Pastāv iespēja pavisam tuvā nākotnē veikt Valsts Sociālo aprūpes centru (VSAC) digitalizāciju, kas aizvietotu papīru birokrātiju un radītu viegli pārskatāmu klientu stāvokļa novērošanu un izvērtēšanu.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš stāstīja, ka, lai to panāktu, jau šodien ir jāveic virkne priekšdarbu, tā apliecinot, ka esam šim procesam gatavi.
Šodien, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) aicināja uz sarunu visu piecu VSAC un to 26 filiāļu direktorus, lai dalītos savā pieredzē, ko guvusi plānoti un neplānoti viesojoties VSAC un runājot ar to personālu un klientiem par sadzīves apstākļiem un aktuālām problēmām.
“Augstākais novērtējums aprūpes centram ir tad, ja uz jautājumu – “Kā jūtaties?” klients man atbild: “Labāk, kā mājās!”. Šādas atbildes es esmu saņēmusi, par ko prieks. Diemžēl, nācies uzklausīt arī sūdzības kā par sadzīves, tā ēdināšanas nepilnībām no centru iedzīvotājiem un pārlieku lielu birokrātijas slodzi, kas traucē strādāt VSAC personālam,” atzina Petraviča.
Ministre rosināja LM sekot Ekonomikas ministrijas piemēram, pārmantojot “ierēdņu ēnošanas” pieredzi. Tā paredz, ka ministriju darbinieki dodas uz padotības iestādēm un vienu darba dienu pavada kopā ar tās speciālistiem, piemēram, kopā ar VSAC aprūpētāju vai sociālo darbinieku. Tā iespējams tuvināt ierēdņu darbu reālajām vajadzībām ikdienas darba uzlabošanai un metodikas pilnveidošanai, pauda ministre.
Deinstitucionalizācijas projekts paredz arī VSAC klientu skaita pakāpenisku samazināšanu. Lai to panāktu, ir nepieciešams rūpīgi sekot katra klienta veselības stāvokļa dinamikai un profesionāli strādāt pie tā, lai tos klientus, kuri gatavi iekļauties sabiedrībā, lieki neturētu institūcijā, bet iespējami drīzā laikā integrētu ārpus institūcijas – reālā ikdienas dzīvē.
Turpmāk šādas tikšanās ar VSAC un filiāļu vadītājiem plānots rīkot reizi pusgadā. Tā radot iespēju tikties kolēģiem pieredzes un domu apmaiņai, komunikācijai ar ministri un ministrijas visa līmeņa ierēdņiem.
Pašlaik VSAC atrodas 3771 pieaugušie – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem 1. un 2.grupas invalīdi.
