Pasākuma ietvaros būs iespēja veikt bezmaksas dzirdes izmeklēšanas, iegūt noderīgu informāciju par to, kas veicina dzirdes pasliktināšanos, ar kādām metodēm tiek veiktas dzirdes izmeklēšanas, kādas ir iespējas dzirdes uzlabošanai un citām ar dzirdi saistītām problēmām.
Kā jaunums šogad – interesenti tiks iepazīstināti ar dzirdes pašpārbaudes aplikācijām.
Tiekamies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunajā A korpusā sestdienā, 2. martā!
Daži fakti par dzirdes pasliktināšanos:
1) Pasaulē ir 466 miljoni iedzīvotāju ar dzirdes zudumu. Tas ir vairāk kā 5% no pasaules iedzīvotājiem, 34 miljoni no šiem ir bērni.
1. Pieaugušajiem (15 gadu un vairāk) – dzirdes zudums vairāk par 40 dB labāk dzirdošajā ausī;
2. Bērni (0-14 gadi) – dzirdes zudums vairāk par 30 dB labāk dzirdošajā ausī.
2) 34 miljoniem bērnu pasaulē ir dzirdes zudums. Aptuveni 1 no 1000 bērniem piedzimst ar dzirdes zudumu vai iegūst to drīz pēc dzimšanas. Dzirdes zudums var radīt ievērojamu ietekmi uz bērna attīstību un sasniegumiem izglītības jomā. Agrīna dzirdes zuduma noteikšana un rīcība var palīdzēt nodrošināt bērnam vienlīdzīgas attīstības un izglītības iespējas sabiedrībā.
3) Hroniskas ausu infekcijas ir vadošais dzirdes zuduma iemesls.
Pasaulē aptuveni 30% gadījumu dzirdes zudumu bērniem izraisa tādas infekcijas, kā masalas, epidēmiskais parotīts, masaliņas, meningīts un ausu infekcijas.
Ja saslimšanas netiek novērstas priekšlaicīgi un ja hroniskas infekcijas netiek ārstētas, tās var izraisīt dzīvību apdraudošas komplikācijas un par nāvi.
4) Aptuveni 1 no 3 cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem ir dzirdes traucējumi.
Ja dzirdes samazināšanās netiek ārstēta, iedzīvotāji ar to tiek izolēti no parastām ikdienas sarunām ar cilvēkiem, izraisot vientulības un nomāktības sajūtu, kā arī izolāciju no sabiedrības.
Ar vecumu saistīta dzirdes pasliktināšanās var tikt samazināta, piemēram, lietojot dzirdes aparātus.
5) Troksnis ir galvenais faktors dzirdes pasliktināšanai, no kā ir iespējams izvairīties.
Ir aprēķināts, ka 1.1 biljons iedzīvotāju (vecumā no 12 – 35) ir riska grupā, ka nākotnē varētu attīstīties dzirdes traucējumi, trokšņa dēļ koncertos, sporta pasākumos, kā arī lietojot personālās mūzikas klausīšanās ierīces (austiņas).
To var samazināt, ievērojot drošas klausīšanās pamatprincipus.
6) Dzirdes zudums var būt izraisīts trokšņa dēļ darbā, kā arī no ototoksiskiem medikamentiem
Troksnis darba vietā var tikt samazināts, lietojot individuālās ausu aizsardzības ierīces.
Dzirdes zudums no ototoksiskiem medikamentiem var tikt novērsts, nomainot vai atceļot medikamentu, iepriekš konsultējoties ar ārstu.
7) Cilvēkiem ar dzirdes zudumu dzirdes aparāti un kohleārie implanti palīdz labāk dzirdēt.
Pašreizējā dzirdes palīgierīču izplatība sastāda mazāk nekā 10% no pasaulē nepieciešamās dzirdes palīgierīču lietošanas.
Ir noteikts, ka pasaulē ir aptuveni 72 miljoni iedzīvotāji, kuri potenciāli gūtu labumu no dzirdes palīgierīču lietošanas.
8) Zīmju valoda, subtitri un audio cilpas uzlabo komunikāciju kurliem un vājdzirdīgiem iedzīvotājiem.
9) 60% no dzirdes pasliktināšanās bērniem ir novēršami, veicot ar dzirdi saistītas veselības aktivitātes sabiedrībā.
1. Uzlabojot mātes un bērna aprūpi, iekļaujot vakcinēšanos;
2. Īstenojot zīdaiņu un bērnu dzirdes skrīningus;
3. Apmācot veselības aprūpes profesionāļus dzirdes aprūpē;
4. Veidot dzirdes palīgierīces un komunikācijas terapijas pieejamākas sabiedrībai;
5. Regulēt un monitorēt ototoksisku medikamentu un trokšņu iedarbību uz dzirdi.
6. Samazināt sabiedrībā vadošo stigmu par dzirdes pasliktināšanos un piesaistīt iedzīvotāju uzmanību rūpēties par dzirdi.
Vairāk informācijas: https://www.who.int/features/factfiles/deafness/en/
