No pirmdienas, 11. oktobra, Latvijā uz trim mēnešiem izsludina ārkārtējo situāciju, lai apstādinātu Covid-19 infekcijas izplatības ātrumu, nepārslogotu veselības aprūpi un glābtu iespējami vairāk cilvēku dzīvības. Tuvākajās dienās un nedēļās izšķiroši svarīga ir ikviena Latvijas iedzīvotāja izlēmīga un atbildīga rīcība, ievērojot valstī noteiktos pastiprinātās drošības pasākumus.
Ministru kabineta rīkojums Nr. 720 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu
Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1.punkta “e” apakšpunktu, likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. pantu, 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu:
Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim.
Noteikt, ka Krīzes vadības padome un Veselības ministrija ir atbildīgās institūcijas darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.
Ārkārtējās situācijas laikā ir piemērojami normatīvie akti Covid-19 infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas jomā, izņemot Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 17.5. apakšpunktu, 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34. un 36. punktu, 3.1., 3.2., 3.3. un 3.4. apakšnodaļu.
Šajā rīkojumā lietotie termini atbilst terminiem, kas lietoti normatīvajos aktos Covid-19 infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas jomā.
Ārkārtējās situācijas laikā:
5.1. darba devēji:
5.1.1. nodrošina darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj;
5.1.2. organizē darbu tā, lai klātienē ar darba devēja norīkojumu darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki (amatpersonas), kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā;
5.1.3. nodrošina, ka darbinieki, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, darba telpās atrodas tikai ar Covid-19 testēšanas sertifikātu vai darba devēja veiktu antigēna testu, kas nav vecāks par 72 stundām;
5.1.4. nepieļauj darbinieku pulcēšanos vietās, kas nav saistītas ar tiešo darba pienākumu veikšanu;
5.2. ja darba devējs ir informējis darbinieku, ka darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, darbinieka pienākums ir uzsākt vakcināciju ne vēlāk kā 7 dienu laikā no minētās informācijas saņemšanas un to pabeigt ne vēlāk kā 7 dienas pēc vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītā īsākā termiņa. Ja darbinieks (amatpersona) vakcināciju nav uzsācis vai pabeidzis noteiktajā termiņā (līdz 2021. gada 15. novembrim), darba devējs darbinieku atstādina no darba pienākumu veikšanas;
5.3. valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbinieki un amatpersonas no 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts;
5.4. no 2021. gada 13. oktobra darbinieki, kuriem darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, savus darba pienākumus var veikt:
5.4.1. līdz 2021. gada 19. oktobrim – ar Covid-19 testēšanas sertifikātu vai negatīvu SARS CoV-2 antigēna testu, kas nav vecāks par 72 stundām;
5.4.2. no 2021. gada 20. oktobra līdz 2021. gada 15. novembrim – ar testēšanas sertifikātu;
5.5. darbiniekiem, kas nodarbināti sabiedrībai kritiski svarīgās nozarēs (izglītības iestāžu darbinieki, ārstniecības personas, drošības un glābšanas dienestu darbinieki un ieslodzījuma vietu darbinieki) un kas uzsākuši vakcināciju ar Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu, bet nav pabeiguši vakcinācijas kursu, Covid-19 testi SARS CoV-2 RNS vai antigēna noteikšanai tiek nodrošināti valsts apmaksātas rutīnas skrīninga testēšanas ietvaros atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajam Covid-19 testēšanas algoritmam;
5.6. Nacionālo bruņoto spēku komandierim, ņemot vērā militārā dienesta uzdevumu specifiku valsts aizsardzības nodrošināšanā, ir tiesības noteikt, ka profesionālā dienesta pildīšanai Nacionālajos bruņotajos spēkos nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts;
