Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 29. augustā partiju apvienības Attīstībai/Par!, “Progresīvie” sarakstā bija iekļauta arī Rūta Mežavilka, kurai ir smagi dzirdes traucējumi kopš bērnības.
Pēc rezultātu paziņošanas uzzinājām: Rūta domē ir ievēlēta. Tagad viņa būs vienīgā deputāte, kura pārstāvēs cilvēku ar invaliditāti nevalstiskās organizācijas.
Rūta Mežavilka dzimusi 1971. gadā Rīgā. Augsto frekvenču vājdzirdība viņai iestājusies pēc dzemdību namā iegūtās stafilokoku infekcijas. Pateicoties vecāku neatlaidībai un nodarbībām pie logopēda, Rūta iemācījās runāt un lasīt no lūpām.
Vispirms viņa mācījās Rīgas 3. vidusskolā kopā ar “parastajiem” bērniem, bet vēlāk pabeidza Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Mākslas akadēmiju.
Rūtas mamma ir ārste. Tēvs – pazīstamais karikatūrists un mākslinieks Uģis Mežavilks, tēva brālis – populārais sporta žurnālists Zigurds Mežavilks. Tāpēc saprotams, ka Rūta labi orientējās gan veselības un labklājības nozarē, gan mākslā un žurnālistiskā. Viņa ir bijusi redaktore literārajam žurnālam “Luna”, kā arī sarakstījusi vairākas grāmatas: dzeju, lugas, romānu. Viņa veidojusi arī animācijas filmas, piemēram “Vai Rīga jau gatava?” Ļoti aktīvi Rūta raksta arī sociālajos tīklos internetā. Par vājdzirdības problēmām viņa sarakstījusi blogu “Izvēle dzirdēt”, kuru var izlasīt šeit: https://izveledzirdet.wordpress.com/
Zīmju valodu Rūta neprot un nelieto. Tāpēc surdotulks viņai nav vajadzīgs. Tā vietā viņa vairāk priecājas par subtitriem. Rūtai ļoti noderētu teksta pierakstītājs, bet šāda pakalpojuma Latvijā nav. Acīmredzot šāds un citi pakalpojumi būs jāizveido.
Priekšvēlēšanu laikā Rūta rakstīja: “Manas prioritātes ir vides pieejamība personām ar invaliditāti – gan ratiņniekiem, gan vājredzīgiem un neredzīgiem, gan, arī, saprotams, vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem.
Man ir jautāts – bet kā, būdama vājdzirdīga, tu domā piedalīties sēdēs un apspriedēs.
Taisnība, plašas telpas ar sliktu akustiku man ir izaicinājums. Tāpat izaicinājums ir arī ZOOM sapulces ar lēnu internetu, jo tur attēls, proti, runātāja lūpu kustības, mēdz nesinhronizēties ar skaņu. Arī sanāksmes, kur cilvēki runā cits caur citu, ne pēc kārtas, ir Problēma.
Man būs jābūt neatlaidīgai un ikvienu mīļu brīdi jāatgādina – rēķinieties arī ar mani!
Domāju pieprasīt visu sev vajadzīgo informāciju rakstveidā un ceru panākt, ka Rīgas pilsētas publiskajās telpās būs pieejama dzirdes cilpa (iekārta, kas ļoti atvieglo dzīvi dzirdes aparātu lietotājiem).”
