Stājies spēkā regulējums, kas ļauj biedrību un kooeperatīvo sabiedrību biedriem piedalīties biedru kopsapulcēs attālināti.
Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību
1. pants. Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.
2. pants. Ministru kabinets nosaka nozares, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija (turpmāk — krīzes skartās nozares), un kārtību, kādā ir piemērojami šā likuma 3., 13. un 14. pantā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, nosaka kritērijus un kārtību šā likuma 3., 13. un 14. pantā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai arī citu nozaru uzņēmumiem.
3. pants. (1) Nodokļu maksātājam, kuru skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību, ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. pantu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ. Nodokļu maksātājs ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu. Nodokļu administrācijai ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas.
(2) (Izslēgta ar 03.04.2020. likumu)
(3) Nokavētajam nodokļu maksājumam, attiecībā uz kuru ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, netiek aprēķināta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda.
(4) Ja nodokļu maksātājam šajā pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē.
(5) Nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja nodokļu maksātājs:
1) neievēro lēmumā par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu noteiktos termiņus;
2) neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā nodokļu likumos noteiktajos termiņos;
3) noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. pantā noteiktajā kārtībā;
4) neveic nodokļu maksājumus, attiecībā uz kuriem nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
(6) Ja tiek atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 05.04.2020.)
4. pants. Pašvaldībām 2020. gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku 2020. gada ietvaros.
5. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs par 2020. taksācijas gadu neveic likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 18. pantā noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. taksācijas gadu var veikt labprātīgi.
6. pants. (1) Laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. decembrim pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību nosaka šis likums, un minētajā laikposmā nav piemērojama Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. un 110. pantā noteiktā kārtība.
(2) Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, kura ir iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam pēc 2020. gada 31. marta, 30 dienu laikā pēc:
1) Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;
2) pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja tā ir iesniegta pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteiktā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa;
3) precizētās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja ir iesniegta precizēta pievienotās vērtības nodokļa deklarācija.
(3) Valsts ieņēmumu dienests pirms apstiprinātās pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas atmaksāšanas sedz nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.
(4) Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies pievienotās vērtības nodokļa grupai, atmaksā galvenajam uzņēmumam.
(5) Valsts ieņēmumu dienests apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas radusies personai, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par reģistrētā pievienotās vērtības nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
(6) Līdz 2020. gada 31. martam apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas pārcelta uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām vai kas radusies personai, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā līdz 2020. gada 14. aprīlim.
(7) Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, kas uzrādīta pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā, kura ir iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2020. gada 31. martam un nav apstiprināta līdz 2020. gada 31. martam, 30 dienu laikā pēc pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.
(8) Ja līdz 2020. gada 31. martam pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas apstiprināšanas termiņš tika pagarināts saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 110. pantu, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas pamatotības apstiprināšanas.
7. pants. Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā:
1) likuma “Par akcīzes nodokli” 16. panta pirmajā daļā noteiktais atbrīvojums ir piemērojams arī nedenaturētajam spirtam, kas tiek izmantots spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, ja denaturētā spirta iegāde vai ražošana Covid-19 izplatības dēļ ir būtiski apgrūtināta vai nav iespējama. Šādā gadījumā spirta apritē ievēro normatīvo aktu par kārtību, kādā alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Spirta iegādei nepieciešams saņemt Valsts ieņēmumu dienesta atļauju alkoholisko dzērienu iegādei;
2) likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktais īslaicīgi reģistrētais saņēmējs, kuram ir izsniegta Valsts ieņēmumu dienesta atļauja alkoholisko dzērienu iegādei un kurš vēlas ievest un (vai) saņemt spirtu no citas dalībvalsts, iesniedz likuma “Par akcīzes nodokli” 31. panta otrās daļas 1. punktā noteikto akcīzes nodokļa nodrošinājumu, piemērojot samazinājumu 100 procentu apmērā;
3) Valsts ieņēmumu dienests var piešķirt komersantiem, kuriem ir speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuri veic spirta ražošanu, likuma “Par akcīzes nodokli” 31. panta otrās daļas 2. punktā noteiktā vispārējā akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90 procentiem. Šie komersanti, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienestu par spirta ražošanas procesa uzsākšanu ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms tā uzsākšanas.
8. pants. Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas.
9. pants. Uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.
10. pants. Atļauts realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu, izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus. Aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, un laikā no pulksten 22.00 līdz 8.00.
11. pants. Izvērtējot faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktajam procentuālajam sadalījumam, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par kārtību un apmēru, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde kompensējama pašvaldībām.
12. pants. Valsts ieņēmumu dienests 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze un tie nodrošina objektīvo apstākļu esības pierādījumus.
13. pants. Valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas uz šā likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu un par publiskas personas mantas izmantošanu, kā arī nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem — elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.
14. pants. (1) Ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.