5.7. darba devējs izvērtē katra darbinieka (amatpersonas), tostarp brīvprātīgo un personu ar ārpakalpojuma līgumiem, darba (amata, dienesta) pienākumus un darba apstākļus klātienē, nosakot inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai. Pamatojoties uz minēto inficēšanās risku izvērtējumu darba vietā, vērtējot katru gadījumu individuāli un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu, pieprasa, lai, darbiniekam (amatpersonai) būtu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, ja pastāv kāds no minētajiem apstākļiem:
5.7.1. ja darbinieks (amatpersona) darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanas laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem, nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem no klienta vai vairāki darbinieki (amatpersonas) darba (amata, dienesta) pienākumus veic ilgstošā savstarpējā saskarsmē, nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem;
5.7.2. ja darbiniekam (amatpersonai) ir paaugstinātas iespējas inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms;
5.7.3. ja darbinieka (amatpersonas) klātienes darba (amata, dienesta) pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
5.8. ja darbiniekam darba pienākumu veikšanai, epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanai darba vietā vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešams testēšanas sertifikāts, darbinieks (amatpersona) nodrošina Covid- 19 testa veikšanu par saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju;
5.9. šā rīkojuma 5.1. un 5.4. apakšpunkta prasības var neattiecināt uz darbiniekiem (amatpersonām), kam, veicot darba pienākumus, ir nebūtisks risks nonākt kontaktā ar citiem darbiniekiem vai apmeklētājiem gan darba vietā, gan koplietošanas telpās;
5.10. saņemt un sniegt pakalpojumus (tai skaitā kultūras pakalpojumus vai atrakcijas ārtelpās), organizēt un apmeklēt pasākumus, piedalīties un apmeklēt sporta norises, piedalīties un apmeklēt sporta sacensības var tikai epidemioloģiski drošā vidē, ja tiek nodrošināts, ka:
5.10.1. tiek veikta vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu verifikācija;
5.10.2. netiek pieļauta tādu personu klātbūtne, kuras neatbilst prasībām, lai uzturētos epidemioloģiski drošā vidē;
5.10.3. tiek nodrošināta šajā rīkojumā noteikto vispārējo un specifisko epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošana;
5.10.4. tiek lietotas sejas maskas. Sejas masku var nelietot fizisko aktivitāšu un sporta treniņu laikā, kā arī sportisti fizisko aktivitāšu laikā sporta sacensībās;
5.10.5. apmeklētāju ar bērniem plūsmas tiek nodalītas laikā vai telpā;
5.10.6. bērni no 12 gadu vecuma uzrāda testēšanas sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veikta skrīninga testu ar negatīvu rezultātu;
5.11. aizliegts sniegt saimnieciskos pakalpojumus, ka saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās (tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos);
5.12. saimnieciskos pakalpojumus, tai skaitā atrakcijas ārtelpās un skaistumkopšanas pakalpojumus, tirdzniecības izstādes var sniegt epidemioloģiski drošā vidē, ja papildus šajā rīkojumā noteiktajām vispārējām epidemioloģiskās drošības prasībām tiek ievēroti šādi nosacījumi:
5.12.1. vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpas platības;
5.12.2. izstāžu norises vietās eju platums starp izstāžu stendu rindām vai distance starp vairākām vienā telpā esošām pakalpojuma sniegšanas vietām ir vismaz trīs metri;
5.12.3. tiek nodrošināta 2 metru distances ievērošana starp individuāliem apmeklētājiem vai dažādu mājsaimniecību locekļiem;
5.13. bez sadarbspējīga sertifikāta uzrādīšanas var:
5.13.1. pulcēties privātos pasākumos un aizsargātas miermīlīgas pulcēšanās brīvības izpausmēs (sapulcēs, gājienos un piketos), ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
5.13.1.1. iekštelpās pulcējas ne vairāk kā 10 personas;
5.13.1.2. ārtelpās pulcējas ne vairāk kā 20 personas;
5.13.2. saņemt pakalpojumus, kultūras pakalpojumus individuāli vai vienas mājsaimniecības ietvaros klātienē, izņemot pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, ja pakalpojuma sniedzējam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un pakalpojuma sniegšanas telpā neatrodas citas personas;
