“Nesēdi uz savas sociālā biznesa idejas cerībā, ka pienāks diena un tā veiksmīgi realizēsies. Stāsti to visiem, kam vien iespējams, - tikai tā tiksi pie domubiedriem, ar kuriem daudz lielākas iespējas būs to ideju perfekti noslīpēt un spēcīgāk realizēt,” uzsver SIA “BlindArt” radītājs Andrs Hermanis.
Arī cita sociālā projekta “Parunāsim!” realizētāja Inga Muižniece stāsta, ka tieši pēc sarunām ar draugiem un paziņām guvusi padomu, kā sākt realizēt jau vairāk par gadu loloto ieceri, kas tagad jau kļuvusi par veiksmes stāstu.
Visi “Parunāsim!” darbinieki prot iejūtīgi klausīties un mierīgi aprunāties, jo, paši būdami cilvēki ar kustību traucējumiem, zina, cik daudz ikvienam nozīmē citu sirsnīga attieksme.
No idejas līdz finansējumam
“Parunāsim!” darbiniekiem Andrim Lūsim, Dmitrijam Ševčukam, Sandrai Sīlei un Jānim Kalniņam cilvēki visbiežāk zvana, lai vienkārši aprunātos par dzīvi. Daži vēlas arī gūt atbildes uz jautājumiem. Piemēram, uzzināt, kur konkrētā novadā notiek kādi pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti; kur nopirkt lietotu mobilo telefonu, kā izsaukt taksometru ar lētāku tarifu, ja nav skārienjutīgā viedtālruņa, bet ir podziņtelefons.
“Toreiz es izsaucu cilvēkam taksometru saitē internetā, un tas viņam bija lētāk,” stāsta Andris. Bet slimnieks, kurš jau padsmit gadus vada, nespējot piecelties no gultas, klāstījis, ka radinieki un draugi ar viņu runājas, taču viņš vēlas dzirdēt arī kāda nepazīstama cilvēka balsi un izstāstīt kādreiz traktorista darbā piedzīvoto.
Zvanu centra “Sonido” īpašniece uzņēmēja un psiholoģe Inga Muižniece pati no 19 gadu vecuma strādājusi dažādos zvanu centros. Savulaik apjautusi, ka vēlas dot iespēju cilvēkiem vienkārši piezvanīt un tikt uzklausītiem, bet – kā to izdarīt? Pēc tam, kad kolēģe vaicājusi: “Vai vari pieņemt darbā manu tēvu? Viņam ir kustību traucējumi”, Inga aizgāja aprunāties ar invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”.
“Uzzināju, ka ir cilvēki ar invaliditāti, kas grib strādāt, bet viņiem varbūt nav lielas pieredzes darbā ar datoru. Taču šie cilvēki varētu uzklausīt pa tālruni tos, kuri vēlas vienkārši parunāties.”
Projektu “Parunāsim!” varēja sākt, pateicoties valsts finanšu institūcijas ALTUM atbalstam. Vērsties pie ALTUM ieteikusi projektu rakstītāja, kura, tāpat kā Inga, regulāri piedalās uzņēmēju klubiņā “Business Network International”.
Zvaniet – 26564564
“Pateicoties Altum, esam tikuši pie skaistām biroja telpām, kas iekārtotas tā, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem vide ir pieejama,” stāsta I. Muižniece. Atbalsts saņemts arī mēbeļu iegādei un tālruņa līnijas tehniskajam risinājumam.
Ziemā darbinieki strādā arī no mājām. Tātad – cilvēki var viņiem ik dienu (arī sestdienās un svētdienās) zvanīt pa tālruni 26564564. Tas ir parasts mobilo sakaru numurs, tātad zvans par brīvu ir tiem, kam tarifa plānā ir neierobežots skaits sarunas minūšu (citiem jārēķina, cik ilgu sarunu atļauties). Paredzēts, ka viena saruna ilgst līdz 20 minūtēm, taču, ja nav piezvanījis nākamais, var tērzēt ilgāk.
