Četras dienas kopā ar Apeironu Viļņā piedalījos starptautiskajā seminārā par cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesībām un reālo dzīvi. Tajā piedalījās četru Ziemļaustrumvalstu pārstāvji (Somija, Igaunija, Latvija un Lietuva), kā arī viesi no Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala. Daudzi semināra dalībnieki – kopā apmēram 20 - bija ar nopietniem kustību traucējumiem un pārvietojās ratiņos. Viņi tika izmitināti dažādās viesnīcās, jo Viļņā nav nevienas tādas viesnīcas, kurā var izmitināt tik daudz cilvēku ar invaliditāti vienlaicīgi.
Mēs ar Irinu, kura pārvietojās ratiņos, tikām ievietotas viesnīcā Ecotel Vilnius, kas atradās tikai kādu puskilometru no semināru norises vietas Radisson Blu Hotel Lietuva pašā pilsētas centrā. Kāds bija tas pielāgotais numurs? Ātri vien saskatījām vairākus sīkumus: drēbju pakaramie gan guļamistabā, gan vannasistabā par augstu, spogulis tur arī par augstu, televizors arī gandrīz pie griestiem (protams, pults ir, bet, lai ieslēgtu aparātu, jātiek līdz pogai gandrīz 2 m augstumā), lampas pie gultām arī pārāk augstu, pie tam par to novietojumu droši vien pasūdzētos arī normālie… Tik vien kā vīrs ar skrūvgriezi un urbjmašīnu būtu vajadzīgs, lai šos niekus dažās minūtēs pārvietotu zemākās vietās. Bet drēbju pakaramie ar nagliņveidīgu puļķi drīzāk izmantojami makšķernieku rotaļai, kur no šauras pudeles ar auklā piesietu āķi kaut kas jāizmakšķerē. Trāpi nu!
Pirmajā dienā no viesnīcas uz semināru mūs aizveda ar mašīnu, taču atpakaļ, laikam viesnīcas tuvuma dēļ, mums bija jātiek pašām. Kā par spīti, laiks nebija no patīkamākiem, lija lietus. Pa Konstitūcijas prospektu pārvietoties nebija problēmu, ja neskaita peļķes un krustojumu ar četrām braucamajām joslām. Bet, kad nogriezāmies mazajā M.Slucka ieliņā, jau pēc dažiem metriem apstājāmies pie šķēršļa. Pie kādas vēl mazākas ieliņas lejā no trotuāra tikām knapi, knapi. Un otrā pusē augšā vairs nekādi! Galu galā krietnu gabalu nācās ripināties pa ielas braucamo daļu. Labi, ka bija jau pavēls vakars un ieliņa maza. Bet laikam lieki teikt, ka atstarotāju nebija ne man, ne Irinai, jo nebijām tak rēķinājušās, ka kaimiņvalsts galvaspilsētas centrā nāksies pārvietoties pa tādiem laukiem!
Pārējās dienās ar pārvietošanos vairs problēmu nebija. Pielāgots mikroautobusiņš mūs gan aizveda, gan atveda.
Pats seminārs bija organizēts godam, bet par to jau cits stāsts.
2010-11-01 13:12:00
Komentāri
Konrāds
2010-11-03 16:36:00
A ko tad Juu tu iisti dariijaat?
Interesents
2010-11-04 13:29:46
Vai buus kaadi raksti par to kaada situaacija ir Lietuvaa un Igaunijaa?
Baiba B.
2010-11-04 15:15:28
Seminārā plaši stāstīja par situāciju gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Somijā un Kaļiņingradas apgabalā. Beigās pieņēma Viļņas deklarāciju. Mazs info par to sākumlapā jau ir, un šī raksta beigās ir links uz plašāku informāciju angļu valodā.
interesents
2010-11-08 18:36:19
Bet kā valsts palīdz invalīdiem Lietuvā? vai Igaunijā?
Baiba B.
2010-11-10 15:52:40
Referātu tēmas (katra delegācija gandrīz stundu savu referātu lasīja) tikšot liktas iekšā angļu valodā somu delegācijas mājaslapā. http://www.invalidiliitto.fi/portal/en/about_fmd/international_activities/disability_rights_and_reality/ Bet, ja kādam vajag atbildi vienā teikumā: būtisku atšķirību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav. Līdzīgas problēmas, līdzīgi mēģinājumi tās risināt.
