Pēc teju divu mēnešu piespiedu dīkstāves atkal pakalpojumus varēs saņemt klātienē.
Vienlaikus noteiktas papildu prasības drošai pakalpojumu sniegšanai, kā arī kontroles pasākumi. Tā aizvadītajā nedēļā apstiprināja valdība. Pagājušajā nedēļā valdība lēma par atļauto skaistumkopšanas pakalpojumu klāsta paplašināšanu. Šos pakalpojumus otrdien papildināja ar podologa pakalpojumiem.
Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāievēro noteikti principi pakalpojuma sniegšanā. Vispirms Veselības inspekcijai jāpaziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu.
Pagājušajā nedēļā arī noteiktas vairākas prasības klientu apkalpošanas organizēšanā:
- Pakalpojumu varēs sniegt tikai pēc iepriekšēja pieraksta.
- Jāizveido pieraksta sistēma (klienta vārds, uzvārds, tālrunis, pakalpojuma uzsākšanas un pabeigšanas laiks, kā arī meistars, kurš sniedz pakalpojumu, ja meistari ir vairāki). Informācija būs jāuzglabā 30 dienas, lai informāciju nepieciešamības gadījumā varētu nodot Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC).
- Pakalpojumu sniegšana jāorganizē tā, lai klienti savstarpēji nesatiktos vai nepārklātos.
- Intervālam starp pakalpojumu sniegšanu jābūt ne mazākam kā 20 minūtes.
- Klients drīkst atrasties pakalpojuma sniedzēja telpās tikai pakalpojuma saņemšanas laikā.
- Klientam saņemt pakalpojumu jāierodas vienam, izņemot personas, kurām nepieciešama asistenta palīdzība vai bērnus līdz 12 gadiem, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.
- Vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu.
- Nedrīkst apkalpot klientu bez medicīniskās sejas maskas, kas tiek mainīta pēc katrām 2 stundām, vai FPP-2/FPP-3 respiratora.
- Jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.
Tāpat noteikta distance pakalpojuma sniegšanas laikā:
- Minimāla platība – 25 kvadrātmetri (m2) uz vienu klientu.
- Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 m2, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs.
- Telpā virs 25 m2 uz vienu klientu drīkst apkalpot klientus, ierīkojot papildu barjeru starp darbavietām (piemēram, aizsargstiklu).
- Visur, kur iespējams, tiek ievērota 2 metru distance starp personām.
- Ja nav iespējama 2 metru distances ievērošana, darbavieta tiek aprīkota ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu, piemēram, sniedzot nagu kopšanas pakalpojumu.
Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana pakalpojumu sniedzējam u.c.:
- Pakalpojums tiek sniegts, izmantojot vienreiz lietojamos cimdus.
- Pakalpojums tiek sniegts tikai ar FFP-2/FFP-3 respiratoru bez vārsta.
- Vizīri un aizsargbrilles ir ieteicami, bet var tikt izmantoti tikai kā papildu līdzekļi.
- Dezinfekcijas līdzekļu lietošana (rokām un virsmām) – kas satur vismaz 70% etanola.
- Tīrīšana ar dezinfekcijas līdzekļiem pirms salona atvēršanas (durvju rokturi, grīdas, virsmas, kontakta virsmas).
- Antiseptiska roku apstrāde pie ieejas.
- Dezinfekcijas līdzekļu izmantošana pēc katra klienta.
Vēdināšana un prasības darba piederumiem:
- Telpas vēdināšana – regulāra dabīgā (logi, durvis) vēdināšana pēc katra klienta vismaz 15 minūtes.
- Kur nav iespējama dabīgā vēdināšana, ir pieļaujama gaisa kondicionētāja izmantošana atbilstoši noteiktajiem standartiem attiecībā uz filtru tīrīšanu un nomaiņu.
- Izmantoto instrumentu un palīglīdzekļu dezinfekcija – pēc katra klienta.
- Dvieļi pēc katra klienta tiek mazgāti 60 grādu temperatūrā un tiek gludināti.
Pienākumi un atbildība:
- Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Veselības inspekciju un nozari izstrādā “Pakalpojumu sniedzēja paškontroles lapu” drošai pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai, kas glabājas pie pakalpojumu sniedzēja un tiek uzrādīta uzraudzības iestādei.
- Labi redzamā vietā tiek izvietota informācija par atbildīgo personu par epidemioloģisko prasību ievērošanu salonā.
- Pakalpojumu sniedzējam jāveic veselības novērošana, t.sk. temperatūras bezkontakta mērīšana, darbam sākoties.
- Pakalpojumu sniegšanas vietā (ārpusē, pie ieejas, telpās) izvietoti informatīvie materiāli par epidemioloģiskajām prasībām, t.sk. angļu un krievu valodā.
- Aizliegts klientam piedāvāt dzērienus un uzkodas, kā arī izvietot lasāmvielu.
Kā notiks uzraudzība?
Paredzēts, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiks Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldības policiju.
Pakalpojumu sniedzējus paredzēts konsultēt par epidemioloģiskās drošības prasībām, kas jāievēro pakalpojuma sniegšanas laikā. Sabiedrība ir aicināta anonīmi ziņot uzraudzības iestādēm par neatļautu pakalpojumu sniegšanu un par epidemioloģiskās drošības pārkāpumiem pakalpojumu sniegšanas laikā.
Atkārtotu pārkāpumu gadījumā pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro, atzīmēja EM.
Ministrijā norādīja arī, ka visi skaistumkopšanas pakalpojumi Latvijā ir aizliegti kopš pērnā gada 21. decembra. Tā rezultātā nozare daļēji pāriet ēnu ekonomikā – pakalpojumi tiekot sniegti mājas apstākļos bez drošības un epidemioloģisko pasākumu ievērošanas. Dodot zaļo gaismu darba atsākšanai, tikšot:
- novērsta negodīga konkurence,
- palielināsies higiēnisku un drošu pakalpojumu sniegšana,
- ir izsekojami klienti,
- samazinās nepieciešamība pēc valsts atbalsta.
EM apkopotā informācija liecina, ka līdz 15. februārim dīkstāves un subsīdiju atbalstā pēc darba devēju 16 545 iesniegumiem valstī kopumā izmaksāti 31,17 miljoni eiro, pēc 12 292 pašnodarbināto iesniegumiem – 4,16 miljoni eiro, pēc 2327 patentmaksātāju iesniegumiem – 756 187 eiro, pēc 4026 skaistumkopšanas nozarē nodarbināto iesniegumiem – 2,02 miljoni eiro.
Savukārt apgrozāmo līdzekļu atbalstā līdz šim kopumā ir izmaksāti 21,5 miljoni eiro pēc 2816 iesniegumiem. Tostarp skaistumkopšanas nozarē 143 uzņēmumiem izmaksāti 437 730 eiro.