Inga iecerējusi nākotnē pagarināt zvanu pieņemšanas laiku līdz pulksten 21 vakarā. Šis nav nedz krīzes, nedz palīdzības tālrunis. Taču darbinieki ir apmācīti, kā atpazīt krīzes situācijas, un var pāradresēt zvanītāju uz speciālo dienestu numuriem. Piemēram, smagas depresijas māktai personai ar parunāšanos nepietiks.
Feisbukā Ingai jautāts: “Vai var zvanīt pa šo tālruni arī no ārzemēm?” Jā, noteikti. Šī ir iespēja tiem, kuri aizbraukuši no Latvijas ar visām ģimenēm, patērzēt ar kādu Latvijā.
Vaicāju Ingai, kā viņa var šo tālruņa līniju uzturēt un no kādiem ienākumiem maksā darbiniekiem algas. Uzņēmēja stāsta, ka “Sonido” ir vairāki darbības virzieni, viens no tiem – uzziņu dienests 1189, pusi no peļņas viņa novirza projektam “Parunāsim!”.
“Darbojoties sociālajā projektā, ir jābūt nesavtības devai,” saka Inga. “Redzu, kā uzņēmēji, kas izvēlas zvanu centru “Sonido” kā pakalpojuma sniedzēju, kļūst arī par sociālā projekta atbalstītājiem! Man nevajag, lai ziedo naudu, bet lai izvēlas manu pakalpojumu. Ja ir darbs, ir jauni klienti, varu projektu uzturēt un attīstīt.”
Vairākas pašvaldības ir izrādījušas interesi, lai to iedzīvotājiem būtu pieejams pakalpojums “Parunāsim!” ar īpašu, tieši pašvaldības cilvēkiem zināmu numuru. Ķekavas novadā jau tāda iespēja ir.
Atzinība Milānā
Nesavtības daļu, kas nepieciešama, īstenojot sociālo projektu, piemin arī uzņēmuma “BlindArt” dibinātājs un radošo procesu vadītājs Andrs Hermanis. “BlindArt” viņš kopā ar citiem savas reklāmas aģentūras kolēģiem izveidojis pirms vairāk nekā desmit gadiem.”BlindArt” mērķis ir vājredzīgo un neredzīgo cilvēku integrācija sabiedrībā un darba tirgū, viņu izglītošana, pašapziņas celšana un motivēšana ar radošiem procesiem, kā arī sociālās uzņēmējdarbības vides veicināšana Latvijā.
Šogad papildus iepriekšējai darbībai (vājredzīgu cilvēku mākslas darbu izstāžu rīkošana, neredzīgu cilvēku sarakstītu un Strazdumuižas internātskolas audzēkņu ilustrētu četru pasaku grāmatu publicēšana u. c.) “BlindArt” sācis jaunu virzienu. Tā ir interjera aksesuāru (pufu, spilvenu, gultas pārsegu) un modes aksesuāru ražošana. “Burbur modes” līnijas somu un “sapņu briļļu” šūšanai izmanto inovatīvu trīsdimensionālu audumu, kuram neparasto izskatu piešķir četru darbinieču – Lijas, Ludmilas, Kristīnes un Lolitas – čaklās rokas. Viņas ir personas ar redzes invaliditāti, priecīgas par iespēju strādāt un pelnīt.
Lai projektam iegūtu ALTUM finansējumu sociālās uzņēmējdarbības veikšanai, Andram ar kolēģiem biznesa plānā bija jāparedz, ka vismaz desmit procenti jāiegulda arī pašiem no sava kapitāla un ka sākumā nodarbinās četrus cilvēkus ar invaliditāti, bet vēlāk – jau desmit. Pēc neilga laika ar partneriem secinājuši – nepieciešami lielāki ieguldījumi, nekā sākotnēji lēsts, pašiem būs jāsedz ap 40 procentiem izmaksu. Dažādu neparedzētu apstākļu dēļ šī daļa pieaugusi līdz 55 procentiem.
