Latvijas neredzīgo biedrības vadītāja Svetlana Sproģe uzskata, ka taktilās joslas, jeb speciāli, ietvēs iebūvēti reljefi, kas neredzīgiem cilvēkiem atvieglo un padara drošāku pārvietošanos pa pilsētas ielām, Rīgā ir nepilnīgi izbūvētas.
Vadlīnijai jābūt visas ietves garumā, lai neredzīgs cilvēks iznākot no ēkas uzreiz sataustītu šo vadlīniju un spētu noorientēties
Šobrīd Rīgā lielākajā daļā ielu ir tikai brīdinošās joslas ar pavisam īsu gabaliņu vadlīnijas, tieši krustojumos. Tas ir nepietiekami, jo cilvēkam līdz krustojumam ir jānokļūst. Barona ielā ir šķeltais bruģis – šī vadlīnija nepilda savu funkciju, jo vadlīnijas funkcija ir ar spieķi braukt pa to renīti un sajust.
Viņa uzsvēra, ka tādēļ to sauc par vadlīniju, jo tā vada. Labie piemēri ir 1. tramvaja galapunkts, kur vadlīnija iet pāri krustojumam, visas pieturas garumā. “Piemēram Liepāja, piemēram, Jelgava noteikti ir labie piemēri, jo tur šis vairs nav apspriežams jautājums – ja iela tiek renovēta, tad tur tiek ieviestas brīdinošās joslas krustojumos, vadlīnijas ietves garumā, skaņu luksofors,” pauda Sproģe.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-neredzigo-biedriba-taktilas-joslas-riga-ir-nepilnigas.a308184/?fbclid=IwAR0A1_cgYKPUfWKXWo4LFHyj2t3Tm2-VMcpnP9xu-KZ47n8fCmG5F4HLElk
