Pirms diviem gadiem šādu braucienu, tikai uz pretējā virzienā, paveicām elektriskajā ratiņkrēslā. Viegli nebija, gadījās iestigt smiltīs. Arī šoreiz izrādījās, ka bez spēcīga asistenta palīdzības iztikt nevar.
Mēs braucām ar 36. autobusu un izkāpām pieturā “Roņu iela”‘, lai dotos uz Buļļupes piekasti Rītabuļļos. No Roņu ielas devāmies uz Rojas ielu, kura atrodas Buļļupes krastā.
Starp Rojas ielu un Buļļupi daudzviet ir sakoptas pļavas un atpūtas vietas. Dažviet krastā izvilktas vairs nelietotas laivas un pat kuteri. Te lielākais.
Vietējo iedzīvotāju peldvieta.
Šo laivu varbūt vēl var lietot.
Te palikušas pāri tikai laivas ribas.
Tā ir iela vai taka? Rojas iela! Šī nav pati sliktākā vieta.
Te dažus metrus dabūjām ratus vilkt atmuguriski – par daudz smilšu.
Kas tas par zīmējumu grantī? Te arī dabūjām ratus griezt apkārt. Mazie riteņi iestiga.
Rojas iela
Rojas iela
Tuvojamies Rojas ielas galam. Te laivu nomas punkts.
Gribētu pa kādu laipiņu piebraukt tuvāk pie upes, bet…
Pa Vētras, Dzintara un Ilmeņa ielām dosimies uz Vakarbuļļu peldvietu. Izskatās, ka Dzintara ielas autobusa pieturās notiek remontdarbi. Cerēsim, ka vietas mainīsies uz labo pusi.
Vakarbuļļu peldvietas autostāvvieta patukša. Pagājušajā gadā pie invalīdu stāvvietām bija milzīga peļķe. Tagad labi apskatāma vienīgā noteka. Te bija peļķes visdziļākā vieta.
Atkārtoti pievienojam pagājušā gada bildi!
Ejam uz pludmali. Vispirms augšup, tad lejup un tad atkal augšup.
Te drīzumā atvērs vasaras kafejnīcu…
Tāpat kā agrākajos gados, platforma ir maziņa un līdz ūdenim neved.
Mēs te esam darbadienā un diezgan agri no rīta. Brīvdienās un dienas vidū te ir pilns ar cilvēkiem. Sēdēt grib daudzi.
Dušas telpās viss bez izmaiņām. Iebraukt var. Ja nevar tikt jūrā, tad te var noskaloties. Kā – to katrs pats var izdomāt.
Diena bija skaista, uz ūdeņiem palūkojāmies! Ejam uz autobusu un ceram, ka drīzumā te būs normāla pietura!
