Aprēķinot atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību, mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu plānots noteikt no cilvēka apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas.
Šo grozījumu mērķis ir pēc iespējas nodrošināt cilvēka zaudētajiem ienākumiem atbilstošu sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru. Līdz šim tika ņemts vērā 12 mēnešu periods, to beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Minētos labojumus, ko rosinājusi Labklājības ministrija, paredz likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Tas ceturtdien, 7. martā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl ir jāpieņem valdības sēdē.
Cilvēkam negūtie darba ienākumi gadījumā, ja tie jau tiek kompensēti sakarā ar vienu sociālo risku, netiek kompensēti vēlreiz – arī sakarā ar otru sociālo risku.. Līdz ar to likuma labojumi paredz, ka gadījumā, ja cilvēkam ir tiesības gan uz atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, varēs saņemt vienu – sev izdevīgāko – pakalpojumu. Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, cilvēki, kas jau saņem gan atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, turpinās saņemt šos pakalpojumus līdz lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu noteiktajam laikam.
Likumprojekts precizē arī atsevišķas citas likuma normas saistībā ar slimības pabalsta un atlīdzības izmaksu. Plānots, ka jaunā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība attiecībā uz atlīdzību aprēķināšanu stāsies spēkā 2021. gadā, līdz kuram tiks izstrādāti arī attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.
