Par Lucavsalu reiz jau rakstījām. Taču iepriekš apmeklējām tikai atpūtas laukumu Salu tilta tuvumā. Šoreiz nolēmām ceļot krietni tālāk un paskatīties, kas interesants atrodas otrajā pusē?
Gunārs dodas ceļā.
Vistu vai neko!
Aiz šī uzraksta atrodas piknika laukumi ar grilu.
Tālāk nogriezīsimies pa taciņu. Aizmgurē redzams sens piemineklis 1701.gadā kritušajiem krievu karavīriem. Aiz kokiem ir Lucavsalas muiža un airēšanas bāze.
Taciņa šaura, bet garām pabrauc vairāki velosipēdisti.
Esam nonākuši pie kanāla, kurš atdala Lucavsalu un Kazas sēkli. Te saimnieko Rīgas airēšanas klubs.
Gunārs pretī televīzijas tornim.
Šeit reiz bija tilts…
Bet nu esam pašā, pašā galā! Skats pāri Bieķengrāvim uz laivām Katlakalna apkaimē un uz Ķengaragu pāri Daugavai.
Skats atpakaļ uz Rīgas centra pusi.
Braucam atpakaļ. Jāsaka, ceļš ir ļoti grambains. Jo tālāk, jo vairāk.
Pie airēšanas kluba nogriezāmies pa Lucavsalas ielu. Tā ir asfaltēta, bet jāuzmanās no mašīnām.
Nelielā ekskursija beigusies! Cauri dārziņu teritorijai mēs nebraucām, jo tur vietām ir dubļaini un smilšaini ceļi.
Vai iesakām citiem? Tikai kopā ar asistentu bedraino ceļu dēļ. Un vēlams – pavasarī, kad krūmiem vēl nav lapu. Jo tālajā galā no ratiņkrēsla Daugavu un Bieķegrāvi saskatīt tikpat kā nevar, krūmi priekšā. Ir taciņas uz krastmalu, bet šauras. Un jārēķinās, ka ceļš turp ir vairāk nekā 2 km. Tikpat atpakaļ, bet ar līkumiem kopā visi 5 km sanāks.
Tālajā galā nekādu ērtību nav. Tualetes ir Salu tilta tuvumā: gan pārvietojamās, gan K-Senukai lielveikalā un Neste benzīntankā.
Transports: 4. un 19. trolejbuss. Salā ir arī autostāvvietas.