(2) Ministru kabinets var noteikt citus atbalsta pasākumus krīzes skartajās nozarēs.
15. pants. Finanšu ministram, ja nepieciešams, ir tiesības pagarināt Likuma par budžetu un finanšu vadību 30., 31. un 32. pantā un uz to pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktos pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņus, kā arī termiņus atzinumu par pārskatu sniegšanai.
16. pants. (1) Komercķīlas likuma 42. panta sestajā daļā minēto lēmumu par komercķīlas izlietošanu komercķīlu reģistra turētājs pieņem 60 dienu laikā.
(2) Komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmēji paziņojumu (Komercķīlas likuma 42. panta pirmā daļa) par komercķīlas izlietošanu var apstrīdēt tiesā arī gadījumā, kad ārkārtēji apstākļi liedz komercķīlas izlietošanu.
(3) Tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
(4) Pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt tikai tad, ja brīdinājums parādniekam ir izsniegts ne vēlāk kā 60 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas.
(5) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas.
(6) Kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei viena gada laikā no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas, bet ne agrāk kā 60 dienas no saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 05.04.2020.)
17. pants. Līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.
18. pants. (1) Sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu.
(2) Biedrība vai nodibinājums, kas pārsniedz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešajā daļā noteikto termiņu un 102. pantā noteikto, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.
(3) Reliģiskā organizācija, kuras gada pārskatu iesniegšanas termiņu nosaka saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 13. panta ceturtās daļas 2. punktu izdotie Ministru kabineta noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam.
19. pants. Pasākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai finansē no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Ministru kabinets pēc pamatota ministriju pieprasījuma var pieņemt lēmumu par valsts apdraudējuma seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
20. pants. Lai nodrošinātu šā likuma 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, Finanšu ministrijai kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk — ES fondi) vadošajai iestādei ir tiesības atlikt, pārtraukt vai izbeigt specifiskā atbalsta mērķa atlasi, kā arī līguma vai vienošanās par ES fondu projekta īstenošanu slēgšanu un ierosināt specifiskā atbalsta mērķa līdzekļu pārdali līdz turpmākiem Ministru kabineta lēmumiem.
21. pants. Finanšu ministram, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums, ir tiesības dot rīkojumu Valsts kasei noteikt kontu lietošanas ierobežojumus uz noteiktu periodu, ja valsts budžeta nodokļu un nenodokļu faktiskie ieņēmumi attiecībā pret attiecīgajā periodā paredzētajiem ieņēmumiem būtiski samazinās vai Valsts kases naudas līdzekļu kontos nav pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu nākamajam mēnesim plānotās maksājumu saistības.
22. pants. Finanšu ministram ir tiesības, informējot par to Saeimu, veikt apropriācijas izmaiņas, tai skaitā apropriācijas samazināšanu vai pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums, kā arī veikt apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
23. pants. Finanšu ministram ir tiesības, informējot par to Saeimu, palielināt likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteikto apropriāciju budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.
24. pants. Lai nodrošinātu finansējumu pasākumiem ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai un ar tiem saistītajiem izdevumiem, kā arī valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai, valsts parāda saistību izpildei un valsts aizdevumu nodrošināšanai, finanšu ministrs ir tiesīgs valsts vārdā ņemt aizņēmumus nepieciešamajā apmērā, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī ir tiesīgs, informējot par to Saeimu, palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās un valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju.
25. pants. Par jaunu valsts aizdevumu izsniegšanu un to nosacījumiem vai jau izsniegto valsts aizdevumu līgumu nosacījumu un ar to saistīto nodrošinājuma līgumu nosacījumu maiņu ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai lemj Ministru kabinets. Ministru kabinetam ir tiesības palielināt likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu.
26. pants. Finanšu ministrs pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par rezerves kapitāla palielināšanu akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum” krīzes garantiju programmas un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai, palielina apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem ieskaitīšanai akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” rezerves kapitālā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā krīzes garantiju programmas finansēšanai un krīzes aizdevumu programmas finansēšanai.
27. pants. Attiecībā uz pasākumiem ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai netiek piemēroti Fiskālās disciplīnas likuma 7. panta trešās daļas un 9. panta nosacījumi.
28. pants. Attiecībā uz Fiskālās disciplīnas likuma normu piemērošanu pasākumi ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai ir vienreizēji pasākumi, kas netiek iekļauti vispārējās valdības budžeta strukturālajā bilancē.
29. pants. Piešķirot šā likuma 13. un 14. pantā minēto komercdarbības atbalstu, kā arī īstenojot citus šajā likumā minētos pasākumus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, tiek ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.
30. pants. Laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevar pārsniegt likumiskos procentus.
(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)
31. pants. Laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam tiek apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums, un šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina.
(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)
32. pants. (1) Līdz 2020. gada 1. septembrim biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedram ir tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti.
