neapmaksāto darbu, kopš pakalpojuma ieviešanas brīža ir noteikts, ka pakalpojumu var sniegt arī personas ģimenes locekļi.

Darba grupas locekļu viedokļi dalās jautājumā par to, vai tiesības sniegt pakalpojumu būtu nosakāmas tikai profesionāliem asistentiem, vai tomēr saglabājama iespēja, ka pakalpojuma sniedzējs var būt arī personas ģimenes loceklis.

Ministrijas 2017.gadā veiktās asistenta pakalpojuma saņēmēju aptaujas rezultāti liecina, ka asistenta pakalpojuma saņēmēji, viņu ģimenes locekļi un uzticības personas pārsvarā negatīvi vērtē iespēju saņemt profesionāla asistenta pakalpojumu un viņi ir apmierināti ar esošā asistenta darbu.

Aptaujā uz jautājumu “Vai piekrītat apgalvojumam, ka asistentam ir jābūt profesionālim (algotam darbiniekam, kurš apmācīts darbam ar personām ar invaliditāti)?” tikai 8% respondentu atbildēja apstiprinoši. 30% respondentu nepiekrita apgalvojumam, ka asistentam ir jābūt profesionālim, bet 62% respondentu uzskatīja, ka asistentam ir jābūt profesionālim tikai gadījumos, ja asistents nav personas ar invaliditāti ģimenes loceklis vai uzticības persona. Taču jāņem vērā, ka vairāk par 90% respondentu ir norādījuši, ka personas ar invaliditāti asistents ir viņa ģimenes loceklis vai iepriekš pazīstama uzticības persona, bet tikai 11 personām jeb 1.2% no aptaujas dalībniekiem asistentu nodrošināja pašvaldības sociālais dienests.

Saskaņā ar statistikas datiem 2018.gadā 72% gadījumu asistenta pakalpojumu sniedza personu ar invaliditāti radinieki, savukārt aptaujas dati liecina, ka 55% respondentu asistenta pakalpojumu sniedz ģimenes loceklis, kurš dzīvo kopā ar personu ar invaliditāti, bet 21% respondentu asistenta pakalpojumu sniedz ģimenes loceklis, kurš dzīvo atsevišķi. Turklāt 70% respondentu ir norādījuši, ka viņus pilnībā apmierina asistentu darbs, 9% norādījuši, ka drīzāk apmierina, bet 19% norādījuši, ka uz jautājumu nevar atbildēt, jo paši ir personu ar invaliditāti asistenti (aptaujas anketā personas ar invaliditāti viedokli varēja paust arī personas ar invaliditāti ģimenes locekļi un uzticības personas). Tikai 2% no respondentu skaita norādīja, ka asistenta darbs viņus neapmierina vai drīzāk neapmierina.

Vērtējot profesionāla asistenta ieviešanas iespējas, tika secināts, ka profesionāla asistenta pakalpojuma ieviešanai un nodrošināšanai ir nepieciešami ievērojami papildus valsts budžeta līdzekļi (motivējoša atalgojuma noteikšanai, asistentu apmācības programmas izveidei un apmācību procesa nodrošināšana), taču vienlaikus pastāv ticams risks, ka, pat izvirzot augstākas prasības profesionālam asistentam, attālākos lauku rajonos un viensētās profesionāls asistents personām ar invaliditāti nebūs pieejams. Tādējādi pastāv ticams risks, ka pakalpojums kļūtu nepieejams lielai daļai cilvēku. Tādējādi ieguldītie resursi profesionālu asistentu dienesta izveidē neattaisnotu uz šādu risinājumu liktās cerības.

Asistentu trūkums ir saistīts arī pakalpojuma sniedzējam noteikto atalgojumu. Kopš pakalpojuma ieviešanas atlīdzība asistentam ir noteikta atbilstoši attiecīgajā gadā spēkā esošajai minimālajai stundas tarifa likmei. Darba grupas ieskatā atalgojumam jābūt konkurētspējīgam, lai ģimenes, kurās ir persona ar invaliditāti, kurai nepieciešams asistenta pakalpojums, spētu piesaistīt asistentu.

Tika izpētīta citu valstu labā prakse par ierobežojumu noteikšanu ģimenes locekļiem sniegt asistenta pakalpojumu. Eiropas valstīs pastāv dažādas atšķirīgas pieejas gan asistenta pakalpojuma organizēšanā, gan ģimenes locekļu iesaistei asistenta pakalpojuma sniegšanā. Secināts, ka Latvijas gadījumā nedrīkst liegt personu ar invaliditāti ģimenes locekļiem sniegt asistenta pakalpojumu, bet pakāpeniski jāvirzās uz profesionālu asistentu piesaisti un asistentu apmācību. Darba grupas par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu 2017.gada 11.maija sēdē tika nolemts, ka ģimenes locekļiem tiks saglabāta iespēja sniegt asistenta pakalpojumu.

 

5) Asistenta pakalpojums nesasniedz bērnus, kuriem tas nepieciešams

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu papildu asistenta pakalpojumam pašvaldībā pastāv arī asistenta pakalpojums izglītībā. Asistenta pakalpojumu pašvaldībā, kā arī asistenta pakalpojumu izglītības iestādē ir tiesības pieprasīt bērniem, kuriem ir izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Analizējot diagnozes, kuru dēļ bērniem tiek izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un diskusijās ar mērķa grupu un Valsts komisiju iegūto informāciju, secināms, ka asistenta pakalpojums būtu nepieciešams bērniem, kuru stāvoklis nav atbilstošs īpašas kopšanas indikācijām (nav tik smags) un tādēļ viņiem nav attiecīgā atzinuma, kas ļautu pretendēt uz asistenta pakalpojuma saņemšanu pašvaldībā (piemēram, epilepsijas gadījumi, vidēji garīgās attīstības traucējumi). Lai arī šajos gadījumos nav nepieciešama intensīva aprūpe 24 h dienā, tomēr asistenta pakalpojums pārvietošanas un pašaprūpes atbalstam var būt nepieciešams.

Pārresoru koordinācijas centra izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā par “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai” (MK pieņemts zināšanai 03.09.2019., prot.nr.37., 25.§) atzīts, ka “šobrīd bērniem ar smagiem uzvedības traucējumiem, t.sk. autismu, invaliditāte ne vienmēr tiek noteikta, tādejādi netiek nodrošināts arī asistenta pakalpojums, jo valsts finansēts individuāls asistenta pakalpojums izglītības procesā paredzēts bērniem ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kam noteikta invaliditāte, kā arī tikai lai pārvietotos izglītības iestādē un veiktu pašaprūpi. Atbalsta pasākumi (gan pedagoģiski, gan nepedagoģiski) ir nepieciešami arī bērniem, kam nav noteikta un arī nebūtu nosakāma invaliditāte. [..] Atbalsta pakalpojumu nodrošināšanai ir nepieciešams izvērtēt esošo asistenta pakalpojumu pašvaldībās un asistenta pakalpojumu izglītības iestādē efektivitāti, funkcijas un organizāciju, piedāvājot risinājumu pakalpojumu satura pārskatīšanai, administrēšanas un pieejamības uzlabošanai, pēc būtības paplašinot sniegto pakalpojumu klāstu atbilstoši sabiedrības pieprasījumam un vajadzībām.” Minētā konceptuālā ziņojuma turpmākās rīcības plāna 1.3.pasākums paredz izvērtēt Ministrijas un IZM administrēto asistentu bērniem pakalpojumu efektivitāti un funkciju atbilstību pieprasījumam, piedāvājot risinājumu pakalpojumu satura pārskatīšanai, administrēšanas un nodrošināšanas uzlabošanai. Pasākuma izpildei noteikts līdz 2020.gada 30.jūnijam izstrādāt un MK apstiprināt ziņojumu efektīvākai asistenta pakalpojuma nodrošināšanai bērniem.

Arī Valsts kontrole sniegusi ieteikumu izvērtēt asistenta pakalpojuma izglītības iestādē kā atsevišķa pakalpojuma lietderību un izskatīt iespēju personām ar invaliditāti nepieciešamo atbalstu finansēt izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu ietvaros, jo revīzijā nav gūts apstiprinājums, ka asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir efektīvākais veids izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanai vispārējās izglītības iestādēs.

Valsts kontrole jau savā 2016.gada revīzijā ir konstatējusi, ka asistentam noteiktie pienākumi ir identiski tiem uzdevumiem, kas ir jāveic atbalsta personālam, lai izglītības iestādē persona ar invaliditāti varētu iegūt izglītību atbilstoši tās spējām. Arī asistenta pakalpojumam izglītības iestādē paredzētie finanšu līdzekļi nav izlietoti efektīvi, jo daļa no finansējuma ir tikusi izmantota ar invaliditāti nesaistītu vajadzību nodrošināšanai. Valsts kontroles ieskatā asistenta pakalpojumam izglītības iestādē paredzētos valsts budžeta līdzekļus efektīvāk būtu novirzīt nepieciešamā atbalsta personāla nodrošināšanai izglītības iestādē, tā netērējot resursus papildu pakalpojumu administrēšanai un vienkāršojot valsts pārvaldes procesu.

