Palīdzība cilvēkam ar kustību traucējumiem mājas apstākļos ir ļoti svarīga un nepieciešama, visbiežāk to dara tuvi cilvēki.
Un ja cilvēks ir vientuļš, vai arī tuvinieki jau ir gados un nevar palīdzēt?
Sociālais dienests piedāvā šo mājas palīdzības pakalpojumu.
Bet… Lai saņemtu bezmaksas palīdzību, ir jābūt maznodrošinātā vai trūcīga statusam. Ienākumi katram ģimenes loceklim nedrīkst pārsniegt 620 eiro vienai personai.
Un, ja cilvēks ar invaliditāti strādā, viņa ienākumi pārsniedz limitu, pašam jāmeklē palīgu un jāmaksā viņam par palīdzību. Palīdzība ir nepieciešama mājas uzkopšanā, ar mazgašanu vannā, cita nepieciešamā palīdzība.
Arī atrast kādu, kam vari uzticēties un ielaist savā mājā, nav viegli.
Izrādās, ka palīdzēt var nevis valsts sociālās palīdzības institūcija, bet tikai tu pats.
Cilvēku skaits, kas saņem aprūpi mājās, katru gadu palielinās.
Rīgā no 11 000 mājās aprūpējamiem klientiem apmēram puse ir vecuma pensionāri, puse – personas ar invaliditāti. Ar katru gadu skaits palielinās par tūkstoti.
Speciālisti saskata, ka aprūpes pieejamība ietekmē un nākotnē arvien vairāk ietekmēs ekonomiski aktīvos tuviniekus, kuriem pašiem jāgādā arī par savu iztikšanu, jāstrādā, lai nodrošinātu pensiju, tāpēc ne vienmēr var atlicināt laiku pat tuva cilvēka apkopšanai.
Turklāt aprūpējamie lielākoties ir nabadzīgā sabiedrības daļa. Un bieži vien cilvēki, kuri izvēlas aprūpēt savu tuvinieku, tiek izrauti no darba tirgus, tā arī paši nonāk nabadzībā.
Meklējot aprūpes palīdzību, jāzina, ka tā iespējama dažādās situācijās: gan tad, ja mājās jāpārved jebkura vecuma tuvinieks atveseļošanās periodā, piemēram, pēc infarkta, insulta, kaulu lūzumiem, gan šādu palīdzību var saņemt cilvēks, kurš vecuma vai garīgu un fizisku traucējumu dēļ nespēj veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kuram nav likumīgu apgādnieku vai arī tie objektīvu apstākļu dēļ nevar sniegt nevarīgajam cilvēkam nepieciešamo palīdzību aprūpē.
Kā rīkoties?
Pirmais variants.
Var uzreiz zvanīt organizācijai, kas aprūpi dzīvesvietā reāli var nodrošināt, izstāstīt vajadzības un noskaidrot apmaksas kārtību. Šādā gadījumā summas, kas jāpiemaksā pakalpojuma sniedzējam, vēlāk varēs samazināt, ja tam būs objektīvs iemesls un Sociālais dienests noorganizēs iespējamo finansiālo atbalstu. Protams, ja cilvēks vai ģimene ir finansiāli nodrošināti un spēj paši pilnā apmērā segt izdevumus par aprūpes pakalpojumiem, tad pašvaldība tos neapmaksās. Izvēloties šo soli kā pirmo, visdrīzāk aprūpi izdosies noorganizēt jau pirmajās stundās, kad, piemēram, slimnieks būs pārvests mājās – tas būs atkarīgs no izvēlētās organizācijas resursiem. Ar cilvēku vai viņa likumisko pārstāvi, kurš būs vērsies pēc šī pakalpojuma, noteikti tiks slēgts līgums.
Otrais variants.
Sākt ar vizīti dzīvesvietai tuvākajā Rīgas Sociālā dienesta (RSD) teritoriālajā centrā, lai iesniegtu tur rakstisku pieteikumu (iesniegumu), norādot, kādas ir problēmas un vajadzības un kāda veida pakalpojumi ir nepieciešami.
