Pacientu medicīniskās kartes vairs nebūs nepieciešams uzglabāt 75 gadus pēc pēdējā veiktā ieraksta, jo plānots būtiski šo termiņu samazināt.
To paredz 14.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos*.
Lai atvieglotu ārstniecības iestāžu darbu un mazinātu administratīvo un finansiālo slogu, grozījumi paredz samazināt medicīnisko ierakstu uzglabāšanas termiņu. Piemēram, ambulatorā un stacionārā pacienta kartēm šobrīd uzglabāšanas laiks 75 gadi pēc pēdējā veiktā ieraksta, taču noteikumu projekts paredz to mazināt uz 25 gadiem pēc pēdējā veiktā ieraksta vai 15 gadiem pēc personas nāves.
Ārstniecības personas norāda, ka informācijai par pacientam veikto ārstniecību pirms 75 gadiem nav lielas nozīmes, izņemot atsevišķus būtiskus informācijas aspektus, piemēram, par veiktajām orgānu transplantācijām vai operācijām. Taču attiecīgo informāciju vairumā gadījumu var iegūt no paša pacienta, kā arī veicot diagnostiskos izmeklējumus, kas sniedz aktuālāko informāciju par pacienta veselības stāvokli. Arī slimnīcu sniegtā informācija liecina, ka medicīniskie ieraksti reti tiek pieprasīti. Vairums slimnīcu norāda, ka nav novērots pieprasījums par medicīnisko dokumentāciju, kas vecāka par 10-12 gadu periodu. Šādas izmaiņas atbildīs arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas** prasībām par personu datu uzglabāšanu.
Uzglabāšanas laiks tiek mainīts arī citai medicīniskajai dokumentācijai, piemēram, dzemdību reģistrācijas žurnāls būs jāuzglabā vienu nevis divus gadus, kā tas bija līdz šim.
Lai mazinātu administratīvo slogu ārstniecības iestādēm, paredzēts arī atteikties no nepieciešamības aizpildīt veidlapas, kas ir zaudējušas savu aktualitāti. Viens no iemesliem – informācija tiek sniegta tiešsaistes režīmā. Tāpat grozījumos ietvertas prasības dokumentu iznīcināšanai un citi precizējumi, kas atvieglos ārstniecības iestāžu darbu.
*MK noteikumi Nr.265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība”
**Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679