6) Nelietderīga valsts budžeta līdzekļu izmantošana, vienlaikus pastāvot asistenta pakalpojumam pašvaldībā un valsts pabalstam personām ar I grupas redzes invaliditāti

Šobrīd pašvaldību sociālajiem dienestiem pirms asistenta pakalpojuma piešķiršanas personām ar I grupas redzes invaliditāti ir jāpārliecinās, vai persona ar I invaliditātes grupu ar redzes traucējumiem saņem attiecīgo pabalstu un jāņem to vērā nosakot asistenta pakalpojuma pašvaldībā apjomu. Saskaņā ar Invaliditātes likumā noteikto, personām, kuras saņem attiecīgo pabalstu, ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu pašvaldībā daļā, kas pārsniedz 10 stundas nedēļā. Līdz ar to, ja asistenta atbalsts personai ir nepieciešams vismaz 40 stundas nedēļā, tad asistenta pakalpojumu pašvaldībā personai ir tiesības saņem 30 stundas nedēļā.

Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA) pirms pabalsta piešķiršanas ir jāpārliecinās, vai persona nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā. Situācijā, ja persona saņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā, pabalsts netiek piešķirts.

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā Ministrijai ir sniegusi ieteikumu izvērtēt iespēju personām ar I grupas redzes invaliditāti asistenta pakalpojumu nodrošināt asistenta pakalpojuma pašvaldībā ietvaros. Valsts kontroles ieskatā tādējādi tiktu vienkāršots asistenta pakalpojuma administrēšanas process, novēršot, ka gan VSAA, gan pašvaldības vienlaikus administrē pakalpojumu ar identisku mērķi, kā arī asistenta pakalpojumam paredzētie valsts budžeta līdzekļi tiktu izmantoti lietderīgāk.

Ministrijas ieskatā asistenta pakalpojuma administrēšanas process, nodrošinot pakalpojumu personām ar I invaliditātes grupu ar redzes traucējumiem, ir vienkāršojams, jo vienlaikus nodrošinot gan pabalstu, gan pakalpojumu, rodas papildus administratīvais slogs un palielinās darba apjoms gan pašvaldību sociālajiem dienestiem, gan VSAA.

***

Apkopojot šajā nodaļā izklāstīto, var secināt, ka pakalpojums pilnībā neapmierina nevienu no iesaistītajām pusēm – ne mērķa grupu, ne sociālos dienestus, ne Ministriju, un pakalpojuma nodrošināšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Dažādi risinājumi identificēto trūkumu novēršanai aprakstīti nākamajā nodaļā.

 

3. Piedāvātie risinājumi trūkumu novēršanai

Risināmais jautājums: nepilnīga asistenta pakalpojuma nepieciešamības noteikšanas kārtība. Pakalpojumu ir iespējams saņemt arī personām, kurām asistenta atbalsts nav nepieciešams, bet iespējams ir nepieciešams cits atbalsta veids.

Pašvaldībām ir pieeja Valsts komisijas uzturētajai Invaliditātes informatīvajai sistēmai (turpmāk – IIS), kas satur datus par personām ar invaliditāti, un sociālais dienests jau šobrīd elektroniski no IIS var iegūt nepieciešamo informāciju par personas invaliditātes grupu un funkcionālo traucējumu veidu, tādējādi pārliecinoties par personas tiesībām pieprasīt asistenta pakalpojumu.

Ministrijas ieskatā Valsts komisijas izsniegtais atzinums ir nelietderīgs administratīvais slogs, jo pašvaldības sociālajiem dienestiem ir iespēja no IIS iegūt informāciju par personas atbilstību tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai pieprasītu pakalpojumu.

Lai optimizētu Valsts komisijas resursu izmantošanu un mazinātu administratīvo slogu personām ar I un II grupas invaliditāti, ņemot vērā minēto, ir lietderīgi atteikties no atzinuma izsniegšanas.

Lai novērstu atšķirīgo praksi pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanā sociālajos dienestos, sniegtu atbalstu sociālajiem dienestiem un nodrošinātu vienādas iespējas pakalpojuma saņemšanā personām ar I vai II invaliditātes grupu, kurām ir redzes, kustību vai garīga rakstura traucējumi, visā valsts teritorijā:

– ieviest vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu (skatīt 4.nodaļu ziņojumā). Pēc izvērtējuma sociālais dienests pieņem lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, ja persona neatbilst ar anketu izvērtētajam un noteiktajam līmenim, kurš dod tiesības saņemt asistenta pakalpojumu. Pēc lēmuma pieņemšanas sociālais dienests slēdz līgumu ar asistenta pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma pieprasītāju par pakalpojuma sniegšanu.
– paredzēt tiesības sociālajam dienestam izņēmuma gadījumos piešķirt asistenta pakalpojumu arī tad, ja pēc novērtējuma asistenta pakalpojums nepienākas. Šādi izņēmuma gadījumi tika konstatēti anketas izmēģinājumā laikā un tos var attiecināt tikai uz personām ar kustību traucējumiem, regulāru ārstniecības pakalpojumu saņemšanai, pamatojoties uz ārsta izziņu.

Risināmie jautājumi:

• asistenta pakalpojuma pašvaldībā administrēšana ir sarežģīta un rada nesamērīgu slogu asistentiem, pakalpojuma saņēmējiem un sociālajiem dienestiem;
• transporta izdevumu kompensēšanai asistenta pakalpojuma ietvaros nav vienotu kritēriju.

Personām ar invaliditāti asistenta palīdzība var būt nepieciešama, lai dotos uz aktivitātēm dažādās nedēļas dienās un laikos. Darbs, ārsta apmeklējumi, nodarbības un citi pasākumi notiek ne tikai nedēļas darba dienās un parastajā darba laikā. Turklāt personai var būt nepieciešama lielāka asistenta palīdzība vienā nedēļā, bet pavisam neliela citā nedēļā, nemainoties mēneša griezumā izmantotajam stundu skaitam, kas summē vairākās nedēļās kopumā izmantoto stundu skaitu. Lai samazinātu administratīvo slogu personām, kuras saņem un sniedz pakalpojumu, kā arī sociālajiem dienestiem, kas nodrošina pakalpojumu, (skatīt 4.attēlu):

– pakalpojuma nodrošināšanā nedēļas uzskaites vietā ieviest mēneša griezumu;
– noteikt, ka personas vajadzību pēc asistenta ar anketas palīdzību novērtē vienu reizi – pirms asistenta pakalpojuma piešķiršanas;
– pakalpojumu piešķirt uz invaliditātes (vai atzinuma) periodu vai 5 gadiem, ja invaliditāte noteikta bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa;
– atkārtotu izvērtēšanu veikt pēc atkārtotas invaliditātes noteikšanas vai ātrāk, ja ir mainījusies asistenta pakalpojuma saņēmēja vajadzība pēc asistenta pakalpojuma.

Darba grupas un iesaistīto pušu ieskatā personas ar invaliditāti un asistentus nepieciešams atslogot no nepieciešamības sniegt nesamērīgu informācijas apjomu un apliecinājumus par asistenta pakalpojuma sniegšanu, konkrēto vietu apmeklējumu, privātās dzīves detaļu izpaušanu, kā arī jāļauj personām ar invaliditāti izmantot piešķirtās pakalpojuma stundas pēc saviem ieskatiem, lemjot, kuru aktivitāšu veikšanai ārpus mājokļa piesaistīt asistentu. Vienlaikus nepieciešams novērst situāciju, ka, piešķirot un attiecinot saņemtā pakalpojuma stundas, sociālajam dienestam ir individuāli jāvērtē asistenta pakalpojuma saņēmēja konkrēti pārvietošanās maršruti, dienas un laiki u.tml., kā arī jānovērš šī pakalpojuma ietvaros paredzētās problemātiskā transporta kompensācijas piešķiršana. Lai novērstu minētās problēmas, nepieciešams:

– atteikties no vērtēšanas, uz kurieni personai ir nepieciešams doties, bet piešķirt konstantu pakalpojuma stundu skaitu mēnesī atkarībā no tā, vai persona strādā, mācās, apmeklē dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, saņem regulārus ārstniecības pakalpojumus vai iesaistās citās darbībās;
– paredzēt, ka ikmēneša atskaitē norāda tikai attiecīgajā dienā nostrādāto stundu skaitu un vispārīgu informāciju par asistenta pakalpojuma izmantošanas mērķiem (piemēram, darba, izglītības iestādes, dienas aprūpes centra, ārsta apmeklēšana, u.tml.);
– paredzēt, ka ikmēneša atskaiti paraksta tikai asistenta pakalpojuma sniedzējs un asistenta pakalpojuma saņēmējs vai viņa likumiskais pārstāvis, tādejādi apliecinot un uzņemoties atbildību par pakalpojuma sniegšanas un pakalpojuma saņemšanas faktu;
– noteikt vienotus un skaidrus nosacījumus transporta izdevumu kompensēšanai asistenta pakalpojuma ietvaros.

6.attēls

Pakalpojuma nodrošināšanas soļi pēc jaunās anketas ieviešanas

Risināmais jautājums – asistentu trūkums un profesionāla asistentu dienesta izveide.

Ministrijas ieskatā un ņemot vērā darba grupas viedokli, ka ir saglabājamas tiesības par pakalpojuma sniedzēju kļūt arī personas tuviniekam vai uzticības personai, vienlaikus ir veicamas darbības, kas sekmē asistenta pakalpojuma sniedzēju pieejamību.

