Aktualitātes – Blogi - Visi autoriRitvars BrālisLiena EisakaBaiba BicēnaIvars BalodisGunārs GrabinskisIrina ParhomenkoLonija KazlauskaAigars BolisApeirons

Pagājušajā gadā, uzzinājusi, ka pasaules diktātu rakstīs neredzīgie, nospriedu, ka jāmēģina arī man. Ko no diktētā varēšu sadzirdēt, un kas būs jāuzmin? Rakstīju, un, protams, daudz ko nedzirdēju. Ielaidu ļoti daudzas kļūdas, taču uzrakstīto nosūtīju. Par to, kā gāja, pastāstīju arī internetā. Nolēmu rakstīt arī šogad.

Šo pārdomu rakstu iesāku rakstīt pavasarī, kad bija pirmais vilnis. Turpinu tagad.

Andris pārvietojas ratiņkrēslā un ir aktīvs sportists. Pastāvīgi viņš dzīvo Gulbenē, bet reizēm darīšanas aizved uz kādu citu pilsētu.

Apeirona darbinieki un brīvprātīgie diezgan bieži dodas pastaigās pa parkiem un citur. Šie pasākumi parasti ilgst vairākas stundas, un rodas vajadzība apmeklēt tualeti.

Pieejamu vidi vajag visiem. Taču starp dažādu biedrību prasībām ir ne tikai atšķirības, bet pat nopietnas pretrunas! Vai iespējams apmierināt visus, vai arī dažos punktos šīs atšķirības izrādīsies nesavienojamas? 

Nav svarīgi, kur tā būdiņa atrodas. Tādas Jūrmalā ir vairākas. Tik plata ieeja tāpēc, lai tajās varētu iebraukt ar ratiņķrēslu. Tā ir pārģērbšanās kabīne cilvēkiem ar invaliditāti.

Neliels olimpiskās lāpas ceļa gabaliņš uzticēts invalīdu sporta klubam «Optimists». Par cilvēkiem ar invaliditāti PSRS, par Žaneti Vasaraudzi un daudzām problēmām, tika stāstīts žurnāla "Liesma" 1989. gada jūlija numurā.

Tie, kam pāri 40, varbūt vēl atceras pagājušā gadsimta beigās organizētos "cilvēku ar invaliditāti" tikšanos ar intīmservisa meitenēm, braucienu ar prezervatīvu plostu, u.tml. Valentīndienas priekšvakarā pakavēsimies atmiņās, kas ievērības cienīgs seksuālās izglītības jomā Latvijā notika iepriekšējās desmitgadēs.

Trešo reizi rakstu par šo tēmu. Šoreiz bija izlēcis reklāmas banneris par “unikālu motorisku aparātu” pret īkšķa deformācijām, kuru izstrādājis “Prof. Oskars Latkovskis”, un kurš novērš deformāciju 28 dienās.

Uzzinājusi, ka Strazdumuižas bibliotēkā pat neredzīgie Brailā rakstīs, nospriedu: ar ko gan es sliktāka? Par kļūdām atzīmi neliks un pēc stundām neatstās. Nolēmu diktāta tekstu klausīties pa radio ar austiņām un rakstīt tiešsaistē internetā.