Neskatoties uz spiedīgo situāciju nākamā gada valsts budžetā, Labklājības ministrija tomēr atradusi iespēju palielināt bērnu invalīdu kopšanas pabalstus no 1. jūlija. Tam budžetā nepieciešami vairāk nekā 2,6 miljoni eiro šogad un vairāk nekā 5 miljoni nākamajos gados. Lai pievērstu uzmanību pabalstam apmēram, vairākas mammas uz Saeimas komisijas sēdi iepriekš devās kopā ar saviem slimajiem bērniem.
Jolanta Kalniņa kopā ar savu smagi slimo dēlu Robertu par došanos uz Saeimu domājusi gadiem. Jolantas dēlam ir 14 gadi, bet viņš savu ikdienu pavada gultā un ratiņkrēslā un pats par sevi parūpēties nespēj. Mammas ikdienu pilnībā aizņem rūpes par dēlu, un, kā viņa pati saka, viņu uzturot dēla kopšanas pabalsts, kas ilgus gadus nepārsniedz 213 eiro.
“Šobrīd ir situācija tāda, ka es vairs nevaru pateikt to, ka nekad es savu bērnu neatdošu aprūpes iestādē, jo mani spēki sāk izsīkt. Materiālie līdzekļi arī ir jau zem nulles līmeņa. Es pirmo reizi mūžā, kad piedzima man dēls ar ļoti smagu invaliditāti, biju spiesta iestāties trūcīgo rindās, kas ir patiesībā ļoti liels kauns man,” stāstīja sieviete.
Uzklausot Jolantas un citu mammu skaudros stāstus, Saeimas deputāti uzdeva Labklājības ministrijai aprēķināt, cik maksātu pabalstu palielināšana vismaz minimālās algas apmērā. Tam naudas nav. Tā vietā ministrija piedāvā pabalstus palielināt par 100 eiro, un to konceptuāli atbalsta arī valdība.
“Šobrīd, balstoties arī uz diskusijām Saeimā, kas bija arī ar diezgan lielu sabiedrības spiedienu un deputātu atbalstu, ministrija ir pārskatījusi vēlreiz 2019. gada budžeta iespējas, un ir radusi šādu iespēju šo pabalstu no 1. jūlija par 100 eiro palielināt,” skaidroja Labklājības ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa. Lai no 1. jūlija bērnu kopšanas pabalstā varētu izmaksāt 313 eiro, valsts budžetā jārod papildu 2,6 miljoni eiro, bet nākamgad par pilnu gadu tie būs jau 5 miljoni eiro.
“Ja mēs viņus izteiktu naudas izteiksmē, tad tas kopējais atbalsts ģimenei, tieši šim cilvēkam ar invaliditāti, noteiktu sasniegtu minimālās algas apmēru vai pat mazliet vairāk. Problēma ir tāda, ka vecāks izvēlas palikt mājās un ar šī kopšanas pabalsta palīdzību viņam ir jāuztur gan tas bērniņš, gan arī sevi,” teica Celmiņa.
Tomēr Jolanta Kalniņa teic, šādus ieteikumus īstenot ir grūti. Aprūpētāju trūkst, un vecāki pēc vairāku gadu dzīvošanas uz nabadzības sliekšņa mēdz bērnus atdot valsts aprūpei.
Pašlaik valsts sociālās aprūpes centros dzīvo 202 bērni, kuriem nepieciešama pastāvīga aprūpe. Gandrīz puse tur ievietoti uz vecāku iesnieguma pamata. “Pabalsta pacelšana par 100 eiro, tā manā skatījumā neatrisinās pašas būtiskākās lietas,” uzskata valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” direktore Ilze Dzene. Aprūpes centra vadītāja pastāstīja, ka ar vecākiem, kas izšķiras par šādu soli, viņa veicot pārrunas. Reiz kāds pāris pēc pusgada savu bērnu paņēmuši atpakaļ. Tas ir atļauts. Tikmēr citas ģimenes atvadās uz visiem laikiem. Pabalsti ir vajadzīgi, taču esot arī vairāki citi iemesli, uz ko norāda smagi slimo bērnu vecāki.
“Tikai šo iemeslu dēļ, ka nav pieejamas izglītības iestādes, nav pieejamas medicīnas un rehabilitācijas iestādes. Šie ir iemesli, kāpēc joprojām daudzi bērni atrodas aprūpes centrā “Rīga”,” uzsvēra Dzene. Pakalpojumu attīstīšana gan esot katras pašvaldības atbildība. Tikmēr par pabalsta palielināšanu vēl jālemj Saeimai, apstiprinot šī gada budžetu.
Radio raidījumu varat noklausīties šeit