(2) Paziņojumā par biedru kopsapulces sasaukšanu norāda kārtību un termiņus, kādos biedri var izmantot tiesības balsot pirms biedru kopsapulces vai piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
(3) Biedram ir tiesības rakstveidā (tai skaitā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) balsot pirms biedru kopsapulces, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) balsojums tiek nodots tādā veidā, kas ļauj biedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai biedru identificēt;
2) balsojums tiek biedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai nodots vismaz iepriekšējā dienā pirms biedru kopsapulces norises dienas.
(4) Biedrs, kurš balsojis pirms biedru kopsapulces, var lūgt biedrību vai kooperatīvo sabiedrību apstiprināt balsojuma saņemšanu. Biedrība vai kooperatīvā sabiedrība pēc biedra balsojuma saņemšanas nekavējoties nosūta biedram apstiprinājumu, bet pēc balsošanas beigām publisko visu biedru balsojumus.
(5) Valde pēc savas iniciatīvas vai pēc to biedru pieprasījuma, kuri kopā pārstāv vismaz 20 procentus no biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedru skaita, nodrošina biedram tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šādā gadījumā valde nosaka prasības attiecībā uz biedru identifikāciju un kārtību, kādā biedri var šīs tiesības izmantot.
(6) Biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, neierobežo biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē klātienē.
(7) Biedrs, kurš balso pirms biedru kopsapulces vai piedalās un balso biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ir uzskatāms par klātesošu biedru kopsapulcē un ierakstāms klātesošo biedru sarakstā.
(8) Ja biedrs piedalās un balso biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība nodrošina biedru kopsapulces gaitas ierakstīšanu un fiksēšanu datu nesējos un attiecīgo sapulces materiālu glabāšanu. Tiesības iepazīties ar sapulces materiāliem ir biedriem, valdes un padomes locekļiem, revidentam un kompetentajām institūcijām.
(9) Līdz 2020. gada 1. septembrim šā panta astotā daļa ir piemērojama arī kapitālsabiedrībām.
(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)
33. pants. Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu.
(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)
34. pants. (1) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā kreditoru sapulci maksātnespējas procesa ietvaros var noturēt arī attālināti. Kreditoru sapulces norises veidu nosaka maksātnespējas procesa administrators, ievērojot lēmumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteiktos pulcēšanās ierobežojumus.
(2) Maksātnespējas procesa administrators, sasaucot kreditoru sapulci, nosaka vienu no šādiem dalības veidiem:
1) sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē klātienē;
2) sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;
3) sapulces dalībnieki rakstveidā balso par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un savu balsojumu iesniedz vismaz iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas.
(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)
35. pants. (1) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām gadījumos, kad iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu vai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu nosaka ne ilgāku par četriem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Šādā gadījumā konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā nav piemērojama Maksātnespējas likuma 48. panta otrajā daļā minētā iespēja pagarināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu.
(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir pagarināts atbilstoši Maksātnespējas likuma 48. panta otrajai daļai un saistībā ar Covid-19 izplatību radušās nelabvēlīgās sekas liedz parādniekam izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteikto, ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par vienu gadu, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums.
(3) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā, izstrādājot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kreditoru sapulci var noturēt arī attālināti. Kreditoru sapulces norises veidu nosaka parādnieks, ievērojot lēmumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteiktos pulcēšanās ierobežojumus.
(4) Parādnieks, sasaucot kreditoru sapulci, nosaka vienu no šādiem dalības veidiem:
1) sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē klātienē;
2) sapulces dalībnieki piedalās un balso sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;
3) sapulces dalībnieki rakstveidā balso par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un savu balsojumu iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas.
(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)
36. pants. (1) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt elektroniski, to parakstot atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3. panta prasībām.
(2) Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos ierakstu par pieteikuma saņemšanu, ja tas iesniegts elektroniski, attiecīgā pieteikuma reģistrā veic tikai saņēmējs.
(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)
37. pants. Reliģiskajām savienībām (baznīcām) neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā, ar Covid-19 saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir atļauts ierīkot ziedojumu telefonu.
(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)
38. pants. Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā pasta komersanti, saņemot samaksu no pēcmaksas pasta sūtījuma adresāta par kurjerpasta pakalpojumu sniegšanu ar maksājumu karti vai izmantojot mobilo lietotni, ir tiesīgi nelietot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas un darījuma apliecināšanai izsniegt elektroniski sagatavotu reģistrētu kvīti, ievērojot elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību regulējošu normatīvo aktu prasības attiecībā uz elektroniski sagatavotām reģistrētām kvītīm par darījumiem pasta sūtījumu saņemšanas iekārtās.
(03.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.04.2020.)
Pārejas noteikums
Šā likuma normas piemērojamas no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 20. martā.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2020. gada 21. martā
