Labklājības ministrijā (turpmāk – Ministrija) saņemta informācija, ka bērniem ar ļoti smagu invaliditāti, sasniedzot pilngadības vecumu, nereti veidojas pārrāvums invaliditātes statusā un sociālo pabalstu un pakalpojumu saņemšanā. Ministrija sagatavojusi šo vēstuli, lai informētu par iespējamiem problēmsituācijas risinājumiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr.805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” maksimālais termiņš, līdz kuram bērnam var tikt noteikta invaliditāte, ir uz periodu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (bez iedalījuma invaliditātes grupās). Gadījumā, ja veselības stāvoklis un funkcionālie traucējumi varētu būt par pamatu arī turpmākai invaliditātes noteikšanai, pilngadīgajai personai ar attiecīgu iesniegumu ir jāvēršas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (turpmāk – Valsts komisija), lūdzot veikt invaliditātes ekspertīzi.
Personai pēc pilngadības sasniegšanas, atkarībā no funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes, tiek noteikta I, II vai III invaliditātes grupa. Ja personai ar Valsts komisijas lēmumu ir noteikta invaliditāte, tai ir tiesības vērsties kompetentajās iestādēs (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, pašvaldībā u.c.) un saņemt atbilstošus sociālos pabalstus, pensijas un sociālos pakalpojumus.
Jāņem vērā, ka, sasniedzot pilngadību, persona automātiski kļūst rīcībspējīga (t.i., personai ir tiesības personīgi vērsties valsts un pašvaldību iestādēs). Bērna vecāks vai aizbildnis turpmāk vairs nav tiesīgs bērna vietā parakstīt iesniegumus iestādēm. Tādējādi gadījumos, kad cilvēkam ir smagi veselības traucējumi (sevišķi garīga rakstura traucējumi) un persona nespēj parakstīt dokumentus, personas ģimenes loceklim ir jānokārto juridiskā pārstāvība, kas dod tiesības pārstāvēt pilngadīgo personu ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Pastāv šādi iespējamie rīcības scenāriji:
(1) Vērsties pie notāra noformēt pilnvaru (gadījumos, kad cilvēks vismaz vienkāršā valodā var notāram paust savu gribu, spēj parakstīties, ir neliela izpratne par naudas vērtību u.c.). Uz pilnvaras pamata dokumentus iestādēm var parakstīt attiecīgi pilnvarotais ģimenes loceklis. Ja attiecīgajā novadā nav zvērināta notāra, pilnvaru var noformēt arī bāriņtiesa. Pilnvaru noformēt var salīdzinoši ātri, notāru un bāriņtiesu var uzaicināt arī uz mājām. Pozitīvi, ka šāda risinājuma gadījumā nav nepieciešams ierobežot cilvēka rīcībspēju, kas atbilst ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām nostiprinātajam cilvēktiesību modelim.
(2) Vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par rīcībspējas ierobežošanu. Tiesa nolēmumu par rīcībspējas ierobežošanu nosūta bāriņtiesai, kas ieceļ aizgādni, kurš ir tiesīgs parakstīt iesniegumus un saņemt sociālos maksājumus personas vietā. Tiesvedības ietvaros prasītājs var lūgt tiesu nodibināt arī pagaidu aizgādnību, proti, kamēr tiesa izskata rīcībspējas lietu un pieņem gala lēmumu, uz pagaidu aizgādnības pamata bāriņtiesas iecelts pagaidu aizgādnis arī var sniegt iesniegumus Valsts komisijai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Vienlaikus jāatzīmē, ka rīcībspējas ierobežošana pieļaujama tikai tad, ja tas ir nepieciešams personas interesēs un tas ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Tāpat Civillikums paredz, ka persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās. Savukārt Civilprocesa likums paredz, ka rīcībspējas ierobežošana pieļaujama šādās jomās: maksājumu izdarīšana un saņemšana, darījumu slēgšana, rīcība ar mantu un tās pārvaldība (it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšana, ieķīlāšana un apgrūtināšana ar lietu tiesībām), komercdarbības un saimnieciskās darbības veikšana.
Tā kā jebkurā no diviem minētajiem risinājuma variantiem nepieciešams laika resurss, lai nebūtu pārtraukums invaliditātes statusā, Ministrija aicina nepieciešamos dokumentus invaliditātes noteikšanai Valsts komisijā iesniegt vismaz mēnesi pirms bērna pilngadības sasniegšanas. Šādā gadījumā dokumentus iesniedz bērna likumiskais pārstāvis, bet lēmumu par invaliditātes noteikšanu Valsts komisija izsniegs pašai personai vai tās juridiskajam pārstāvim, ja pārstāvība jau būs noformēta. Tāpat lūdzam ņemt vērā, ka lietas izskatīšana tiesā un bāriņtiesā var aizņemt vairākus mēnešus, tādēļ visas minētās darbības nepieciešams uzsākt savlaicīgi. Ņemot vērā minēto, lūdzam par to informēt Jūsu redzeslokā esošos vecākus, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti.
Valsts sekretāra vietniece Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko J.Muižniece parakstu