5.13.3. saņemt pakalpojumus (izņemot izklaides, atrakciju un kultūras pakalpojumus, tirdzniecības izstādes un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus) brīvā dabā klātienē un piedalīties pasākumos, kuros apmeklētāji atrodas vieglajā transportlīdzeklī vai individuālajā peldlīdzeklī, ja pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma organizēšanā iesaistītajām personām, kas nonāk saskarē ar apmeklētājiem, ir sadarbspējīgs sertifikāts;
5.13.4. piedalīties reliģiskās darbības norisēs iekštelpās un ārtelpās, ja vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamo telpu platības un tiek lietota sejas maska;
5.13.5. izmantot sabiedriskā transporta un starptautisko pārvadājumu pakalpojumus, tostarp starptautiskos pasažieru pārvadājumus, un ar to sniegšanu saistītus pakalpojumus;
5.13.6. saņemt saimnieciskos pakalpojumus pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, ja vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamo iekštelpu platības un tiek lietota sejas maska;
5.13.7. saņemt ēdienu līdzņemšanai, ja pakalpojuma sniedzējam, kas nonāk ciešā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju, ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, pakalpojuma saņemšanas vietā vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamo iekštelpu platības un tiek lietota sejas maska;
5.13.8. individuāli vai vienas mājsaimniecības locekļiem saņemt izmitināšanas pakalpojumus, ja pakalpojuma sniedzējam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts;
5.14. sabiedriskās ēdināšanas (izņemot ēdināšanu līdzņemšanai un valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” lidostas termināļos), izklaides, kultūras pakalpojumu, kā arī reliģiskās darbības veikšanas vietas un kultūrvietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 21.00. Darba laika izņēmumus reliģisko darbību veikšanas vietās var noteikt tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju;
5.15. tirdzniecības pakalpojumus klātienē, izņemot šā rīkojuma 5.16. apakšpunktā minētās tirdzniecības vietas, var sniegt:
5.15.1. iekštelpās epidemioloģiski drošā vidē, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai vienai personai nodrošinātu ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības, un lietojot mutes un deguna aizsegus;
5.15.2. ārtelpās epidemioloģiski nedrošā vidē, lietojot mutes un deguna aizsegus;
5.16. tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē var sniegt iekštelpās, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tiek noteikts tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai vienai personai nodrošinātu ne mazāk kā 25 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības, šādās tirdzniecības vietās:
5.16.1. pārtikas veikalos (veikalos, kur 70 % no sortimenta ir pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barība un preses izdevumi);
5.16.2. aptiekās (tai skaitā veterinārās aptiekas);
5.16.3. optikas veikalos;
5.16.4. dzīvnieku barības veikalos;
5.16.5. preses tirdzniecības vietās;
5.16.6. higiēnas preču veikalos (veikalos, kur 70 % no sortimenta ir higiēnas preces);
5.16.7. telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietās;
5.16.8. degvielas uzpildes stacijās;
5.17. iepirkšanās līdzekļu (tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu, ja tādi tiek izmantoti), skaits, kā arī citi pircēju uzskaites līdzekļi kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta;
5.18. tirdzniecības centra īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī tirgus pārvaldītājs:
5.18.1. ieceļ atbildīgo personu, kas organizē šajā rīkojumā minēto epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu tirdzniecības centrā vai tirgus paviljonā. Informāciju par atbildīgo personu izvieto labi redzamā vietā;