Darba grupas par asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanu 2017.gada 14.februāra sēdē tika nolemts, ka asistentu apmācības varētu nodrošināt pieaugušo neformālās izglītības ietvaros, īstenojot 24 stundu apmācību programmu. Balstoties uz darba grupas priekšlikumiem, tika sagatavots apmācību programmas saturs, noteikti apmācību procesā iesaistāmie speciālisti un kursu ilgums. 2018.gada 10.maijā Ministrijas Apmācību komisijas sēdē (prot. Nr.2/2018) apstiprināja konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu (KPP) individuālo konsultāciju un grupu nodarbību (kurss, seminārs, lekcija) sarakstu, kurā ir iekļauts arī apmācību kurss “Asistents-pavadonis personai ar invaliditāti”. Kurss paredzēts 24 akadēmisko stundu apjomā un tā satura noteikšanā ņemti vērā darba grupas asistenta pakalpojuma pilnveidošanai priekšlikumi. Kursu var apgūt bezdarbnieki un darba meklētāji. Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA) ir noslēgusi līgumus ar apmācību veicējiem (turpmāk – NVO) par apmācību kursa “Asistents-pavadonis personai ar invaliditāti” sniegšanu Jēkabpilī un Preiļos. 2019.gada augustā NVA izsludinājusi atkārtotu iepirkumu par šī nodarbību kursa sniegšanu, lai nodrošinātu apmācības arī citos reģionos.

Lai veicinātu asistenta pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju iespējas atrast vienam otru, Ministrija ir atbalstījusi nodibinājuma “Invalīdu un viņu draugu apvienība APEIRONS” iniciatīvu veidot portālu, portāla izveides uzsākšanai novirzot valsts budžeta finansējumu ikgadējā sadarbības līguma ietvaros. Portālā asistenta pakalpojuma sniedzēju meklētāji un arī asistenta pakalpojuma sniedzēji varētu izvietot savus sludinājumus, papildinot tos ar noteiktiem kritērijiem (dzīves vieta, reģions, dienas/laiki, kad pakalpojums nepieciešams/ to iespēja sniegt, citas vēlamās pazīmes, ko svarīgi zināt pakalpojuma saņēmējam/sniedzējam). Šāda prakse, veidot portālus asistenta pakalpojuma sniedzējiem un saņēmējiem, ir sastopama citās valstīs un palīdz pakalpojuma saņēmējiem atrast sev pakalpojuma sniedzēju, kā arī pakalpojuma sniedzējiem atrast sev papildu darba iespējas.

Savukārt attiecībā uz asistentam noteikto atalgojuma līmeni, kas kopš pakalpojuma ieviešanas ir noteikta atbilstoši attiecīgajā gadā spēkā esošajai minimālajai stundas tarifa likmei un darba grupas ieskatā ir nepieņemami zema, ņemot vērā, ka asistenta pienākumi ir salīdzināmi ar aprūpētāja pienākumiem, Ministrijas ieskatā asistenta pienākumus un līdz ar to atalgojumu vajadzētu pielīdzināt valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs noteiktajai aprūpētāju algai – 608 euro par slodzi (apmērs atbilstoši MK 29.01.2013. noteikumiem Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” – 3.mēnešalgu grupa 3.kategorijas maksimālā robeža).

Augstāka atalgojuma noteikšana ļautu arī pašvaldību sociālajiem dienestiem vieglāk izšķirties par risinājumu, ka asistenta pakalpojums tiek pirkts no pakalpojuma sniedzējiem, kas ir juridiskas personas un piesaista profesionālus asistentus. Nosakot motivējošu atlīdzību pakalpojuma sniedzējiem tiktu veicināta profesionālu asistentu iesaiste pakalpojuma sniegšanā, atslogojot personu ar invaliditāti ģimenes locekļus un veicinot viņu iesaisti darba tirgū.

Risināmais jautājums – asistenta pakalpojums nesasniedz bērnus, kuriem tas nepieciešams

Darba grupas ieskatā asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir saglabājams izglītības nozares pārziņā, lai nodrošinātu bērniem ar īpašām vajadzībām nepieciešamo atbalstu izglītības vajadzību nodrošināšanai. Gan personu ar invaliditāti intereses pārstāvošās organizācijas, gan Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības pārstāvji uzskata, ka praksē vislabāk attaisnojas modelis, kad atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām izglītības iestādē vislabāk spēj nodrošināt izglītības iestādes direktoram funkcionāli pakļauts cilvēks, kurš pārzina arī bērna individuālās vajadzības un nepieciešamo atbalstu. Arī aptaujas dati liecina, ka klientu (bērnu ar invaliditāti vai bērnu ar invaliditāti likumisko pārstāvju) ieskatā asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir jānodrošina izglītības iestādei, bet asistenta pakalpojums pašvaldībā jānodrošina sociālajam dienestam. Aptaujā no 57 personām, kuras vienlaikus saņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā un asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, 37 personas (65%) uzskata, ka asistenta pakalpojumu izglītības iestādē ir jānodrošina izglītības iestādei, 8 personas (14%) uzskata, ka abi pakalpojumi jāsniedz sociālajam dienestam, bet 12 personām (21%) nav viedokļa šajā jautājumā. Atšķirīgu viedokli darba grupas sanāksmēs pauda tikai IZM. IZM ieskatā asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir jānodod pašvaldības sociālo dienestu pārziņā, jo asistenta pakalpojumam jābūt nodrošinātam vienas nozares ietvaros.

Savukārt 2019.gadā izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā par “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai” jau ietverts pasākums izvērtēt Ministrijas un IZM administrēto asistentu bērniem pakalpojumu efektivitāti un funkciju atbilstību pieprasījumam, paredzot tā atsaistīšanu no invaliditātes statusa un vērtējot iespējamu nodošanu kādai izglītības nozares institūcijai, lai nodrošinātu mērķtiecīgāku atbalsta speciālistu iekļaujošas izglītības kontekstā visiem bērniem, kuriem tas nepieciešams.

Ņemot vērā to, ka anketa nav piemērota bērnu izvērtēšanai un bērniem ar invaliditāti indikācijas īpašai kopšanai, kas ir priekšnosacījums asistenta pakalpojuma saņemšanai, tiek noteiktas, balstoties uz slimībām un patoloģiskiem stāvokļiem ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem (diagnozi noteicis un pamatojis sertificēts bērnu slimību speciālists), un, atsaucoties uz konceptuālajā ziņojumā par “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai” ietverto pasākumu, asistenta pakalpojumu pavadīšanai ārpus mājokļa bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam turpmāk piešķirt, pamatojoties uz Valsts komisijas atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, izstrādājot tam atsevišķu kritēriju kopu, kas ļauj identificēt bērnus, kuriem nepieciešams tieši pārvietošanās atbalsts.

Ņemot vērā atšķirīgās bērnu un pieaugušu personu ar invaliditāti vajadzības, spējas un priekšnosacījumus pakalpojuma saņemšanai, sadalīt asistenta pakalpojumu pašvaldībā divos pakalpojumos, atsevišķi izdalot pakalpojuma nodrošināšanas kritērijus pieaugušajiem un bērniem.

Jāņem vērā, ka gadījumā, ja asistenta pakalpojums izglītībā netiek reformēts vienlaicīgi ar asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanas kritēriju maiņu, izveidosies situācija, ka asistenta pakalpojumu izglītībā saņems tie paši bērni, kuriem būs Valsts komisijas izsniegts atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, kas primāri vērsts uz pārvietošanās atbalstu, un netiks risināta problēma, ka asistenta izglītībā pakalpojums nesasniedz tos skolēnus, kuriem nav noteikta invaliditāte un vajadzīgs nevis pārvietošanās, bet gan cita veida nepedagoģiskais atbalsts mācību procesā.

Jāatzīmē, ka risinājumus pakalpojuma satura pārskatīšanai, administrēšanas un pieejamības uzlabošanai attiecībā uz asistenta izglītībā (atbalsta speciālista) pakalpojumu paredzēts ietvert ziņojumā, kuru Ministrijai sadarbībā ar IZM un NVO uzdots izstrādāt līdz 2020.gada 30.jūnijam.

Risināmais jautājums – nelietderīga valsts budžeta līdzekļu izmantošana, vienlaikus pastāvot asistenta pakalpojumam pašvaldībā un valsts pabalstam personām ar I grupas redzes invaliditāti.

Darba grupas dalībnieki tika iepazīstināti ar Valsts kontroles ieteikumu un tika apsvērts priekšlikums atteikties no pabalsta personām ar I grupas redzes invaliditāti asistenta pakalpojuma izmantošanai. Atteikšanās no pabalsta personām tiktu kompensēta, nodrošinot iespēju papildus izmantot asistenta pakalpojumu pašvaldībā, pabalsta ietvaros nodrošināto 10 stundu apmērā. Līdz ar to visai asistenta pakalpojuma saņēmēju mērķa grupai, t.sk. personām ar I invaliditātes grupu ar redzes traucējumiem, būtu vienādi asistenta pakalpojuma saņemšanas nosacījumi – iespēja saņemt asistenta pakalpojumu pašvaldībā. Darba grupa kopumā neiebilst priekšlikumam atteikties no pabalsta. Savukārt Latvijas Neredzīgo biedrība uzskata, ka pabalsts ir saglabājams. Darba grupā asistenta pakalpojuma pilnveidošanai Latvijas Neredzīgo biedrība pauda viedokli, ka iespēja saņemt pabalstu ir jāsaglabā, jo personai ar redzes invaliditāti, pašai norēķinoties ar asistentu par pakalpojuma sniegšanu, ir lielākas iespējas izmantot asistenta atbalstu tieši tām darbībām, kuras personai konkrētajā brīdī ir vajadzīgas.

