Ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai no nākamā gada 1.janvāra kopumā varētu novirzīt lielāku finansējumu – 60 miljonus eiro – ar šādu priekšlikumu šodien beidzās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, veselības ministres Ilzes Viņķeles, finanšu ministra Jāņa Reira un veselības nozares pārstāvju sarunas.
Jau ziņots, ka iepriekš valdība bija vienojusies par 42,1 miljonu eiro novirzīšanu ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam. Šobrīd, pārdalot no vairāku ministriju prioritāriem pasākumiem līdzekļus veselības nozarei, rasts papildu finansējums ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam, kas ļautu palielināt zemākās mediķu mēnešalgas par 10%.
“Jāuzteic premjerministra Krišjāņa Kariņa iesaiste sarunās par atalgojumam paredzēto papildu finansējumu, kā arī koalīcijas izpratne. Tāpat nozare ir gatava nepieciešamajām reformām un šo brīdi nevajadzētu palaist garām,” sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Viņa arī uzsvēra, ka pēc 2020.gada budžeta apstiprināšanas kopā ar nozari tiks diskutēts jau par nākamā gada budžetu.
Jau vēstīts, ka Veselības nozares Stratēģiskajā padomē tika apspriesta darba samaksas palielinājumam pieejamo līdzekļu iespējami efektīvākā sadale. Ministrijas priekšlikumi paredzēja, ņemot vērā pieejamo finansējumu, prioritāri palielināt darba samaksu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu ārstniecības personām un darbiniekiem, ģimenes ārstiem un viņu prakšu māsām un ārstu palīgiem, psihiatrijas jomā strādājošajiem, kā arī slimnīcās strādājošajām ārstniecības personām, ņemot vērā darba intensitāti.
Savukārt, Stratēģiskās padomes locekļu viedokļi dalījās par labāko iespējamo risinājumu, nonākot pie secinājuma, ka līdzekļi novirzāmi ārstniecības personu zemāko mēnešalgu likmju palielināšanai visā veselības nozarē, nevis tikai prioritārajās jomās. Tādējādi, lai arī iespējamais darba samaksas pieaugums būtu mazāks, tiktu ievērots solidaritātes princips.