5.18.2. nodrošina, ka tirdzniecības centrā vai slēgta tipa tirgus paviljonā netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits. Tirdzniecības centrā maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu nosaka ne lielāku par atsevišķās pakalpojuma sniegšanas un tirdzniecības vietās pieļaujamā apmeklētāju skaita summu;
5.18.3. izvieto informāciju par tirdzniecības centra vai tirgus paviljona kopējo maksimālo apmeklētāju skaitu un par epidemioloģisko drošību atbildīgās personas kontaktinformāciju;
5.18.4. ja tirdzniecības centra kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7 000 m2, nodrošina, ka tirdzniecības centrā ir uzstādīta elektroniska apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārta;
5.18.5. organizē epidemioloģiski nedrošā vidē sniegto pakalpojumu apmeklētāju plūsmas pilnīgu nodalīšanu no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem;
5.19. šā rīkojuma 5.15. apakšpunktā minētajās tirdzniecības vietās ar distances saziņas līdzekļiem iegādāto preču izsniegšana tiek organizēta, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju no ārtelpas, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām;
5.20. aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās, izņemot šā rīkojuma 5.16. apakšpunktā minētās tirdzniecības vietas;
5.21. uz ieslodzījuma vietām neattiecas:
5.21.1. šā rīkojuma 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4. apakšpunkta nosacījumi;
5.21.2. šajā rīkojumā minētie ierobežojumi un prasības tirdzniecības vietām ieslodzījuma vietās (cietuma veikaliem). Ieslodzītajiem normatīvajos aktos paredzētās tiesības iepirkties cietuma veikalā nodrošina atbilstoši ieslodzījuma vietu infrastruktūrai un ieslodzījuma vietās noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām;
5.21.3. uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu – ilgstošas satikšanās telpu iekārtu un aprīkojuma izmantošana – neattiecas šajā rīkojumā minētās prasības saimniecisko pakalpojumu veikšanai. Minētā pakalpojuma izmantošanas laikā nodrošina ieslodzījuma vietās noteikto epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu;
5.21.4. šajā rīkojumā minētie ierobežojumi un prasības ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai. Ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai ieslodzījuma vietās piemēro ieslodzījuma vietās noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības;
5.22. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, izņemot šā rīkojuma 5.13.7. apakšpunktā minētos gadījumus, sniedz tikai epidemioloģiski drošā vidē, ja papildus šajos noteikumos noteiktajām vispārējām epidemioloģiskās drošības prasībām tiek nodrošināts, ka:
5.22.1. pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras personas;
5.22.2. starp galdiņiem ir vismaz trīs metru distance, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena;
5.23. šā rīkojuma 5.22. apakšpunktā minētās prasības nav attiecināmas uz:
5.23.1. valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” lidostas termināļiem, ja ir nodrošināts, ka:
5.23.1.1. starp personām, kas sēž pie dažādiem galdiņiem, ir trīs metru distance, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena;
5.23.1.2. pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četri apmeklētāji, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi;
5.23.2. ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu sporta komandu dalībniekiem to uzturēšanās vietā, ja ir nodrošināts, ka personu grupas, kurām nav ikdienas saskares, tiek nodalītas atsevišķās plūsmās, kas nepārklājas;
5.24. publiskus pasākumus rīko tikai epidemioloģiski drošā vidē, ja papildus tiek nodrošināts, ka:
5.24.1. apmeklētāji pasākuma norises laikā atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās vai, ja apmeklētāji atrodas stāvvietās, vienam apmeklētājam tiek paredzēts ne mazāk kā 3 m2 no publiski pieejamās pasākuma norises vietas un pasākuma laikā apmeklētāji lieto FFP2 respiratorus;
5.24.2. pasākuma vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 1000 apmeklētāji, ja apmeklētāju skaits pārsniedz 500 cilvēkus, tad apmeklētāji atrodas nodalītos sektoros līdz 300 cilvēkiem katrā;