Lai novērstu divu pakalpojumu ar identisku mērķi pastāvēšanu un dubultu administrēšanas procesu, nodrošinot personām ar I grupas ar redzes invaliditāti gan pabalstu asistenta izmantošanai, gan asistenta pakalpojumu pašvaldībā, ir lietderīgi atteikties no pabalsta personām ar I grupas redzes invaliditāti un integrēt to asistenta pakalpojuma pašvaldībā tvērumā.

 

4. Anketa asistenta nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanai

Ministrija sadarbībā ar biedrību “Latvijas Samariešu apvienība” 2018.gadā izstrādāja Asistenta nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu (1.pielikums). Anketas izstrādē tika izmantoti vairāku pašvaldību sociālo dienestu izstrādātie materiāli personu ar funkcionāliem traucējumiem novērtēšanai, attiecināmie risinājumi no šobrīd jau pielietotajiem kritērijiem fizisko un garīgo spēju izvērtēšanai aprūpes vajadzību un līmeņu noteikšanai. Anketas algoritma izstrādē ievēroti modernāko personas vajadzību izvērtēšanas rīku izstrādņu nosacījumi un starptautiskā pieredze šo rīku veidošanas procesā. Piemēram, InerRAI grupas vērtēšanas rīki, īpaši InterRAI Home Care (HC) Assesmet System; Functional Independence Measure (FIM); Functional Assessment of Care Environments (FACE). Ievērojot minētos nosacījumus, ir izstrādāta arī “Novērtēšanas karte (protokols) un fizisko un garīgo spēju izvērtēšanas un aprūpes līmeņa noteikšanas kritēriji klientam ar funkcionāliem traucējumiem” (MK 02.04.2019. noteikumu Nr.138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu” 2.pielikums), kuru pašvaldību sociālie dienesti izmanto aprūpes mājās vajadzību novērtēšanai.

Ar anketas jautājumiem tiek vērtēts, ko pats klients var veikt patstāvīgi, var ar citas personas atbalstu vai nevar. Anketā tiek izmantota un atbalsta intensitātes līmeņa noteikšanas matemātiskā aprēķina pamatā ir 2 pakāpju pieeja:

1) Konkrētas funkcionalitātes novērtējums diapazonā “spēj patstāvīgi – spēj ar atbalstu – nespēj”. Anketā ietvertas 12 vērtējamas funkcionalitātes (spēja pārvietoties, pārvarēt šķēršļus, orientēšanās laikā un telpā, kontaktu veidošana u.t.t.), kas katrai funkcionalitātei dod punktos izteiktu vērtību izteiksmē 0-3. Anketas jautājumi sadalīti divos blokos – “mobilitāte ārpus mājokļa” un “garīgās spējas”, ko vērtē atbilstoši klienta funkcionālo traucējumu veidam.
2) Katram blokam ir noteikta moduļa punktu vērtības summa atbalsta intensitātes koeficienta noteikšanā. Iespējama personas vērtēšana vienā no jautājumu blokiem vai abos, gadījumā, ja personai ir kombinēti funkcionālie traucējumi.
3) Personai piešķir konstantu pakalpojuma stundu apjomu mēnesī, balstoties uz diviem faktoriem:

a. atbilstoši anketai noteiktais atbalsta intensitātes līmenis (koeficients 1 un koeficients 2 (vai 1.5 atkarībā no varianta));
b. personas iesaiste aktivitātēs.

Ņemot vērā anketas jautājumos iegūtos rezultātus (punktu summu), tiek noteikts viens no diviem asistenta pakalpojuma atbalsta intensitātes līmeņiem. Galīgais personai pieejamo stundu skaits mēnesī ir atkarīgs no atbalsta intensitātes līmeņa (jeb koeficienta) un personas iesaistes aktivitātēs. Personai tiek piešķirts stundu skaits, kas atbilst tai aktivitāšu pozīcijai, kur tai pienāktos vislielākais stundu skaits, atsevišķas aktivitāšu pozīcijas netiek summētas.

Anketas piemērotība 2018.gada vasarā tika izmēģināta Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas, Talsu, Tukuma un Cēsu pašvaldību sociālajos dienestos. Tika secināts, ka anketa ir piemērota asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai un apjoma noteikšanai pieaugušām personām ar invaliditāti. Dienestu vērtējumā anketa ļauj piešķirt personām, kurām tas patiešām būtu nepieciešams, kā arī ļauj identificēt tās personas, kurām, lai arī ir kustību un garīga rakstura traucējumi un attiecīgi Valsts komisijas atzinums, pārvietošanās atbalsts nav nepieciešams.

Tāpat tika secināts, ka bērnu ar invaliditāti vajadzības pēc asistenta pakalpojuma ar strukturētas anketas palīdzību nevar noteikt, jo bērnu spējas veikt patstāvīgas darbības ārpus mājokļa ir vērtējamas kontekstā ar vecumposmu attīstību, kas dažādos bērna vecumos nav salīdzināmas, kam būtu nepieciešams individuāls izvērtējums ar ārstniecības speciālistu iesaisti. Pusaudžus no 14 gadu vecuma ar vienoto novērtēšanas anketu var vērtēt, ja persona, piemēram, strādā vai studē un ir vajadzība pēc lielāka pakalpojuma apjoma.

Viedokli un komentārus anketas pilnveidošanai Ministrija ir saņēmusi arī no Latvijas Ārstu rehabilitologu asociācijas.

 

5. Asistenta pakalpojuma pašvaldībā pilnveidošanas risinājumu varianti un provizoriskās izmaksas

Ministrija ir sagatavojusi piecus risinājuma variantus asistenta pakalpojuma nodrošināšanai. Par katru no risinājuma variantiem turpinājumā sniegta informācija par pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, norādītas katra risinājuma priekšrocības un trūkumi.

Ņemot vērā ziņojumā norādītos risinājumus nepilnību novēršanai un, vienlaikus ievērojot būtiskas atšķirības starp piedāvātajiem risinājuma variantiem, ir aprēķināts finansējuma apmērs katram no variantiem. Risinājuma variantu galveno iezīmju salīdzinājums ietverts 3.tabulā.

Bērniem visos variantos pakalpojumu rosināts piešķirt, balstoties uz Valsts komisijas atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību un nosakot konstantu pakalpojuma stundu apjomu 65 vai 80 h mēnesī atkarībā no varianta.

Četru risinājuma variantu īstenošanas gadījumā nepieciešami papildus izdevumi no valsts budžeta (1., 2., 3. risinājuma variants) vai pašvaldību budžeta (3. un 4.risinājuma variants). 1., 2., 4. risinājuma variantā maksimāli pieejamais asistenta pakalpojuma stundu skaits mēnesī ir aptuveni līdzvērtīgs vai būtiski netiek samazināts attiecībā pret spēkā esošā regulējuma maksimāli pieejamo stundu skaitu. 3.risinājuma variantā asistenta pakalpojuma apjoms mēnesī netiek izteikts stundās, tā vietā personām tiek nodrošināta konstanta apmēra kompensācija (četri dažādi apmēri atkarībā no asistenta nepieciešamības intensitātes līmeņa un līdzdalības pasākumos), kuru persona pati pēc saviem ieskatiem var izmantot asistenta piesaistei. Savukārt 5.risinājuma variantā pieejamais pakalpojuma stundu apjoms personām aprēķināts atbilstoši pieejamajiem valsts budžeta līdzekļiem asistenta pakalpojuma nodrošināšanai, un, ņemot vērā minimālo darba algu 2021.gadā, tas nozīmē būtiski samazināt piešķiramā asistenta pakalpojuma apjomu.

Jāņem vērā, ka šobrīd nav iespējams noteikt pilnīgi precīzu finansiālo aprēķinu, jo pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamais naudas līdzekļu apmērs var svārstīties atbilstoši mērķa grupas personu rīcībai pēc izmaiņu ieviešanas.

3.tabula

Pakalpojuma galveno iezīmju salīdzinājums

*skaits indikatīvs, pieņemot, ja personas ar invaliditāti pirktu pakalpojumu par aptuveni minimālo stundas tarifa likmi
**pie pakalpojuma saņēmēju skaita, valstī noteiktās minimālās mēnešalgas izmaiņām un personai individuāli noteiktā pakalpojuma apmērā pašvaldības līdzfinansējums var mainīties

1.risinājuma variants – paaugstināts asistenta atalgojums, esošais SD izvērtējums

Šis variants ir vislīdzīgākais esošajai pakalpojuma organizēšanas kārtībai, vienlaikus paredzot atsevišķas izmaiņas – nosakot augstāku atalgojumu, atvieglojot atskaitīšanos, mainot piešķiršanas nosacījumus bērniem.

