Vispirms paldies "Pilsēta cilvēkiem" aktīvistiem. Ar viņiem jau vairākus gadus izveidojusies laba sadarbība. Kopā ar ratiņkrēslu lietotājiem un citām invalīdu biedrībām esam rīkojuši vairākas akcijas Rīgas ielās. "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvjiem nav jāskaidro, kādām jābūt ietvju apmalēm, uzbrauktuvēm vai taktilajām joslām - viņi to zina.
Kāds stabiņos saskata šķēršļus, cits – drošības saliņas gājējiem. Ir cilvēki ar kustību traucējumiem, kuriem ielas šķērsošanai nepieciešams ilgāks laiks. Ja mašīnas pie pārejas piebrauc tikai pa vienu joslu un to norobežo stabiņi, ir garantija, ka pa otru joslu vai ceļa vidu kāda cita mašīna nemēģinās to apdzīt.
Tagad pa Čaka un Marijas ielu iet kļuvis patīkamāk. Mašīnas brauc lielākā attālumā no ietves un vairs nav jābaidās, ka lietus laikā gājējus apšļakstīs ar dubļu šalti. Salīdzinājumam – pa Valdemāra ielu slapjā laikā gaišās drēbēs vispār nav ieteicams iet – varbūtība, ka garāmbraucošās mašīnas apšļakstīs, ir ļoti liela.
Cīnīties pret velobraucējiem un skūteristiem ir bezjēdzīgi. Liekas, ka velosipēdu un elektroskūteru skaits tuvākajā laikā tikai palielināsies, jo cilvēki novērtē to praktiskumu. Neaizņem daudz vietas, tos var ienest dzīvoklī, birojā, arī trolejbusā un autobusā. Turklāt ratiņkrēslu lietotāji arvien biežāk izmanto pieliekamo riteni ar elektropiedziņu, parādās vairāk elektroratu, kā arī invalīdiem un veciem cilvēkiem domāto skūteru. Tas nozīmē tikai to, ka nākotnē būs vajadzīgas vēl platākas ietves un vēl vairāk veloceļu (kur braukt arī ar skūteriem).
Ja pret kaut ko jācīnās, tad pret īrēto elektroskūteru atstāšanu ietves vidū, kā arī pret velosipēdistu braukšanu pa ietvi, ja blakus ir veloceļš. Ir vajadzīgas stāvvietas preču piegādei un invalīdu automašīnām.
Vajadzētu pievērst vairāk uzmanības tam, lai cilvēki ātrāk varētu nokļūt no vienas apkaimes uz otru, izmantojot sabiedrisko transportu. Šajā sakarā gribētu saņemt atbildes uz vairākiem jautājumiem.
Kur palikušas iecerētās jaunās tramvaja līnijas? Uz Rumbulu it kā tiks būvētas sliedes, bet kā ar līnijām uz Berģiem (kur bija iecerēts automobiļu stāvparks), Dreiliņiem, Pļavniekiem un varbūt citur? Vieta tramvaja sliedēm Puvciemā Dzelzavas ielā un Pļavniekos bija rezervēta!
Kā sokas ar stāvparku projektēšanu Rīgas nomalēs vai tuvākajos novados – jau pieminētajos Berģos un varbūt Stopiņos, Ķekavā, Mārupē un citur? Vai kaut kas tiek darīts?
Kad beidzot sāks būvēt tiltu vai tuneli Hanzas ielas galā? Plānoja jau deviņdesmitajos gados!
Vai nevar atjaunot 2.un 24. autobusa pieturas Sarkandaugavas virzienā pie Jura Alunāna ielas un pie Elizabetes ielas, kur tās bija senāk? Valdemāra ielā daudzi pārsēžas, tāpēc vismaz Alunāna ielas pietura būtu aktuāla. Pretējā virzienā pietura “Raiņa bulvāris” tiek izmantota aktīvi.
Kāpēc nav neviena loka maršruta ārpus Rīgas centra aiz dzelzceļa labajā krastā? Vai nevar pagarināt 58. autobusa maršrutu no Vecāķiem līdz Pļavniekiem vai Ķengaragam (Dienvidu tiltam)?
Par sabiedriskā transporta maršrutiem un varētu uzrakstīt vēl daudz vairāk, bet lai paliek. To citreiz.
Un nobeigumā lieta, kas uz Rīgu tieši neattiecas, bet uz satiksmi gan. Jau deviņdesmito gadu sākumā runāja par to, ka būs automaģistrāle Via Baltica, kas vīsies cauri Lietuvai, Latvijai un Igaunijai. Pagājuši gandrīz trīsdesmit gadi, bet Latvijā Via Baltica kā nav, tā nav. Taču maģistrāles un autoceļi ir jābūvē ārpus Rīgas, nevis pilsētas centrā!
Vēlreiz paldies “Pilsēta cilvēkiem” aktīvistiem par draudzīgu un zaļu Rīgu!
Attēlā: vairāku invalīdu biedrību un “Pilsēta cilvēkiem” rīkotā kopīgā akcija 2017.gadā.