5.24.3. blakus sēdvietās atrodas ne vairāk kā divas personas. Starp katrām blakus esošajām divām sēdvietām tiek nodrošināta ne mazāk kā divu sēdvietu distance vai aizsargbarjera, sēdvietas dažādās rindās tiek izkārtotas pamīšus;
5.24.4. apmeklētāji, kas atrodas dažādos norobežotos telpas sektoros, savstarpēji nesatiekas;
5.24.5. pasākuma norises laikā apmeklētāju plūsma tiek organizēta tā, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos un nodrošinātu divu metru distances ievērošanu ārpus sēdvietām;
5.24.6. pasākuma rīkotājs nodrošina biļešu personalizāciju vai pasākuma apmeklētāju reģistrāciju. Personalizācija ietver šādu informāciju par apmeklētāju: vārds (vārdi), uzvārds, kontakttālrunis, konkrētā sēdvieta pasākumā. Informāciju pasākuma rīkotājs glabā vienu mēnesi un nodod centram pēc tā pieprasījuma;
5.25. uz pasākumiem:
5.25.1. tirdzniecības izstādēm, tai skaitā konferencēm, sporta pasākumiem un sacensībām, kas izsludināti līdz 2021. gada 8. oktobrim un kuri notiek epidemioloģiski drošā vidē, netiek attiecināti šā rīkojuma 5.14. un 5.24. apakšpunkta nosacījumi attiecībā uz cilvēku skaitu un pasākuma norises laiku līdz 2021. gada 18. oktobrim;
5.25.2. privātiem pasākumiem, kas ieplānoti līdz 2021. gada 8. oktobrim un notiek publiskās vietās epidemioloģiski drošā vidē, netiek attiecināti šo noteikumu nosacījumi līdz 2021. gada 18. oktobrim;
5.26. amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi klātienē tiek organizēti epidemioloģiski drošā vidē, ja:
5.26.1. grupā ir ne vairāk kā 20 personas;
5.26.2. vienai personai tiek nodrošināts ne mazāk kā 15 m2 no amatiermākslas kolektīvu mēģinājumam paredzētās telpas platības;
5.26.3. izmantojot ģērbtuves, to aizpildījums vienlaikus nepārsniedz 25%;
5.26.4. amatierkolektīva grupas plūsmas nepārklājas ar citu personuplūsmām;
5.26.5. mēģinājuma laikā tiek nodrošināta divu metru distance, izņemot deju nodarbību laikā;
5.27. no 2021. gada 18. oktobra sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs, kurš saņem dotāciju no valsts vai pašvaldību līdzekļiem, nesniedz braukšanas maksas atvieglojumus pilngadīgām personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta;
5.28. izglītības un sporta jomā ievēro izglītības un mācību procesa norises epidemioloģiskās drošības nosacījumus atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid- 19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 3.8. apakšnodaļas nosacījumiem, ja vien šā rīkojuma 5.29., 5.30., 5.31., 5.32., 5.33., 5.34., 5.35., 5.36., 5.37., 5.38., 5.39., 5.40., 5.41., 5.42., 5.43., 5.44., 5.45. un 5.46. apakšpunktā nav noteikts citādi;
5.29. līdz 2021. gada 15. novembrim izglītības iestāžu darbinieki, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, savus darba pienākumus var veikt, uzrādot testēšanas sertifikātu vai izglītības iestādes skrīninga ietvaros veiktu Covid-19 testa rezultātu, kas ir negatīvs. Testēšanu veic atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajam algoritmam;
5.30. izglītības procesa īstenošanā telpās, kur atrodas vairāk par vienu personu, tiek lietotas sejas maskas, izņemot Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 17.1., 17.3., 17.4., 17.7. un 17.8. apakšpunktā minētos gadījumus;
5.31. ja Slimību profilakses un kontroles centrs konstatējis izglītības iestādē ļoti augstu Covid-19 infekcijas izplatības risku, triju dienu laikā tiek pārtraukta izglītības iestādes darbība klātienē;
5.32. par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs un Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā lēmumu pieņem aizsardzības ministrs;
5.33. interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguve izglītojamiem, kas nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, notiek attālināti vai klātienē, ja izglītojamais uzrāda apliecinājumu (papīra vai digitālā formā) par negatīvu Covid-19 testa rezultātu (izņemot pirmsskolas izglītības programmā izglītojamos):