Paredz pakalpojumu piešķirt :

• Bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību.
• Pilngadīgām personām kurām noteikta:

I invaliditātes grupa redzes traucējumu dēļ;
I vai II invaliditātes grupa un ir kāds no šādiem funkcionēšanas ierobežojumiem:

– ir slimības vai anatomiskie defekti, uz kuru pamata ir izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;
– ir abu augšējo ekstremitāšu anatomiski defekti: amputācijas stumbri plaukstu pamata līmenī vai augstāk;
– ir garīgās veselības traucējumi.

Pakalpojuma piešķiršanas nosacījumi:

• Pieaugušām personām tiek saglabāta līdzšinējā mērķa grupa, pamatojoties uz šobrīd MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem. Vienlaikus tiek atcelta nepieciešamība pēc Valsts komisijas atzinuma, jo par personas piederību mērķa grupai, sociālais dienests var pārliecināties IIS.
• Bērniem pakalpojumu piešķir, balstoties uz Valsts komisijas izsniegto atzinumu par asistenta nepieciešamību, nevis pamatojoties uz īpašas kopšanas atzinumu.
• Asistenta pakalpojuma nepieciešamību pēc saviem kritērijiem novērtē sociālais dienests, kas piešķir pakalpojumu. Pakalpojuma apjomu nosaka sociālais dienests, balstoties uz personas sniegto informāciju par līdzdalību aktivitātēs, nosakot pakalpojuma apjomu, kādu personai ir tiesības izmantot.
• Valsts nodrošina finansējumu, pašvaldības administrē. Finansēšanas kārtība tiek saglabāta līdzšinējā – Ministrija sedz pašvaldībām pakalpojumam izlietotā finansējuma apmēru.
• Tiek noteikta pakalpojuma vienas vienības cena, ko sedz sociālajam dienestam par nodrošināto pakalpojumu. Par personai nodrošinātu 1h pakalpojumu no valsts budžeta tiek segti izdevumi atbilstoši pakalpojuma groza aprēķinam – 4.79 euro/1h, t.sk. samaksa asistentam un 5% administrēšanas izmaksas.
• Noteikt asistenta atlīdzību, pielīdzinot to ministrijas padotībā esošās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs aprūpētāju algai – 608 euro par slodzi .
• Vienkāršot atskaitīšanās kārtību, paredzot iesniegt tikai ikmēneša apliecinājumu, t.i., asistenta un asistenta pakalpojuma saņēmēja parakstīts pakalpojuma pieņemšanas /nodošanas akts par mēnesī izlietotajām pakalpojuma stundām (apmaksātas tiek tikai personas atskaitē norādītās stundas, nevis maksimālais piešķirtais stundu skaits).
• Noteikt prasību sociālajam dienestam veikt 10 % pakalpojumu saņēmēju lietu izlases veida kontroli.
• Transporta izdevumi asistentam tiek kompensēti atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, kas paredz atskaitīšanos (skatīt 4.tabulu).

4.tabula

Kritēriji transporta izdevumu kompensēšanai*

Lai nodrošinātu vienotus un skaidrus nosacījumus transporta izdevumu kompensēšanai asistenta pakalpojuma ietvaros, izvirzāmi šādi kritēriji:

*Uzskaitītie kritēriji attiecas uz ziņojumā ietverto 1., 2. un 5.risinājuma variantu.

Tiek pieņemts, ka personu līdzdalība pasākumos (īpatsvars katrā no pasākumiem) būtu līdzīga patreizējam sadalījumam, tādēļ paredzams, ka, saglabājot esošo piešķiršanas kārtību par maksimālo pieejamo stundu skaitu katrā no aktivitātēm (skatīt 5.tabulu) un samazinot atskaitīšanos, palielināsies izmantoto stundu skaits uz vienu asistenta pakalpojuma saņēmēju, kā arī paredzams pakalpojuma pieprasītāju skaita pieaugums. Līdz ar to palielināsies arī valsts budžeta izdevumi uz vienu asistenta pakalpojuma saņēmēju un izdevumi pakalpojuma nodrošināšanai kopumā.

5.tabula

Pakalpojuma saņēmēju līdzdalība pasākumos katrā no pakalpojuma mērķiem pēc esošā regulējuma, 2018.gads

*Kopā neveido 100%, jo viena persona var izmantot pakalpojumu vairākiem mērķiem.

Pakalpojuma apjoms bērniem: konstanta pakalpojuma apjoms – 80 h/mēn.

Līdz šim bērniem atbilstoši laikam, kas nepieciešams, lai nokļūtu uz izglītības iestādi vai iestādi, kurā notiek kursi, un atpakaļ, bija noteikts maksimālais stundu apjoms 20 h/ned.

Piedāvājums paredz mainīt līdzšinējo pakalpojuma apjoma noteikšanu bērniem, piedāvājot noteikt bērniem konstantu pakalpojuma apjomu mēnesī. Šāds piedāvājums ir saistāms ar darba dienas indikatīvu laika sadalījumu, proti, nosacīti var pieņemt, ka 8 stundas diennaktī ir paredzētas miegam, 8 stundas bērns ir iesaistīts izglītības aktivitātēs (skolā, bērnudārzā) un 8 stundas bērns ir vecāku tiešā aprūpē. Apmēram pusei no laika, kad bērns ir vecāku aprūpē (4 h/dienā jeb 80h/mēn.), tiktu sniegts valsts atbalsts asistenta pakalpojuma veidā. Šāds konstants stundu apjoms noteikts, pieņemot, ka bērna pieskatīšana un pavadīšana ārpus mājas nokļūšanai pakalpojumu saņemšanas vietā neatkarīgi no invaliditātes esamības ir vecāku pienākums, taču vienlaikus tiek ņemts vērā un atzīts, ka bērna ar invaliditāti īpašās vajadzības rada izaicinājumus ģimenes un darba pienākumu, kā arī vairāku bērnu aprūpes vajadzību saskaņošanai.

Šobrīd asistenta pakalpojumu var saņemt bērni ar invaliditāti no 5 gadu vecuma (kas ir noteikts kā obligātās (pirmsskolas) izglītības vecums). Ikvienam bērnam līdz obligātās izglītības vecuma sasniegšanai aprūpes un pieskatīšanas vajadzība ir dabiska un atbilst attiecīgajam vecuma posmam, kas ietver uzraudzību un aprūpi arī ārpus mājokļa (piemēram, pastaigājoties vai apmeklējot kādu pasākumu), ko nodrošina persona, kura aprūpē bērnu (piemēram, auklīte, aprūpētājs, bērna vecāki).

Ministrijas ieskatā, bērniem līdz 5 gadu vecumam nav lietderīgi nodalīt vajadzību pēc pieskatīšanas un aprūpes mājoklī/dzīvesvietā no šāda paša veida atbalsta ārpus mājokļa, un atbalsts varētu tikt nodrošināts viena pakalpojuma – sociālās aprūpes ietvaros. Tādēļ jau šobrīd ar mērķi palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem ar ES fondu finansējuma atbalstu deinstitucionalizācijas projektu ietvaros tiek nodrošināta iespēja bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā (kas ietver bērna aprūpi un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu, t.sk. arī pavadīšanu ārpus mājokļa). Deinstitucionalizācijas projektu ietvaros bērniem, kuriem izsniegts minētais atzinums, līdz četru gadu vecumam (ieskaitot), ir iespēja saņemt aprūpes pakalpojumu līdz 50 stundām nedēļā, bet bērniem no piecu līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) līdz 10 stundām nedēļā. Šāds stundu skaits noteikts, ņemot vērā, ka bērniem no 5 gadu vecuma noteikta obligātā sagatavošana skolai un izglītības iestādē ir tiesības saņemt izglītības asistenta pakalpojumu (tātad bērns atrodas izglītības iestādē), tādēļ aprūpes pakalpojuma dzīvesvietā ietvaros noteikts limits līdz 10 h nedēļā. Savukārt bērniem no 1,5 līdz 4 gadu vecumam (ieskaitot) iespējas iekļauties pirmsskolas izglītības iestādē, ņemot vērā šīs iestādes spējas uzņemt bērnus ar īpašām vajadzībām un to, ka bērns ar smagu invaliditāti tik mazā vecumā objektīvi var nebūt gatavs pilnas dienas aprūpei bērnudārzā, noteikts aprūpes pakalpojums līdz 50 stundām nedēļā, tādējādi veicinot vecāku atgriešanos darba tirgū (normālais darba laiks 40h/ned.+ nokļūšanai uz/no darba 10h/ned.). Minētais atbalsts tiek nodrošināts līdz 2023.gada 31.decembrim.

Ņemot vērā minēto, Ministrijas ieskatā pēc minēto projektu īstenošanas (t.i., sākot no 2024.gada) būtu lietderīgi noteikt/izstrādāt nosacījumus, ka bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, līdz 4 gadu vecumam (ieskaitot) ir tiesības pieprasīt atbalsta pasākumus, kas ietver sevī gan sociālās aprūpes, gan asistenta pakalpojumu personas dzīvesvietā un ārpus tās (ko sniedz viena persona) ar mērķi nodrošināt pakalpojumu savstarpēju sinerģiju bērna pilnvērtīgai sociālai iekļaušanai. Šī pakalpojuma ietvaros pēc izvēles varētu tikt nodrošināts atbalsts vai nu aprūpei dzīvesvietā vai nokļūšanai pakalpojuma saņemšanas vietā.

