Otrdien, 25.augustā, Ministru kabinets izskatīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto valsts civilās aizsardzības plānu, kuru izstrādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar citām institūcijām.
Valsts civilās aizsardzības plāns ir plānošanas dokuments, kas tiek sagatavots, ņemot vērā risku novērtējumu, kuru veic par attiecīgo nozari atbildīgās ministrijas, to padotībā esošās institūcijas un pašvaldības, un kurā noteikti katastrofas pārvaldīšanas, tai skaitā, preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi un to īstenotāji.
“Pieņemot Civilās aizsardzības plānu, valstij jāturpina darbs pie praktiskajiem risinājumiem, lai sakārtotu civilo aizsardzību un stiprinātu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Covid-19 pandēmija nebija pirmā krīze, un būtu naivi domāt, ka būs pēdējā, un iedzīvotāju drošība un labklājība nākamā budžeta pieņemšanas gaitā nedrīkst būt sekundāra. Kad vēl, ja ne tagad, beidzot sāksim celt jaunus depo un sagādāsim nepieciešamo operatīvo transportu VUGD? Ņemot vērā augsto riska pakāpi pildot pienākumus, jāsāk runāt arī par atalgojuma palielināšanas prioritizēšanu ugunsdzēsējiem-glābējiem, kam bieži nepieciešams apvienot dienestu ar papildus darbu,” pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Ņemot vērā dažādas pasaules katastrofas un klimata pārmaiņas, jaunajā civilās aizsardzības plānā, pilnībā tika mainīta pieeja katastrofu risku novērtēšanai un pārvaldīšanas pasākumu plānošanai, piemēram, mazāks uzsvars likts uz institūciju reaģēšanas pasākumiem, bet lielāks – uz dienestu īstenojamiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem.
Civilās aizsardzības sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt cilvēku, vides un īpašumu drošību, savlaicīgi prognozējot iespējamos draudus, kā arī sniegt palīdzību katastrofā cietušajiem. Jaunais civilās aizsardzības plāns tika papildināts ar 35 iespējamie apdraudējumiem, kurus apzinājušas katastrofas pārvaldīšanas institūcijas atbilstoši metodikai. Tāpat, tika papildināts katastrofu risku novērtējums, kur epidēmija tagad tiek vērtēta ar augsta apdraudējuma seku līmeni un augstu riska iespējamību.
Līdz ar šī plāna pieņemšanu, S.Ģirģens uzsver arī nepieciešamību pēc Operatīvās vadības centra izveides: “Katra moderna pilsēta un valsts, kas rūpējas par iedzīvotāju drošību – gan epidemioloģisko, gan klimata, gan sabiedrisko drošību -, ir izveidojusi modernu operatīvās vadības centru. Latvijā, tāpāt, kā mūsu kaimiņvalstīs, ir jābūt mūsdienīgam, tehniski nodrošinātam Operatīvās vadības centram, kur dienesti un eksperti sadarbotos 24/7 režīmā.”
Lai nodrošinātu vienotu katastrofu risku novērtēšanā, 2017.gada beigās Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par civilās aizsardzības plāna struktūru un tajos iekļaujamo informāciju. Balstoties uz minētajiem noteikumiem, VUGD 2018. gada jūlijā izstrādāja rekomendācijas, uz kuru pamata institūcijas veica katastrofu riska novērtēšanu.