5.33.1. individuāli (izņemot izglītojamos, kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā);
5.33.2. vienas grupas, klases vai kursa ietvaros, ja izglītojamie vienlaikus nav citu grupu, klašu vai kursu izglītojamie;
5.33.3. ārtelpās ne vairāk kā 20 izglītojamiem no dažādām grupām, klasēm vai kursiem;
5.34. klātienes augstskolu un koledžu izglītības studiju procesā, darba pienākumu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā piedalās tikai personas ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Personas, kurām ir klīniskās universitātes slimnīcas konsīlija lēmums par personas vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku, līdz pilna vakcinācijas kursa pabeigšanai studiju procesā piedalās tikai attālināti;
5.35. izglītības iestāde neorganizē, nepiedalās, neatbalsta un neveicina izglītojamo un pedagogu dalību klātienes pasākumos un aktivitātēs (ekskursijas, teātru un izstāžu apmeklējumi u. c.) ārpus izglītības iestādes, kā arī ierobežo
trešo personu uzturēšanos izglītības iestādes telpās. Amatierkolektīvi nerīko aktivitātes un publiskus vai privātus pasākumus (tai skaitā nedodas uz citu pašvaldību administratīvajām teritorijām), kuros piedalās personas no citas grupas, klases, kursa vai kolektīva;
5.36. izglītības procesa īstenošanā tiek nodrošināts, ka dažādu grupu, klašu vai kursu izglītojamo grupas vienlaikus nepārklājas, atrodoties vienā telpā (izņemot pārvietošanos), kā arī novēršot to nepārklāšanos ārtelpās starpbrīžos;
5.37. darbā ar jaunatni klātienes aktivitātes, uz kurām nav attiecināmi citi šo noteikumu nosacījumi, īsteno epidemioloģiski drošā vidē, taču, ja nepieciešams krīzes atbalsts, aktivitātes var tikt organizētas epidemioloģiski nedrošā vidē, ja aktivitāšu organizācijā iesaistītajām personām, kas nonāk saskarē ar jauniešiem, ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts;
5.38. netiek rīkotas nometnes, izņemot valsts aizsardzības mācības nometnes, kas tiek organizētas epidemioloģiski drošā vidē;
5.39. pedagoģiski medicīniskā komisija atzinumu par izglītojamam atbilstošu izglītības programmu klātienē sniedz epidemioloģiski drošā vidē. Izņēmuma gadījumā komisijas sēdē izglītojamais un viņa likumiskais pārstāvis var piedalīties arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vai bez apliecinājuma (papīra vai digitālā formā) par negatīvu Covid-19 testa rezultātu, ja par minēto faktu iepriekš informēta komisija;
5.40. sporta treniņi iekštelpās individuāla apmeklējuma ietvaros vai grupā notiek epidemioloģiski drošā vidē, ievērojot šādus nosacījumus:
5.40.1. vienai personai ir nodrošināti ne mazāk kā 15 m2 no treniņa norises telpas platības (publiskas lietošanas peldbaseinā – 10 m2 no ūdens virsmas platības). Ja treniņu apmeklē vienas pamata vai vidējās izglītības pakāpes izglītojamie (vienas klases ietvaros), kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros, tad minētais ierobežojums par telpas vai ūdens virsmas platību netiek piemērots;
5.40.2. grupu treniņos vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 20 personas. Ja to pieļauj attiecīgās sporta treniņu norises telpas platība, tiek ievēroti šā rīkojuma 5.40.1. apakšpunktā minētie nosacījumi, dažādu treniņgrupu plūsmas nepārklājas, kā arī tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs;
5.40.3. sporta norises vietas apmeklējuma laikā iekštelpās ievēro divu metru distanci (izņemot sporta treniņa telpu, kurā notiek treniņprocess);
5.40.4. sporta treniņu vada persona, kura atbilst normatīvajiem aktiem par sporta speciālistu sertifikāciju;
5.40.5. piepildījums ģērbtuvēs vienlaikus nepārsniedz 25 %;
5.40.6. sporta treniņā nepiedalās personas, kuras nav tieši iesaistītas tā organizēšanā un norisē, tai skaitā izglītojamo likumiskie pārstāvji;
5.41. sporta treniņi ārtelpās grupā notiek epidemioloģiski drošā vidē, ievērojot nosacījumu, ka vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 20 personas (neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus), un piepildījums ģērbtuvēs nepārsniedz 25 %. Ja to pieļauj attiecīgās sporta norises vietas ārtelpas platība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs, ja dažādu treniņgrupu plūsmas nepārklājas un tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība;