Prognozētais pakalpojuma saņēmēju skaits:

2021.gadā – 11 241 personas, 2022.gadā – 11 803 personas, 2023.gadā – 12 393 (pieaugums ik gadu par 5%).

Samaksa asistentam – aprēķinos pieņemts, ka vienas stundas pakalpojuma cenā ietilpst samaksa par vienu pakalpojuma stundu, kas salīdzināma ar ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu aprūpētāju algu.

Prognozētie izdevumi:

2021.gadā – 52 487 792 euro (par 34 871 575 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus).
2022.gadā – 55 085 932 euro (par 37 469 715 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus).
2023.gadā – 57 813 978 euro (par 40 197 761 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus).

Paredzams, ka, saglabājot esošo piešķiršanas kārtību un samazinot atskaitīšanos, palielināsies izmantoto stundu skaits uz vienu asistenta pakalpojuma saņēmēju, kā arī paredzams pakalpojuma pieprasītāju skaita pieaugums. Līdz ar to palielināsies arī valsts budžeta izdevumi uz vienu asistenta pakalpojuma saņēmēju un izdevumi pakalpojuma nodrošināšanai kopumā.

Risinājuma priekšrocības un trūkumi

2.risinājuma variants – vienota anketa, paaugstināts asistenta atalgojums

Šis variants paredz ievērojami mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību – tiek ieviesta vienota anketa pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai, tiek noteikta vienas vienības cena, tiek paaugstināts atalgojums.

Paredz pakalpojumu piešķirt :

• Bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību.
• Pilngadīgām personām ar I un II invaliditātes grupu, kurām ir redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionālie traucējumi.

Pakalpojuma piešķiršanas nosacījumi:

• Tiek atcelta nepieciešamība pēc Valsts komisijas atzinuma, jo par personas piederību mērķa grupai sociālais dienests var pārliecināties IIS.
• Bērniem pakalpojumu piešķir, balstoties uz Valsts komisijas izsniegto atzinumu par asistenta nepieciešamību, nevis pamatojoties uz īpašas kopšanas atzinumu.
• Ieviest vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu. Sociālais dienests, balstoties uz personas sniegto informāciju par līdzdalību aktivitātēs, nosaka konstantu pakalpojuma apjomu mēnesī.
• Valsts nodrošina finansējumu, pašvaldības administrē. Finansēšanas kārtība tiek saglabāta līdzšinējā – ministrija sedz pašvaldībām pakalpojumam izlietotā finansējuma apmēru.
• Tiek noteikta pakalpojuma vienas vienības cenu, ko sedz sociālajam dienestam par nodrošināto pakalpojumu. Par personai nodrošinātu 1h pakalpojumu no valsts budžeta tiek segti izdevumi atbilstoši pakalpojuma groza aprēķinam – 4.79 euro/1h, nosakot 5% administrēšanas izdevumiem.
• Asistenta atlīdzību pielīdzināt ministrijas padotībā esošās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs aprūpētāju algai – 608 euro par slodzi .
• Vienkāršot atskaitīšanās kārtību, paredzot iesniegt tikai ikmēneša apliecinājumu, t.i., asistenta un asistenta pakalpojuma saņēmēja parakstīts pakalpojuma pieņemšanas /nodošanas akts par mēnesī izlietotajām pakalpojuma stundām (persona un asistenta apliecina, ka pakalpojums sniegts/ saņemts piešķirtajā konstanto stundu apjomā).
• Noteikt prasību sociālajam dienestam veikt 10 % pakalpojumu saņēmēju lietu izlases veida kontroli.
• Piešķirto stundu apjomu mēnesī persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem.
• Transporta izdevumi asistentam tiek kompensēti atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, kas paredz atskaitīšanos (skatīt 5.tabulu pie 1.varianta).

Pakalpojuma apjoms (stundas mēnesī) pilngadīgām personām tiek noteikts atbilstoši intensitātes līmenim (koeficients 1 un koeficients 2), ko nosaka atbilstoši anketai par personas pārvietošanās spējām un personas iesaistei pasākumos (mērķiem), nosakot konstantu pakalpojumu apjomu mēnesī (skatīt 6.tabulu):

• Liela asistenta atbalsta nepieciešamība – koeficients 1 (atkarībā no personas iesaistes pasākumos noteiktas bāzes pakalpojuma stundas mēnesī).
• Ļoti liela asistenta atbalsta nepieciešamības gadījumā piemēro koeficientu 2 no bāzes stundām.

Personai piešķir stundu skaitu atbilstoši tai pozīcijai, kur personai tiesības uz vislielāko stundu skaitu.

6.tabula

Pakalpojuma apjoms:

Pakalpojuma apjoms bērniem:

Piedāvājums paredz bērniem, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums, noteikt konstantu pakalpojuma apjomu – 80 h/mēn. (skatīt argumentāciju pie 1.risinājuma varianta).

Prognozētais pakalpojuma saņēmēju skaits

2021.gadā – 10 384 personas, 2022.gadā – 10 811, 2023.gadā – 11 262 personas (pieaugums ik gadu par 5%).

Samaksa asistentam – aprēķinos pieņemts, ka vienas stundas pakalpojuma cenā ietilpst samaksa par vienu pakalpojuma stundu, kas salīdzināma ar ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu aprūpētāju algu.

Prognozētie izdevumi:

2021.gadā – 36 073 559 euro (par 18 457 342 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus).
2022.gadā – 37 429 336 euro (par 19 813 119 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus).
2023.gadā – 38 861 568 euro (par 21 245 351 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus).

Šajā variantā maksimāli iespējamais stundu skaits personām, kuras strādā, mācās vai regulāri apmeklē dienas centru, ārsta nozīmētas medicīniskas procedūras, veic brīvprātīgo darbu, ir līdzvērtīgs līdz šim pieejamajam pakalpojuma apjomam vai pat lielāks pie ļoti lielas asistenta atbalsta nepieciešamības (koeficients 2). Uzskatot, ka valsts prioritāte ir personu aktivitāte darba tirgū un izglītības iegūšanā veicināšana, savukārt citas pārējās ikdienas aktivitātes ir cilvēka individuāla izvēle, ko cilvēks organizē atbilstoši viņam rīcībā esošajiem resursiem (sociālais tīkls un finanšu resursi), citām aktivitātēm atvēlēts mazāks pakalpojuma apjoms. Ierobežotu valsts budžeta finansējuma apstākļos prioritāšu noteikšana ir nepieciešama un samērīga iepretim izmaiņām salīdzinājumā ar līdzšinējo pakalpojuma regulējumu.

Paredzams, ka, ņemot vērā konstanta pakalpojuma apjoma mēnesī nodrošināšanu, palielināsies piešķirto stundu skaits uz vienu asistenta pakalpojuma saņēmēju. Līdz ar to palielināsies arī valsts budžeta izdevumi uz vienu asistenta pakalpojuma saņēmēju un izdevumi pakalpojuma nodrošināšanai kopumā. Taču salīdzinājumā ar 1.variantu, pakalpojums tiktu piešķirts mērķtiecīgāk – ar vienotas anketas palīdzību nosakot nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta, tādējādi izslēdzot iespēju, ka pakalpojumu saņem personas, kuras, pieder likumā noteiktajai mērķa grupai, tomēr pārvietoties spēj patstāvīgi.

Risinājuma priekšrocības un trūkumi

3.risinājuma variants – vienota anketa, kompensācija personai asistenta izmantošanai, pašvaldības līdzfinansējums

Šis variants paredz ievērojami mainīt pakalpojuma piešķiršanas un finansēšanas kārtību – tiek ieviesta vienota anketa pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai, tiek noteikta konstanta apmēra kompensācija personai asistenta piesaistīšanai, tiek ieviests pašvaldības līdzfinansējums.

Paredz kompensāciju piešķirt :

• Bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību.
• Pilngadīgām personām ar I un II invaliditātes grupu, kurām ir redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionālie traucējumi.

Kompensācijas piešķiršanas nosacījumi:

• Tiek atcelta nepieciešamība pēc Valsts komisijas atzinuma, jo par personas piederību mērķa grupai sociālais dienests var pārliecināties IIS.
• Bērniem kompensāciju piešķir, balstoties uz Valsts komisijas atzinuma par asistenta nepieciešamību pamata, nevis pamatojoties uz īpašas kopšanas atzinumu.
• Ieviest vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu. Sociālais dienests, balstoties uz personas sniegto informāciju par līdzdalību aktivitātēs, nosaka vienu no četriem kompensācijas apmēriem.
• Noteikt kompensāciju pašai personai ar invaliditāti par asistenta pakalpojuma izmantošanu. Kompensācijas apmēram noteikti četrus dažādus apmērus (skatīt 7.attēlu).
• Valsts nodrošina finansējumu, pašvaldības administrē. Finansēšanas kārtība tiek saglabāta līdzšinējā – ministrija sedz pašvaldībām pakalpojumam izlietotā finansējuma apmēru 95% apmērā.
• Tiek paredzēts, ka pašvaldības līdzfinansē pakalpojumu 5% apmērā, tādējādi nodrošinot līdzatbildību par veiktajiem personu izvērtējumiem un personu atbalstam novirzīto valsts atbalstu.
• Atteikties no valsts pabalsta personām ar I grupas redzes invaliditāti un šīm personām piešķirt tikai kompensāciju par asistenta izmantošanu.

