Neredzīgie cilvēki, pārvietojoties sabiedriskajā transportā, dzird pieturvietu nosaukumus. Tādējādi viņi var saprast, kur atrodas un cik tālu vēl jābrauc.
Tomēr, stāvot pieturvietās, cilvēkiem ar redzes traucējumiem jāpaļaujas uz līdzcilvēkiem, kuri pasaka, kāds transports piebraucis.
Raisa Kazeka ir neredzīga un bieži no savas dzīvesvietas Strazdu muižā, Braila ielā, dodas uz darba vietu Latvijas Nacionālajā operā, kur viņa strādā par masieri. Kazeka ir Strazdumuižas ciemata vietējās organizācijas priekšsēdētāja un tādēļ aktīvi risina jautājumu, lai sabiedriskais transports, primāri, 14. maršruta autobuss, kura ceļš kursē gar Strazdumuižas un Latvijas Neredzīgo biedrības iestādēm, tiktu ar šādiem skaļruņiem aprīkots.
”Mums 14. autobuss brauc no Abrenes ielas uz Zvēraudzētavu. Tā ir Jugla, un Juglā atrodas Strazdumuižas neredzīgo ciemats. Mēs ļoti daudz izmantojam 14. autobusa maršrutu, un lielāko daļu tajā brauc redzes invalīdi,” saka Kazeka, tādēļ viņa vairākkārt ir rakstījusi iesniegumus Rīgas domes Satiksmes departamentam, lūdzot transportos ierīkot šādas audio sistēmas. Viņa rāda Satiksmes departamenta pasažieru pārvadājumu pārvaldes atbildi, kurā norādīts, ka tā sagatavota saskaņā ar „Rīgas satiksmes” sniegto informāciju.
Fragments no sniegtās atbildes: Iegādājoties jaunus transportlīdzekļus, tiek paredzēts papildu skaļrunis, kas nodrošinās maršruta numura un virziena atskaņošanu pasažieriem, kas atrodas pieturvietās. Šobrīd aktīvi tiek testēta šī funkcionalitāte, un tuvāko mēnešu laikā tā tiks ieviesta jaunajos transportlīdzekļos visos maršrutos.
Šādu atbildi Raisa Kazeka saņēma teju pirms diviem gadiem, 2017. gada martā. Šobrīd, 2019. gada janvāra beigās, vēl aizvien šāda opcija nav nodrošināta. Rīgas Satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis skaidro:
”Jā, tik tiešām, jaunos transporta līdzekļus pasūtot, specifikācijā bija ielikta šāda iespēja. Bijām pārliecināti, ka ražotāji to īstenos un ieliks, bet jāatzīst, ka paši ražotāji – gan ”Solaris”, gan ”Škoda” nav to īstenojuši. Sarunas notiek, lai to pabeigtu, bet šobrīd pateikt, ar ko tas beigsies, nezinu. Skaidrs, ka mums tāda prasība bija un ir arī šobrīd. Viņi to neizdarīja 2017. gadā, kad solīja pēc diviem mēnešiem, to neizdarīja arī nākamajā termiņā, un arī šodien nav izdarījuši.
Tā ir neizdarība ražotāju pusē. Mēs esam izdarījuši visu, mums ir ieskaņotas balsis un esam gatavi to darīt, bet tehniskā puse nav īstenota.”
Latvijas Neredzīgo biedrības vadītāja Svetlana Sproģe norāda, ka bez audio paziņojuma neesamības sabiedriskajā transportā ir vēl citas problēmas, kas apgrūtina neredzīgu cilvēku spēju tajos orientēties.
”Agrāk atšķīrām, kāda veida transporta līdzeklis ir pienācis, pēc tā, kāda balss ir ierunājusi pieturvietas. Atveroties durvīm, varēja saprast, kādā transporta līdzeklī tu esi. Tagad ir atjaunota pieturvietu nosaukšanas balss, jauns ieraksts ir. Tas sākotnēji daudzus cilvēkus mulsināja. Bet ņemot vērā, ka „Rīgas satiksme” solījusi pieturvietas nosaukt arī ar ārējiem skaļruņiem, tad tas noteikti situāciju uzlabos,” spriež Sproģe.
Biedrība kā labo piemēru šajā situācijā min Liepājas sabiedrisko transportu.
Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis skaidro, ka tas ļoti atvieglo orientēšanos pilsētā:
”Mēs līdzdarbojamies iepirkumā, devām specifikācijai prasības tieši cilvēkiem ar invaliditāti, un tad arī Liepājas sabiedriskajā transportā, autobusos ir gan zemās grīdas, gan nolaižama platforma, gan kontrasti iekšā, gan vizuālais tablo, gan audio atskaņojums iekšpusē par esošo pieturu un nākamo, gan arī skaļrunis pie pirmajām iekāpšanas durvīm, kas paziņo, kas tas par maršrutu, jo man tas būtiski – stāvot pieturā, es neredzu, kas pienācis, tad attiecīgi man paziņo „Maršruts numur 6 – centrālā slimnīca” vai „Maršruts numur 6 – Mirdzas Ķempes iela”. Tātad arī galapunktu un tad mēs skaidri saprotam virzienu, jo gadās arī, ka neredzīgs cilvēks sajauc virzienu un pāriet ielas otrā pusē. Man arī tā ir gadījies. Aiziet uz pieturvietu, paprasa cilvēkam, viņš pasaka un beigās aizbrauc otrā, pretējā virzienā.”
Raisa Kazeka saka, ka šobrīd pilsētas pieturvietās neredzīgajiem orientēties palīdz līdzcilvēki, kuri parasti pasaka, kāds transports pienācis, tomēr uzticēties viņu sniegtajai informācijai vienmēr nevar. Raisa atminas situācijas, kad vai nu pārklausīšanās dēļ vai arī cilvēka kļūdas dēļ ir sajaukti, piemēram, 14. un 40. maršruta autobusi vai 14. autobusa un 14. trolejbusa maršruti. Tādēļ vēl jo nozīmīgāk ir nodrošināt neredzīgajiem cilvēkiem audio informāciju pieturvietās, lai tie ar sabiedrisko transportu varētu pārvietoties patstāvīgi. Jo, kā norāda Raisa, neredzīgi cilvēki dzīvo visā pilsētā un arī viņiem ir ikdienas vajadzības. Un, lai tās apmierinātu, nereti vienīgā opcija ir sabiedriskais transports.