5.42. sporta treniņos grupā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu norisē:
5.42.1. iekštelpās var piedalīties:
5.42.1.1. darbinieki un izglītojamie, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts;
5.42.1.2. vienas pamata vai vidējās izglītības pakāpes izglītības iestādes vienas klases (kursa) izglītojamie vienas treniņgrupas ietvaros, kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros;
5.42.1.3. peldētapmācības programmu izglītojamie līdz 12 gadu vecumam, ja vienam izglītojamam nodrošina ne mazāk kā 6 m2 no peldētapmācības peldbaseina ūdens virsmas platības;
5.42.1.4. individuāli (izņemot izglītojamos, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā) vai ar sporta treniņa vadītāju, kuram ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un nodarbības telpā neatrodas citas personas;
5.42.2. ārtelpās var piedalīties:
5.42.2.1. darbinieki un izglītojamie, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, kā arī izglītojamie, kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros (izņemot pirmsskolas izglītības iestādes izglītojamos), ja vienā treniņgrupā pulcējas ne vairāk kā 20 personas (neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus) un netiek izmantotas ģērbtuves;
5.42.2.2. vienas pamata vai vidējās izglītības pakāpes izglītības iestādes vienas klases (kursa) izglītojamie vienas treniņgrupas ietvaros, kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros;
5.43. Latvijas izlases (tai skaitā jauniešu un junioru), Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu sportistu (ja sporta sacensībās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem), kā arī Murjāņu sporta ģimnāzijas un augstas klases sportistu sagatavošanas centru izglītojamo sporta treniņi gan iekštelpās, gan ārtelpās drīkst norisināties arī epidemioloģiski daļēji drošā vidē ar darbiniekiem, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, un uz to norisi neattiecas šā rīkojuma 5.40. un 5.41. apakšpunktā minētie nosacījumi;
5.44. sporta sacensības notiek epidemioloģiski drošā vidē, ievērojot šādus nosacījumus:
5.44.1. sacensības ir iekļautas attiecīgā sporta veida Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā, kas ir publicēts tās tīmekļvietnē (norādot sacensību nosaukumu, norises vietu un laiku, kā arī sacensību organizatoru);
5.44.2. sacensībās piedalās un to norises vietā atrodas tikai personas, kurām ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un tiek nodrošinātas šā rīkojuma 5.24. apakšpunktā noteiktās prasības attiecībā uz publisku pasākumu rīkošanu. Latvijas jauniešu un junioru izlases sportisti ar testēšanas sertifikātu drīkst piedalīties Latvijas čempionātā pieaugušajiem;
5.44.3. iekštelpu sporta sacensību norises vietas apmeklējuma laikā tiek ievērota divu metru distance, kā arī tiek lietotas sejas maskas (izņemot sportistus sporta sacensību norises laikā);
5.44.4. vienas komandas (arī individuālajos sporta veidos) sportisti vai sportistus apkalpojošie sporta darbinieki fiziski nekontaktējas ar citu komandu sportistiem vai citus sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem (izņemot sportistus sporta sacensību norises laikā);
5.44.5. piepildījums ģērbtuvēs nepārsniedz 25 %;
5.44.6. apbalvošana klātienē notiek tikai individuāli;
5.45. starptautiski sporta pasākumi sportistiem no 16 gadu vecuma, kā arī komandu sporta spēļu augstāko līgu sporta sacensības, ja tajās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem, gan iekštelpās, gan ārtelpās drīkst norisināties arī epidemioloģiski daļēji drošā vidē un uz tiem neattiecas darba laika ierobežojumi un šā rīkojuma 5.44. apakšpunktā minētie nosacījumi;