Kompensācijas apmēru nosaka atbilstoši asistenta atbalsta nepieciešamības intensitātes līmenim un personas iesaistei pasākumos (mērķiem), (skatīt 7.tabulu):

7.tabula

Kompensācijas apmērs, t.sk. 5% pašvaldības līdzfinansējums:

*Personām ar redzes invaliditāti piešķirtā kompensācija mēnesī nedrīkst būt zemāka par līdz šim saņemto valsts pabalstu personām ar I grupas redzes invaliditāti (t.i., 74 euro/mēn.).

Prognozētais pakalpojuma saņēmēju skaits:

2021.gadā – 11 984 personas, 2022.gadā – 12 492, 2023.gadā – 13 023 personas (pieaugums ik gadu par 5%).
Samaksa asistentam – persona ar invaliditāti saņem kompensāciju un pati izvēlas, kādu darbību veikšanai un kādā veidā tiks piesaistīts asistents, pati norēķinās ar asistentu.

Prognozētie izdevumi:

2021.gadā – 20 434 752 euro (atbilst valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem). Pašvaldību līdzfinansējums 982 440 euro (jeb 5% no kopējām pakalpojuma izmaksām).
2022.gadā – 21 213 591 euro (par 677 490 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus). Pašvaldību līdzfinansējums 1 019 884 euro (jeb 5% no kopējām pakalpojuma izmaksām).
2023.gadā – 21 740 222 euro (par 1 178 802 euro pārsniedz valsts budžetā piešķirtos finanšu līdzekļus). Pašvaldību līdzfinansējums 1 045 203 euro (jeb 5% no kopējām pakalpojuma izmaksām).

Salīdzinājumā ar 1.variantu, pakalpojums kompensācijas veidā tiktu piešķirts mērķtiecīgāk – ar vienotas anketas palīdzību nosakot nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta, tādējādi izslēdzot iespēju, ka kompensāciju saņem personas, kuras pieder MK noteikumos noteiktajai mērķa grupai, tomēr pārvietoties spēj patstāvīgi. Tāpat līdzfinansējuma noteikšana pašvaldībām veicina mērķtiecīgu pakalpojuma piešķiršanu.

Risinājuma priekšrocības un trūkumi

4.risinājuma variants – vienota anketa, mērķdotācija pašvaldībām esošā finansējuma ietvaros

Šis variants paredz ievērojami mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību – tiek ieviesta vienota anketa pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai, tiek noteikta vienas vienības cena, tiek ieviesta mērķdotācija pašvaldībām.

Paredz pakalpojumu piešķirt :

• Bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību.
• Pilngadīgām personām ar I un II invaliditātes grupu, kurām ir redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionālie traucējumi.

Pakalpojuma piešķiršanas nosacījumi:

• Tiek atcelta nepieciešamība pēc Valsts komisijas atzinuma, jo par personas piederību mērķa grupai sociālais dienests var pārliecināties IIS.
• Bērniem pakalpojumu piešķir, balstoties uz Valsts komisijas izsniegto atzinumu par asistenta nepieciešamību, nevis pamatojoties uz īpašas kopšanas atzinumu.
• Ieviest vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu. Sociālais dienests, balstoties uz personas sniegto informāciju par līdzdalību aktivitātēs, nosaka konstantu pakalpojuma apjomu mēnesī.
• Valsts nodrošina finansējumu, pašvaldības administrē. Finansēšanas kārtība tiek mainīta – ministrija nosaka finansējuma proporciju katrai pašvaldībai atbilstoši asistenta pakalpojuma nodrošināšanai, kas tiek noteikta atbilstoši 2019.gada izpildei. Mērķdotāciju iezīmē 62.resorā “Mērķdotācijas pašvaldībām”, izveidojot jaunu budžeta programmu “Mērķdotācija asistenta pakalpojumam”.
• Pašvaldība administrē pakalpojumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem nosacījumiem par pakalpojuma piešķiršanu, atteikšanu, pārtraukšanu un izbeigšanu.
• Pašvaldība pati nosaka asistentu piesaistes formu – slēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, kas ir juridiska persona, vai slēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, kas ir fiziska persona.
• Piešķirto stundu apjomu mēnesī persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem.
• Vienkāršot atskaitīšanās kārtību, paredzot iesniegt tikai ikmēneša apliecinājumu, t.i., asistenta un asistenta pakalpojuma saņēmēja parakstīts pakalpojuma pieņemšanas /nodošanas akts par mēnesī izlietotajām pakalpojuma stundām (persona un asistents apliecina, ka pakalpojums sniegts/ saņemts piešķirtajā konstanto stundu apjomā).
• Valsts novirzītā finansējuma ietvaros transporta izdevumi netiek iekļauti. Transporta izdevumu kompensēšanu pakalpojuma ietvaros regulē katra pašvaldība tās saistošajos noteikumos.

Maksimālais pakalpojuma apjoms tiek noteikts atbilstoši asistenta atbalsta nepieciešamības intensitātes līmenim un personas iesaistei pasākumos (skatīt 8.tabulu):

• Liela asistenta atbalsta nepieciešamība – koeficients 1 (atkarībā no personas iesaistes pasākumos noteiktas bāzes pakalpojuma stundas mēnesī).
• Ļoti liela asistenta atbalsta nepieciešamības gadījumā piemēro koeficientu 2 no bāzes stundām.

8.tabula

Pakalpojuma apjoms:

Pakalpojuma apjoms bērniem:

Piedāvājums paredz noteikt bērniem konstantu pakalpojuma apjomu – 80 h/mēn. (skatīt argumentāciju pie 1.risinājuma varianta).

Prognozētais pakalpojuma saņēmēju skaits:

2021.gadā – 10 384 personas, 2022.gadā – 10 811, 2023.gadā – 11 262 personas (pieaugums ik gadu par 5%).

Samaksa asistentam – aprēķinos pieņemts, ka vienas stundas pakalpojuma cenā ietilpst samaksa par vienu pakalpojuma stundu, kas izriet no minimālās darba algas 430 euro apmērā.

Mērķdotācijas apmērs – finansējums 2021. gadam tiek sadalīts proporcionāli asistenta pakalpojuma saņēmēju skaitam 2019. gadā. Attiecīgi 2022. gadam finansējums tiek sadalīts proporcionāli pakalpojuma saņēmēju skaitam 2021.gadā u.t.t. Piemēram, ja pašvaldība X 2019.gadā nodrošināja pakalpojumu 5% no visiem pakalpojuma saņēmējiem 2019.gadā, tad aprēķins 2020.gadam ir 5% no bāzes izdevumu kopējā apjoma.

Ja pārskata gada izpildes laikā pakalpojuma faktiskie izdevumi pārsniedz valsts pārskaitītās mērķdotācijas apmēru, tad pašvaldība pakalpojumu līdzfinansē. Ja faktiskie pakalpojuma izdevumi pārskata gadā nesasniedz valsts pārskaitītās mērķdotācijas apmēru, tad nākošā gada (pašvaldībai aprēķinātais) mērķdotācijas apmērs tiek samazināts par iepriekšējā gada neizpildi.

Prognozētie izdevumi:
2021.gadā – 29 123 175 euro (papildu nepieciešams pašvaldību finansējums 11 506 958 euro).
2022.gadā – 30 233 897 euro (papildu nepieciešams pašvaldību finansējums 12 617 680 euro).
2023.gadā – 31 407 254 euro (papildu nepieciešams pašvaldību finansējums 13 791 037 euro).
Salīdzinājumā ar 1.variantu, pakalpojums tiktu piešķirts mērķtiecīgāk – ar vienotas anketas palīdzību nosakot nepieciešamību pēc pārvietošanās atbalsta, tādējādi izslēdzot iespēju, ka pakalpojumu saņem personas, kuras, pieder likumā noteiktajai mērķa grupai, tomēr pārvietoties spēj patstāvīgi.

Šajā variantā atbalsta intensitātes koeficienti ir identiski 2.variantam, bet izmantojamo stundu apjomu individuāli nosaka sociālais dienests, nepārsniedzot to stundu skaitu, kuram atbilstoši veiktajam novērtējumam persona kvalificējas. Vienlaikus pašvaldībām pašām jārēķinās ar gada ietvaros pieejamo finansējumu un jāprognozē pakalpojuma saņēmēju plūsma un finansējums, nepieciešamības gadījumā papildus nepieciešamo finansējumu šī pakalpojuma nodrošināšanai rodot no pašvaldības budžeta.

Risinājuma priekšrocības un trūkumi

5.risinājuma variants – vienota anketa esošā finansējuma ietvaros

Šis variants paredz ievērojami mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību – tiek ieviesta vienota anketa pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai, tiek noteikta vienas vienības cena, vienas vienības cenā ņemts vērā minimālās algas pieaugums 2021.gadā.

