Tieši pirms gada Labklājības ministrija ziņoja, ka ir izstrādātas Vides pieejamības vadlīnijas publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai. Lai arī materiāls bija domāts kā palīgs Eiropas Savienības fondu projektu īstenotājiem, tas varētu noderēt ikvienam, kas ceļ, būvē vai restaurē publiskas ēkas.
Tāpat Latvijā jau vairākus gadus cilvēku ar invaliditāti organizācijas runā par vides pieejamību un universālo dizainu, veltot tam ne tikai seminārus un diskusijas, bet arī speciāli sagatavotus materiālus, rokasgrāmatas un kampaņas.
Tomēr vides pieejamības eksperti atkal ir nepatīkami pārsteigti. Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis pastāstīja, ka diemžēl vides pieejamības noteikumi nav ievēroti pēc remonta atklātajā Rīgas Centrāltirgus gastronomijas paviljonā. «Diemžēl apmeklētājus nepatīkami pārsteidza ļoti augstās letes, kuras laikam domātas guliveriem», atzina J. Briedis, «cilvēki, kuri lieto ratiņkrēslus, līdz tai aizsniegties nevar. Tāpat problēmas iepirkties varētu būt maza auguma cilvēkiem un bērniem. Neērtības ir arī pārdevējām, kuras, lai varētu normāli apkalpot pircējus, stāv uz dažādiem improvizētiem paaugstinājumiem, kas varētu būt bīstami. Tirdzniecības vietās un klientu apkalpošanas centros letes augstumam nevajadzētu pārsniegt 80 centimetru, bet paviljonā letes virsma atrodas vismaz 120 centimetrus augstu.»
Visā pasaulē, tostarp Latvijā, arvien pieaug to iedzīvotāju skaits, kam ir dažādu veidu pārvietošanās ierobežojumi, un tie nav tikai cilvēki ar invaliditāti. Taču Latvijā par svarīgāko jautājumu pašlaik izvirzās vēlme veidot tādu vidi un dizainu, lai tas būtu pieejams ikvienam cilvēkam, jo runāt par to, ka nav zināšanu, informācijas par vides pieejamību vai būtu kādi šķēršļi šādu informāciju atrast, nav profesionāli. Ir pieejamas ne tikai speciālas mājaslapas, eksperti, kā arī rokasgrāmatas un vadlīnijas. Lūk, vadlīnijas, kuras izdevusi Labklājības ministrija sadarbībā ar ekspertiem, apkopo gan Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības pieejamas vides izveidei cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, gan dažādu valstu labo praksi un ekspertu izstrādātos ieteikumus pieejamas vides izveidei personām ar redzes, dzirdes, garīga rakstura un kustību traucējumiem. Šo vadlīniju ievērošana veicinās tādu būvvides objektu izveidi, kas ir droši un ērti ikvienam, arī cilvēkiem ar pārvietošanās ierobežojumiem, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem veikt visas ikdienas dzīves aktivitātes un iekļauties sabiedrībā. Jautājums tikai tāds, kā pierunāt vai piespiest šīs vadlīnijas izlasīt un ņemt vērā? Valdības deklarācijā ir ierakstīta apņemšanās: kopā uzlabosim vides pieejamību publiskā sektora infrastruktūrai un pakalpojumiem. Būtu svarīgi, ja šo apņemšanos arī varētu izpildīt. Jāatgādina, ka vides pieejamība un universāls dizains ir saistīti jēdzieni un universāls dizains ir domāšanas virziens, kas nosaka, ka galvenā vērtība sabiedrībā ir cilvēks.
Inga Paparde
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
https://nra.lv/latvija/271521-pieejama-vide-domajam-vienu-daram-citu.htm
