Senos laikos Ogres upe gar šoseju tecēja uz Jaunogres pusi. Kad cēla Rīgas HES, vecajai gultnei šķērsām uzbēra dambi, un iztaisīja tā, ka Ogres upe ieskrēja iekšā Daugavā perpendikulāri tās straumei. Kad Daugavā gāja ledus, te bieži radās sablīvējumi un Ogres pilsētā radās plūdi.
Pirms dažiem gadiem pirms Ogres un Daugavas satekas uzbēra jaunu molu, kurš Daugavas straumi novirza taisnāk uz Rīgas pusi. Tagad mols kļuvis par skaistu pastaigu vietu.
Mēs esam Ogrē!
Pie Daugavas.
Satiekamies ar trijotni, kura jau vairākus gadus te sēž, iegrimusi mobilajos telefonos.
Aizbraucām līdz dambja galam, bet tālāk ceļa šeit nav. Vēlreiz skats uz Daugavu, un tad Apeirona plānā ir doties uz Dendroloģisko parku.
Lielisks tunelis pie šosejas! Tāds ir arī Ogres centra pusē pie Priedītes. Šis tunelis savieno Jura Alunāna un Kaļķu ielu. Šādām nobrauktuvēm jābūt pie visiem tuneļiem un arī arī zem dzelzceļa.
Taisnākais ceļš uz Dendroloģisko parku ir pa Uzvaras ielu, kur vajag būt gājēju pārejai pār dzelzceļu. Diemžēl ceļš, kurš ved uz Pārogres staciju, pie uzbēruma ir nepārvarams…
Nogriezāmies pa labi, lai tiktu uz otru pāreju. Tur pāri sliedēm tikām, taču pie Pārogres stacijas notiek remontdarbi. – izbūvē jaunus peronus. Taču apkārtceļš jaunbūvei ir dubļaina taka. Labi, ka atrodas palīgi.
Pārogres stacijas ēkas pusē nesen izbūvēts pieejams celiņš. Cerēsim, ka arī Daugavas pusē tāds kādreiz būs.
Tālāk gājām gar mazo Urgas upīti. Pureņu iela nav asfaltēta, bet izbraucama.
Urgas upīte.
Nogriezāmies pa Stūrīšu gatvi.
Turpinājums sekos, taču piebilde, ka turpmākais ceļš augšup kalnā uz parku bija ļoti grūts, bet ar elektroratiem pārvarams.