5.46. skatītāji sporta sacensības un starptautiskus sporta pasākumus drīkst apmeklēt, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un tiek nodrošināti šā rīkojuma 5.24. apakšpunktā minētie nosacījumi attiecībā uz publisku pasākumu rīkošanu;
5.47. aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi un Nacionālo bruņoto spēku sagatavotības atbilstības līmeni attiecīgā uzdevuma izpildei. Aizsardzības ministrs minēto atbalsta pasākumu sniegšanā var iesaistīt arī Zemessardzes veterānus, ja saņemta Zemessardzes veterāna piekrišana. Zemessardzes veterāns par vienu šo uzdevumu izpildes dienu saņem kompensāciju 30 euro apmērā, kā arī karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju. Ja Zemessardzes veterāns ir guvis veselības bojājumu, pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, viņam ir tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi Zemessardzes likumā noteiktajā kārtībā un apjomā;
5.48. pašvaldības:
5.48.1. sadarbībā ar laboratorijām nodrošina transporta loģistiku izglītības iestāžu skrīningam nepieciešamo materiālu piegādei un paraugu savākšanai no to teritorijā esošajām konkrētajām izglītības iestādēm;
5.48.2. sadarbībā ar ģimenes ārstiem un ārstniecības iestādēm, kas iesaistītas vakcinācijā pret Covid-19, organizē un koordinē savā administratīvajā teritorijā esošo riska grupu vakcinācijas procesu, tai skaitā iesaistoties riska grupu pārstāvju apzināšanā, informēšanā, transporta un telpu nodrošināšanā.
Fiziskas personas pienākums ir ievērot šā rīkojuma 5. punktā minētās prasības, savukārt pasākuma organizatora vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt, lai personai būtu iespēja tās ievērot.
Šā rīkojuma 5. punktā minēto ierobežojumu kontroli nodrošina Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju, Valsts robežsardzi, Valsts darba inspekciju.
Atļaut Valsts ieņēmumu dienesta, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Iekšlietu ministrijas sistēmas ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi. Izglītības un zinātnes ministrijai, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Valsts kancelejai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Atļaut pašvaldības policijas, bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī pašvaldības policijas darbiniekiem nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tās seku novēršanu 75 procentu apmērā no stundas algas likmes. Piemaksas noteikšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm nosaka iekšlietu ministrs, bet attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestu – finanšu ministrs. Piemaksas noteikšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību attiecībā uz pašvaldības policijas darbiniekiem nosaka attiecīgās pašvaldības dome. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Administratīvā pārkāpuma procesu par likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 21. un 22. pantā minētajiem pārkāpumiem veic arī pašvaldības administratīvā inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Veselības inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts robežsardze un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Ārlietu ministrija un atbildīgās nozaru ministrijas atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, informē starptautiskās organizācijas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā par atkāpšanos no Latvijas starptautiskajām saistībām, ja šo saistību izpilde nav iespējama ārkārtējās situācijas laikā.
Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam”, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.
Noteikt, ka likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozares ministrija, kura apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.
Valsts kancelejai saskaņā ar likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.
Šajā rīkojumā minētos lēmumus, ja tie skar individuāli nenoteiktu adresātu loku, paziņot publiski Paziņošanas likuma 11. pantā paredzētajā kārtībā.
https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/rikojums-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu-0