Var būt dažādi veidi, kā tiek sniegts aprūpes mājās pakalpojums: aprūpi nodrošina pakalpojuma sniedzēja norīkots darbinieks – aprūpētājs vai arī kāds no ģimenes locekļiem vai citi cilvēka tuviniek.
Rīgā sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā nodrošina sociālo pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pašvaldībā ir noslēgts līgums.
Kādi dokumenti jāiesniedz sociālajā dienestā?
-rakstisks iesniegums, norādot problēmu un tās risināšanai vēlamos sociālos pakalpojumu veidus;
-ģimenes ārsta izziņa par veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionālo traucējumu veids (-i) un akūtas infekcijas pazīmes (ja tādas ir). Izziņā norāda rekomendācijas aprūpei un profilaksei;
-personas un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumus apliecinoši dokumenti;
-citi dokumenti, ja tādi nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
Ja cilvēks atrodas slimnīcā, tuvinieki var vērsties pie slimnīcas sociālā darbinieka, tādi ir visās Rīgas slimnīcās, un ar viņa palīdzību jau sākt kārtot nepieciešamos dokumentus.
Pēc visu dokumentu saņemšanas Rīgas sociālais dienests pieņems lēmumu par cilvēkam nepieciešamā pakalpojuma veidu. Jārēķinās, ka sociālā dienesta darbinieki izvērtēs saņemtos dokumentus, apmeklēs cilvēku viņa dzīvesvietā, izvērtēs viņa pašaprūpes spējas un individuālās vajadzības, kā arī ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas.
Svarīgi, lai šajā tikšanās reizē klāt būtu arī kāds no ģimenes locekļiem vai apgādniekiem, tad sociālais darbinieks uzreiz varēs noskaidrot, kurus aprūpes pienākumus uzņemsies tuvinieki un kāda palīdzība nepieciešama no pašvaldības puses. Ja, piemēram, tikšanās laikā ģimenes locekļi izstāstīs, ka pa dienu nespēs nevarīgo tuvinieku aprūpēt, jo ir jāstrādā vai veselība neļauj, vai ir vēl kāds cits iemesls, tad nepieciešamo palīdzību pa dienu var sniegt pašvaldība.
Rīgā sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā nodrošina sociālo pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pašvaldībā ir noslēgts līgums.
- Biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”
Diennakts tālrunis: 8898
Eduarda Smiļģa iela 46–407 (Pārdaugavas rajona nodaļa), Rīga, tālr. 67815299; 29264584
Ziepju iela 13 (Pārdaugavas rajona nodaļa), Rīga, tālr. 67815298; 22009404; 22010256
Aglonas iela 35 k-3 (Latgales, Vidzemes un Ziemeļu rajona nodaļa), Rīga, tālr. 67260843; 26146081; 28689427
Mājaslapa: www.samariesi.lv; e-pasts: samariesi@samariesi.lv
- SIA “Mājas aprūpe”
Raņķa dambis 31, Rīga, tālr. 67456612; 25713555; 27379888
Mājaslapa: www.majasaprupe.lv; e-pasts: info@majasaprupe.lv
- Biedrība “Svētā Jāņa palīdzība”
Laktas iela 8 k-1, Rīga, tālr.22026773; 67378942
Mājaslapa: www.svjp.lv; e-pasts: aprupe@svjp.lv
- Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”
Šarlotes iela 1B, Rīga, Slokas iela 161 k-1, Rīga, tālr. 67212775; 25900071
Mājaslapa: www.redcross.lv; e-pasts: secretariat@redcross.lv
- SIA “Pirmais Patronāžas Serviss”
Pilsoņu iela 1C, Rīga, tālr. 20009080
Mājaslapa: www.dzivosim.lv; e-pasts: info@dzivosim.lv
- SIA “Aprūpes birojs”
Ūnijas iela 40, Rīga, tālr. 67564595; 28324199
Mājaslapa: www.aprupes-birojs.lv; e-pasts: info@aprupes-birojs.lv
Avots: LVportals.lv
