Atmetīsim šoreiz visas likstas ar kovidiem un visu negatīvo, kas šodien pasaulē notiek. Šodien vēlos parunāt par vides pieejamību.
Esmu samērā jauns ratiņkrēsla lietotājs. Lai gan bērnībā man piedāvāja ratiņkrēslu, no tā es laimīgā kārtā atteicos. Iemeslu tam biju redzējis: bērniem, kuri ļoti slikti staigāja, piešķīra ratiņkrēslu, un… šie bērni pēc apmēram pusgada no krēsla vairs nepiecēlās. Es to negribēju un pierunāju savu papu paņemt spieķi. Sākumā tie lūza, daudz kritu. Taču ar spieķi esmu nostaigājis 40 gadus, līdz man sākās problēmas ar pārvietošanos. Es vēl mēģināju pretoties, līdz beidzot, kolēģu un draugu pierunāts, paņēmu elektrisko ratiņkēslu. Sākumā to lauzu, līdz ielāgoju tā pareizo lietošanu. Agrāk brīnījos, kāpēc ratiņkrēslu lietotāji ir tik untumaini. Kā smejies – tagad pats palieku “untumains”! Tagad zinu daudz nianšu, kā jābrauc ar elektrisko ratiņkrēslu. Piemēram, no transporta ar elektrisko ratiņkrēslu vēlams izbraukt atmuguriski. Ja ir iespējams noņemt kāju turētājus – tie jānoņem, utt.
Bet reālā krīze parasti iestājās ziemā, kad pie mums salst un snieg. Uz ietvēm veidojas sniega kārta un ledus. Pilsētu nomalēs tās netiek tīrītas vispār. Pielāgotais satiksmes transports nav pielāgots ziemā, jo bieži vien šoferiem nekādas atbildības par to nav. Pieturvietas bieži vien nav tīrītas… Kas par tām atbild?
Pašlaik sēžu mājās covida un saputinātā sniega dēļ. Pēkšņi man radās neikdienišķs jautājums – ko tie invalīdi mājās dara? Vai vēl nav nojūgušies? Lai gan tagad, covida laikā, piespiedu kārtā daudzi atrodas mājsēdē. Reizēm rodas neviltots smīniņš par mājsēdētājiem – viņi īsu laiku izbauda to, ko “izbauda” invalīds, visu mūžu dzīvojot mājās. Šaubos, vai kāds par to ir aizdomājies…
Man arī pašlaik šķiet, ka visa dzīve ir apstājusies. Bet man nav laika par to skumt. Kolēģi ir atveduši darbu uz mājām. Pēdējā laikā ļoti daudz rakstu, vingroju. Daudz klausos mūziku, trenējos dambretē, utt.
Jaunajiem domniekiem būtu vairāk jādomā par vides pieejamību un apkārtnes tīrību ne tikai Rīgas centrā, bet arī tās apkaimēs, lai cilvēki ar kustību traucējumiem būtu mobilāki arī ziemā.
