Pirms diviem gadiem cītīgi rakņājos pa internetu un atradu kādas 300 Latvijā reģistrētas nevalstiskās organizācijas, kuras saistītas ar cilvēkiem ar invaliditāti, ar veselības traucējumiem, labdarību un tamlīdzīgi.
Dažas no šīm organizācijām ir ļoti aktīvas un labi pazīstamas visā Latvijā, daudzas izvērsušas darbību savās pilsētās vai novados, bet ir arī tādas, kurām nav minēti ne telefona numuri, ne e-pasta adreses. Piemēram, „Studentu invalīdu biedrība” – adrese Lomonosova ielā 1a, Rīga, LV-1019. Ne kabineta, ne telefona. Zinu, ka ēka ir liela (LU SZF?), ej nu meklē. Vai kāds ko zina vairāk? Vai arī tā ir kāda no tām biedrībām, kuras sen pārstājušas darboties, bet vēl nav likvidētas?
Reiz tika nodibināta biedrība „Palīdzība nedzirdīgi-neredzīgiem cilvēkiem”. Pirmajos gados tās vadītāju redzēju TV raidījumā, kaut kas notika. Bet pēc tam – klusums. Tagad, pārskatot uzņēmumu reģistru, redzu, ka pavasarī biedrība likvidēta. Bet vai tas nozīmē, ka mums nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku nav? Ir! Un palīdzība viņiem ir vajadzīga? Noteikti!
Reiz bija arī biedrība „Bērnu ar dzirdes traucējumiem vecāku un draugu asociācija”. Kādreiz bija pat ļoti aktīva. Bet bērni pieauga un aktīvajām mammām bija jāstrādā. Mazāku bērnu mammas laikam biedrībā neiesaistījās. Vai arī nebija pietiekami aktīvas, un biedrība likvidēta jau sen. Bet vai tas nozīmē, ka bērnu un mammu, kuriem vajadzīga palīdzība, vairāk nav? Ir, un kā vēl! Taču izglītojošu brošūru un bukletu trūkst, pēdējās latviski izdotas pagājušajā gadsimtā…
Daudzām neaktīvajām, likvidētajām vai pat vispār vēl nenodibinātajām organizācijām ir sava specifiska niša, jo citas, līdzīgas, ārzemēs darbojas sekmīgi. Bet, ja organizācijas nav, kādas sabiedrības grupas intereses paliek neaizstāvētas.
Diemžēl ir diezgan daudz tādu biedrību, kuras reiz ir nodibinātas, bet reāli nedarbojas vai pat tiek likvidētas. Kāpēc šīs biedrības nedarbojas? Vai šo jautājumu kāds nopietni pētījis? Dibinātājiem trūkst pieredzes? Nepietiek brīvā laika? Neprot piesaistīt citus aktīvus cilvēkus? Nav ideju? Neprot rakstīt projektus, bez kuriem mūsdienās nekas jēdzīgs nenotiek? Citi iemesli? Vajadzīga palīdzība? Kāda? Un kas to varētu sniegt?
Pazīstot vairākus cilvēkus, kuriem ir problēmas, redzu, ka parasti nav tikai viens iemesls vien, bet vesela buķete. Nepietiekama izglītība, nepietiekamas kontaktēšanās spējas, neprot strādāt ar datoru. Un palīdzība no malas noteikti ir vajadzīga!
2013-09-24 23:51:08
Komentāri
Gunārs
2013-10-01 11:44:51
Tieši tas pats notiek ar pātdaugavas invalīdu biedrību “Aizvējš”, kura aktīvi darbojas un nemitīgi aicina mani iekļauties tajā. Viņi man piedāvā dažādus labumus, bet kad pajautāju, ko es varu biedrībā darīt – tikai plāta ar rokām. Šī biedrība it kā aktīvi darbojas, bet nevīžo izveidot savu mājas lapu. Kā es varu zināt, kas tur notiek… Tad kāpēc man jāstājās kādā tur invalīdu biedrībā “ar izstieptu roku”?…, Un tādā gadījumā var uzdot jautājumu vispār par šādu biedrību jēgu…
Kustības
2013-10-16 01:50:27
Latvijā NVO ir maz un ir apsveicami, ja kāds kaut ko nodibina. Iespējams, ka tās nav aktīvas, bet iespējams, ka pēc pirmās likvidācijas tika izveidots, kas labāk. Arī man pirmā lapa ir http://www.pok.lv , bet domāju, ka nākamā būs krietni labāka 🙂
Reinis
2013-10-28 16:06:00
Brīnums par Gunāra teikto…Mūsu biedrībā darba ir daudz, bet nav kas līdzdarbojas, uzņemas rūpes un atbildību. Trūkst aktīvu cilvēku, kas gatavi ziedot savu brīvo laiku citu labā…
Gunārs
2013-12-17 13:49:45
Beidzot invalīdu biedrība atvēra savu mājas lapu portālā “draugiem.lv”. Bet ja kāds nav šinī portālā vai arī nevēlās būt, tad nekā… Internetā šādu lapu neatrast.
Jana
2014-02-02 22:47:25
Ar mēs esam nodibinājuši konkrētas diagnozes biedrību, bet tā ka esam vecāki ar slimiem bērniem mums nav ne spēka, ne resursu, lai aktīvi darbotos. Rūpes par slimo bērnu prasa tik daudz! Arī finanses nepieciešamas vairāki tūkstoši gadā, jo valsts mūsu diagnozes bērniem pat apavus neatmaksā… Piemēram Igaunijā valsts šāda tipa biedrības atbalsta un tad vismaz ir kāds starta kapitāls, lai atsperties un sākt darboties. Šobrīd tikai esam viens otram – atbalstam, sazvanamies. Retu reizi tiekamies, jo ne jau visi dzīvo Rīgā. Ļoti trūkst ari zināšanas kā darboties, ka rakstīt projektus u.t.t.
Baiba B.
2014-02-19 14:01:11
Jana, vai tu man nevari atrakstīt uz baiba@apeirons.lv? Tā ir ļoti, ļoti nopietna problēma, kuru vēlos aktualizēt augstākā līmenī. Manuprāt, invalīdu, pacientu un vecāku atbalsta biedrībām vajadzīga īpaša palīdzības programma.
Linda Celma
2014-07-01 22:39:36
Sveika ,Baiba. Lasu visus juusu rakstus ! Tik speeciigu un stabilu ciiniitaaju ,veel nebiju zinaajusi ! Paldies … Man 1.grupa. Par taam padomju laika kundzeem,smeejos ..un smejos joprojaam. Bet,man Sodien bij tas pats.,un veel trakaak. ! Tak,vai tad normaals cilveeks,nems darbaa svesu.! Noliek mammu,tani,vecmammu. un tt. Nav jau tilti jaacel.Seedi un staasti,ka viss buus. Par biedriibaam,kuru nav.Un algas,kurs sanem par telpaam un apkalpi..Kuras nav ! Par nodarbinaatiibu,-1.grupa.8 stundas,5dienas ned.Graabj,vai rok.kaplee un tt. 100 lati,bija (MEENESII). Vai tas nav melnais humors ? Bet tiesaam naak smiekli par visaam nejeedziibaam,un tas paliidz izdziivot. Piedodiet,-nav garumziimju. Paldies.
