Par FM lietošanu
Nepilnu divu nedēļu laikā iznāca apmeklēt trīs pasākumus, kuros man tika izsniegti FM uztvērēji. Katrs savādāks. Katrs savādāk regulējams. Pirmās pasākuma minūtes paiet, aparātu cenšoties noregulēt. Pēc tam saprast varēja kā nu kurā vietā.
Lasīt ziņu
Laikraksts “Linva”. 1990. – 2001.
"Linva" ir saīsinājums no "Latvijas invalīds". Avīze iznāca no 1990.līdz 2001.gadam. To izveidoja Gunta Anča. Saturs ļoti plašs, avīze iepazīstināja ar daudzajām invalīdu biedrībām, kuras radās cita pēc citas.
Lasīt ziņu
Sociālā darba un sociālās pedagoģijas privātās augstskolas ATTĪSTĪBA izdevums
Šī avīzīte deviņdesmito gadu vidū iznāca kā laikraksta "Izglītība un kultūra" pielikums katra mēneša pēdējā ceturtdienā. "Attīstība" pirmā Latvijā sāka sagatavot sociālos darbiniekus, bet tolaik profesiju katalogā tāda specialitāte vispār nebija ierakstīta! Augstskola panāca, ka šī specialitāte Latvijā tiek atzīta.
Lasīt ziņu
Īpašais žurnāls “Rūpju Bērns”. 1993.-1995.
Turpinu pārlapot vecos preses izdevumus. Deviņdesmito gadu sākumā jau pastāvēja Latvijas bērnu fonds un nodibinājās vecāku apvienība "Rūpju bērns". Žurnāls "Skola un Ģimene", kurā tika publicēti vairāki raksti gan par fondu, gan par biedrību, reizi mēnesī nolēma izdot speciālu pielikumu, kuru rajonu sociālajām nodaļām lūdza abonēt tām ģimenēm, kurās auga bērns ar invaliditāti. "Rūpju Bērna" redaktore bija pieredzējusī žurnāliste Elza Gžibovska.
Lasīt ziņu
Uzmanīgi ar brīnumlīdzekļu iegādi internetā!
Savstarpēji savienotas mājaslapas piedāvās jums visu ko: notievēšanas līdzekļus, dzirdes 'asistentus", atmiņas un seksuālās dzīves uzlabotājus, un ko tik vēl ne. Pārbaudot kādu konkrētu piedāvājumu, atklājām podoloģijas, dzirdes un notievēšanas speciālistu "Robertu Milleru" un citas interesantas lietiņas. Nav izslēgts, ka bilde vienkārši ir modelis, bet pozitīvās atsauksmes visās lapās ģenerē bots.
Lasīt ziņu
Ideja: Rehabilitācijas muzejs.
Katru gadu “Muzeju naktī” apmeklēju tādus muzejus, par kuru eksistenci līdz tam pat nezināju. Gadās, ka mazs, privāts muzejiņš iekārtots tikai vienā - divās telpās, neliela dzīvoklītī, bet ir tik interesants! Un arī lielie muzeji bieži izveidojušies kāda atsevišķa cilvēka entuziasma rezultātā, sākotnēji no viena vai dažu cilvēku savāktās kolekcijas.
Lasīt ziņu
Saruna par speciālajām skolām un integrāciju
Fragmentus no šīs sarunas izkopēju no Facebook. Visas personas ir cieši saistītas ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tos pazīst. Vai pašas tādas ir un zina problēmas "no iekšpuses".
Lasīt ziņu
Par “bumbām” un informāciju stacijā ārkārtas gadījumos
Bieži eju garām Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai, un divu gadu laikā trīs reizes esmu redzējusi, ka tā tiek slēgta aizdomīgu telefona zvanu dēļ. Vienreiz pagadījos tieši tajā laikā, kad cilvēki tika dzīti ārā, bet pārējās divas reizes – kad dzeltenās policijas lentas jau bija novilktas apkārt, bet ugunsdzēsēji, specvienības un ātrie - ieradušies.
Lasīt ziņu
Mans ikdienas ceļojums.
Jau vairāk kā gadu braukāju ar elektriskajiem ratiem, jo paiet ar kājām kļūst arvien sliktāk. Pats neapzinoties arvien vairāk pievēršu uzmanību ietvēm, nobrauktuvēm, uzbrauktuvēm – īsāk sakot, pieejamai videi, kura kājām ejot tik ļoti netraucē, bet sēžot ratiņkrēslā ir būtisks dzīves elements.
Lasīt ziņu
Pārbaudījumi. Ar elektrisko ratiņkrēslu autobusā
Man nepatīk rakstīt par negācijām sabiedrībā, bet tā kā sadarbojos ar dažādiem vides pieejamības ekspertiem, varu arī atklāti izteikties par vides pieejamību sabiedriskajā transportā. Mans konstatējums – nav pieejamības.
Lasīt ziņu
