Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) veselības aprūpei novirzāmajam procentpunktam sociālo iemaksu vajadzētu konkretizē izmantošanas mērķi, nosakot, ka tas pilnībā vai daļēji izmantojams rehabilitācijas pakalpojumu apmaksai, norāda apvienības prezidents Aivars Vētra.
Viņa ieskatā, papildu procentpunkta sociālā nodokļa pilnībā vai daļēja izmantošana rehabilitācijas pakalpojumu apmaksai nepieciešama, lai panāktu, ka rehabilitācijas rezultātā pēc iespējas pilnīgāk un saprātīgos termiņos tiek atjaunotas slimības rezultātā zaudētās darba spējas, kas ir pamats tālākai dalībai sabiedrības aktivitātēs, tostarp algota darba strādāšanai.
LRPOA arī aicina atbildīgās ministrijas iepazīties ar līdzīgu Vācijas pieredzi, kurā darbspējīgā vecuma personu rehabilitācijas pakalpojumu apmaksas organizēšanu no pensiju apdrošināšanas, nevis veselības apdrošināšanas budžeta.
LRPOA uzskata, ka šāds sociālā nodokļa izmantojums ļautu rast stabilu finansējuma avotu rehabilitācijas pakalpojumiem veselības aprūpes sistēmā, jo tieši nepietiekošais finansējums un ar to saistītie pašizmaksu nesedzoši tarifi, būtiski bremzē rehabilitācijas iespēju izmantošanu.
Tāpat Vētra norādīja, ka šāda prakse mazinātu nepieciešamību pēc tādiem labklājības sistēmas “sociālajiem” pakalpojumiem, kas pamatā balstās uz ārstnieciskām tehnoloģijām, tostarp asistīvo tehnoloģiju nodrošināšana, kurus varētu nodot veselības sistēmai ar ārstniecībā nepieciešamo kvalitātes kontroli un pārraudzību.
Pēc Vētras domām, šāds nodokļa izlietojums mazinātu Veselības ministrijas diskusijas ar Labklājības ministriju, darba devēju organizācijām un arodbiedrībām par sociālā budžeta izmantošanas veselības aprūpē “netaisnīgumu”, kā arī kopumā motivētu sabiedrību uz iecietīgāku attieksmi sakarā ar sociāla nodokļa piemērošanu strādājošo personu grupām, kas līdz šim no tā maksāšanas bija atbrīvotas.
LRPOA nosūtījusi vēstuli ar šiem ierosinājumiem Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
Kā ziņots, Veselības ministrijas (VM) piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi paskatīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas nodokļos ātrāk par 2021.gadu, otrdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Uzklausot VM ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām Veselības finansēšanas likumā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja uz problēmu, ka patlaban veselības sistēmu uztur aptuveni 600 000 vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, lai gan nodarbināto valstī kopumā ir aptuveni miljons. Pēc finanšu ministra domām situāciju varētu risināt, ja tiktu samazināts nodokļu režīmu skaits – tādu patlaban ir septiņi.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) piekrita, ka VM izstrādātais piedāvājums veselības finansēšanas maiņai skar “plašāku lauku”, ne tikai medicīnas nozari. Arī Viņķele uzskata, ka būtu jārevidē patlaban Latvijā spēkā esošie septiņi nodokļu maksāšanas režīmi.
Arī Kariņš, noklausījies ministru pausto, atzina, ka dažādie nodokļu maksāšanas režīmi nav ilgtermiņā labvēlīgi pašiem nodokļu maksātājiem, jo tādējādi šīs personas neapdrošina savu nākotni. “Būtu bezatbildīgi VM piedāvājumu skatīt, nemainot sistēmu kopumā. Tāpēc mums būs jāizšķiras par nodokļu sistēmas izmaiņām. Iespējams, tas būtu pat jādara ātrāk par 2021.gadu. Bet, ja vēlamies kaut ko mainīt, lēmumiem jābūt tālredzīgiem,” uzsvēra Ministru prezidents.
Pēc valdības sēdes veselības ministre žurnālistiem paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.
Patlaban no vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem tiek iekasēts 1% sociālo iemaksu veselības apdrošināšanai, un ministre izteica cerību, ka šādu pieeju varētu attiecināt uz visiem nodokļu režīmiem. Vienlaikus Viņķele sacīja, ka iespējams veikt arī mazākus, bet būtiskus uzlabojumus, neskarot nodokļu sistēmu kopumā, proti, pārriet uz viena groza principu.
Tikmēr Kariņš, uzrunājot žurnālistus, norādīja, ka divu grozu sistēmu var grozīt vai negrozīt, un tas ir diskusijas jautājums. Premjers norādīja, ka patlaban koalīcijā darbu sāks šī jautājuma Attīstības komiteja, kurā pārstāvji no visām koalīcijas partijām Viņķeles vadībā strādās pie šī jautājuma. Ministrei esot viss Kariņa atbalsts šo procesu virzīt.
Kariņš vairākkārtīgi uzsvēra, ka ir atturīgs jautājumā par izmaiņām nodokļu sistēmā, lai risinātu konkrētas nozares noteiktu trūkumu, pieņemot, ka pēc gada vai diviem nodokļu sistēma varētu tikt mainīta kopumā.
Premjers norādīja, ka neatbalsta “straujas kustības” nodokļu jomā, bet atbalsta darbu ar problēmu identificēšanu un risinājumu meklēšanu dažādos līmeņos. Kariņš ir pārliecināts, ka iespējams pieņemt arī lēmumus, kas nemaina nevienu nodokli, bet uzlabo sistēmu kopumā. “Negribu, ka raustam sabiedrību – vienu dienu tā, otru dienu tā, tāpēc tagad notiek diskusija,” sacīja Kariņš, kurš uzskata, ka labāk septiņas reizes nomērīt, bet griezt vienreiz.
Kariņš atzina, ka nodokļu sistēmai būtu jābūt taisnīgai un vienlīdzīgai, bet nekādā gadījumā nevar pieļaut nodokļu sistēmas pasliktināšanos.