Paredz pakalpojumu piešķirt :

• Bērniem ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem izsniegts Valsts komisijas atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību.
• Pilngadīgām personām ar I un II invaliditātes grupu, kurām ir redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionālie traucējumi.

Pakalpojuma piešķiršanas nosacījumi:

• Tiek atcelta nepieciešamība pēc Valsts komisijas atzinuma, jo par personas piederību mērķa grupai sociālais dienests var pārliecināties IIS.
• Bērniem pakalpojumu piešķir, balstoties uz Valsts komisijas izsniegto atzinumu par asistenta nepieciešamību, nevis pamatojoties uz īpašas kopšanas atzinumu.
• Ieviest vienotu asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketu. Sociālais dienests, balstoties uz personas sniegto informāciju par līdzdalību aktivitātēs, nosaka konstantu pakalpojuma apjomu mēnesī.
• Valsts nodrošina finansējumu, pašvaldības administrē. Finansēšanas kārtība tiek saglabāta līdzšinējā – ministrija sedz pašvaldībām pakalpojumam izlietotā finansējuma apmēru.
• Tiek noteikta pakalpojuma vienas vienības cena, ko sedz sociālajam dienestam par nodrošināto pakalpojumu. Par personai nodrošinātu 1h pakalpojumu no valsts budžeta tiek segti izdevumi atbilstoši pakalpojuma groza aprēķinam – 3.74 euro/1h, administrēšanai nosakot 5% no izmaksām.
• Asistenta atlīdzība tiek noteikta 500 euro mēnesī.
• Piešķirto stundu apjomu mēnesī persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem.
• Vienkāršot atskaitīšanās kārtību, paredzot iesniegt tikai ikmēneša apliecinājumu, t.i., asistenta un asistenta pakalpojuma saņēmēja parakstīts pakalpojuma pieņemšanas /nodošanas akts par mēnesī izlietotajām pakalpojuma stundām (persona un asistenta apliecina, ka pakalpojums sniegts/ saņemts piešķirtajā konstanto stundu apjomā).
• Noteikt prasību sociālajam dienestam veikt 10 % pakalpojumu saņēmēju lietu izlases veida kontroli.
• Transporta izdevumi asistentam tiek kompensēti atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, kas paredz atskaitīšanos (skatīt 5.tabulu pie 1.varianta).

Pakalpojuma apjoms tiek noteikts atbilstoši asistenta atbalsta nepieciešamības intensitātes līmenim un personas iesaistei pasākumos (mērķiem), (skatīt 9.tabulu):

• Liela asistenta atbalsta nepieciešamība – koeficients 1 (atkarībā no personas iesaistes pasākumos noteiktas bāzes pakalpojuma stundas mēnesī).
• Ļoti liela asistenta atbalsta nepieciešamības gadījumā piemēro koeficientu 1.5 no bāzes stundām.

Šajā variantā pieejamais pakalpojuma stundu apjoms personām aprēķināts atbilstoši pieejamajiem valsts budžeta līdzekļiem asistenta pakalpojuma nodrošināšanai (t.i., cik asistenta stundas atbilstoši minimālajai algai iespējams nopirkt par to pašu naudas summu).

9.tabula

Pakalpojuma apjoms:

Piedāvājums paredz noteikt bērniem konstantu pakalpojuma apjomu – 65 h/mēn. Argumentācija līdzīga kā tas izklāstīts pie 1.risinājuma varianta, paredzot, ka valsts atbalsts paredzēts daļai no laika, kad bērns ir vecāku aprūpē, šajā variantā 3 h/dienā jeb 65h/mēn.

Prognozētais pakalpojuma saņēmēju skaits:

2021.gadā – 10 384 personas, 2022.gadā – 10 811, 2023.gadā – 11 262 personas (pieaugums ik gadu par 5%).
Samaksa asistentam – aprēķinos pieņemts, ka vienas stundas pakalpojuma cenā ietilpst samaksa par vienu pakalpojuma stundu atbilstoši kārtējam gadam valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei, kāda tā paredzēta 2021.gadā – 500 euro.

Prognozētie izdevumi 2021.gadā:

17 616 217 euro (pakalpojums nodrošināms pieejamā finansējuma apmērā un papildus finansējums 2021.gadā netiek piešķirts).

Šajā variantā potenciālais pakalpojuma saņēmēju skaits ir līdzīgs 2.variantam, taču, ņemot vērā minimālās darba algas pieaugumu 2021.gadā, kas saskaņā ar likumdošanu atspoguļojas pakalpojuma cenā un vienas stundas tarifa likmē, tas nozīmē būtiski mazāku pieejamo asistenta pakalpojuma stundu apjomu visās aktivitātēs visiem pakalpojuma saņēmējiem.

Risinājuma priekšrocības un trūkumi

Lai salīdzinātu visus risinājuma variantus, tika izveidota vērtēšanas skala ar 11 parametriem un novērtēts, cik lielā mērā katrs no risinājuma variantiem, risina ziņojumā identificētos trūkumus (skatīt 10.tabulu). Risinājuma variantiem papildus nepieciešamā finansējuma salīdzinājums sniegts 5.attēlā, atsevišķi izdalot finansējuma apmēru, kas nepieciešams pakalpojuma nodrošināšanai bērniem, kā arī norādot nepieciešamo pašvaldības līdzfinansējumu.

Ņemot vērā katra ziņojumā izklāstītā varianta ietekmi uz identificēto trūkumu novēršanu, kā arī ierobežota valsts budžeta finansējuma apstākļos, Ministrija secināja, ka tālākai virzīšanai atbalstāms būtu x.variants.

10.tabula

Risinājuma variantu ietekme uz identificēto problēmu novēršanu

Risinājuma variantu vērtēšanas skala: novērš trūkumu pilnībā – 2 punkti; novērš trūkumu daļēji – 1 punkts;  nenovērš trūkumu – 0 punkti

6. Cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošo nevalstisko organizāciju viedoklis par risinājuma variantiem

Darba grupa asistenta pakalpojuma pilnveidošanai tika izveidota ar labklājības ministra 2015.gada 11.novembra rīkojumu Nr.87. Darba grupā bija pārstāvji no Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, biedrības “Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība”, biedrības “Latvijas Neredzīgo biedrība”, biedrības “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons””, biedrības “Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “SUSTENTO”” un biedrības “Latvijas Autisma apvienība”. Darba grupā pastāvīgi piedalās eksperti no Rīgas Sociālā dienesta, Valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” un biedrības “Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrība”. Vienlaikus darba grupas sanāksmes nebija slēgtas un tajās piedalījās arī citu NVO pārstāvji vai fiziskas personas. Darba grupas sanāksmēs viedokli par asistenta pakalpojuma pilnveidošanu pauduši arī nodibinājuma Fonds “Jūnijs”, biedrības “Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem” un biedrības “Latvijas Spina bifida un hidrocefālijas biedrība” pārstāvji. Kopš darba grupas izveides notikušas deviņas darba grupas sanāksmes. Par izmaiņām asistenta pakalpojuma nodrošināšanā diskutēts citās Ministrijas un NVO organizētajās sanāksmēs, kā arī diskusijas notikušas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Starp NVO neveidojās vienots atbalsts par vienotu kopīgu redzējumu asistenta pakalpojuma pilnveidošanai. Vienots NVO viedoklis attiecas uz nepieciešamību noteikt motivējošāku atalgojumu asistentam, nepieciešamību veicināt profesionālu asistentu pieejamību, nepieciešamību atteikties no pārāk detalizētas atskaitīšanās par piešķirto pakalpojuma stundu izlietojumu.

Tiks papildināts pēc sabiedriskajā apspriešanā saņemto viedokļu apkopošanas.

 

7. Normatīvo aktu uzskaitījums, kuros veicami grozījumi, un citas nepieciešamās darbības pirms izmaiņu ieviešanas

Jebkuru izmaiņu ieviešanai asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanā nepieciešamas izmaiņas gan normatīvajos aktos, gan IT sistēmās, gan jāveic darbības iesaistīto pušu sagatavošanai.

1) Izmaiņas nepieciešamas šādos normatīvajos aktos:

• Jauni Ministru kabineta noteikumi par pakalpojuma / kompensācijas asistenta izmantošanai piešķiršanas kārtību un apmēru.
• Jauni Ministru kabineta noteikumi par pakalpojuma finansēšanas / mērķdotācijas piešķiršanas kārtību un apmēru.
• Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību”.

2) Vienlaikus izmaiņu ieviešanai pakalpojuma nodrošināšanā būs nepieciešamas izmaiņas arī sistēmās SPOLIS un SOPA.

3) Nepieciešams izstrādāt metodiku jaunās anketas pielietošanai un nodrošināt sociālo dienestu apmācības.
4) Veiksmīgai izmaiņu ieviešanai nepieciešama savlaicīga sabiedrības informēšana.

8. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par ziņojumā iekļauto risinājumu realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu.

Lapā http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/lm-dokumentu-projekti?fbclid=IwAR1kBvEjWdMexKp7CThE_Ybz_bHMvx6IdlnV6eWLfWGqP99MUW0ycAXkh_8 ir vēl citi sabiedriskajai apspriešanai paredzēti projekti, kur priekšlikumu iesniegšanas termiņš vēl nav beidzies.