“Modes aksesuāru līniju šogad septembra beigās prezentējām Itālijā, Milānā,” stāsta Andrs. “Atsauksmes bija ļoti labas, un uzreiz saņēmām konkrētus pasūtījumus.” Divi prestiži modes žurnāli publicēja rakstus par jauno zīmolu. “BlindArt” produkcijas noietam uzņēmējs meklē vēl citus ārvalstu tirgus. Interesi izrādījuši japāņi. Produkcijas cena ir atbilstīga skaista un kvalitatīva priekšmeta vērtībai – piemēram, rokassoma, darināta no smalkas ādas un auduma, maksā 180 eiro. Lidosta “Rīga” ir pasūtījusi lielu daudzumu “sapņu briļļu”.
Veiksmes stāsti
SIA “BlindArt” veiksmes stāsts iekļauts Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas (SUA) izdevumā, kur apkopota vairāku desmitu šādu uzņēmumu pieredze.
Asociācijas direktore Liene Reine-Miteva stāsta, ka Latvijā sociālie uzņēmumi var būt gan nevalstiskas organizācijas, gan SIA. “Sociālā uzņēmuma likums” ir stājies spēkā šā gada 1. aprīlī, un atbilstīgi tam, lai izmantotu tos labumus, kas likumā paredzēti, uzņēmējiem ir jāreģistrējas kā SIA īpašniekiem. “Reģistru uztur Labklājības ministrija, un kopš 1. aprīļa ir reģistrējušies 27 sociālie uzņēmumi,” norāda L. Reine-Miteva.
“Taču ir arī ir tādi SIA, kas būtībā ir sociāli uzņēmumi, taču nav reģistrējušies ministrijā. Vēl ir daudz nevalstisko organizāciju, kas nodarbojas ar sociālo pakalpojumu sniegšanu dažādām mērķgrupām, tā ka kopumā lēšam sociālo uzņēmumu skaitu ap diviem simtiem.”
Ieminos, ka turīgākās valstīs sociālais uzņēmums, kurā nodarbinātas personas ar invaliditāti, var vieglāk pārdot savu produkciju, jo cilvēkiem ir vairāk naudas un viņi gatavi to tērēt arī šādam labdarīgam mērķim. Uz to Liene atbild: “Mudinām mūsu uzņēmējus iet ārpus šiem labdarības rāmjiem un saražot produktu vai piedāvāt pakalpojumu, kas cilvēkiem ir nepieciešams un ko cilvēki pērk ne aiz žēlsirdības vienreiz gadā.”
“BlindArt” “Parunāsim!” un vēl citu pieredze liecina – sociālie uzņēmēji ir konkurētspējīgi.
Iespējas saņemt Altum finansējumu
Stāsta AS “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” sociālās uzņēmējdarbības daļas vadītāja Kristīne Segliņa:
“Jau aptuveni gadu sociālā biznesa uzsākšanai vai paplašināšanai ir iespējams saņemt ALTUM finanšu atbalstu granta veidā apjomā līdz pat 200 tūkstošiem eiro. Katram konkrētajam biznesam pieejamā summa ir atkarīga gan no projekta apjoma, gan uzņēmuma darbības ilguma. Lai saņemtu šādu grantu, viens no svarīgākajiem kritērijiem ir projekta sociālā ietekme, proti, labums, ko tas sniedz sabiedrībai.
Piemēram, atbalsta vai iesaista darba tirgū cilvēkus, kuri pakļauti atstumtības riskam, kur viena no nozīmīgām grupām ir tieši cilvēki ar invaliditāti, sakārto vidi vai sasniedz citus sabiedriskā labuma mērķus. Turklāt šai ietekmei jābūt ilgtermiņa, tie nevar būt projekti “viendienīši”. Tikpat svarīga ir projekta biznesa puse, proti, iecerei, kas tiks attīstīta ar granta palīdzību, jābūt dzīvotspējīgai ilgtermiņā, arī pēc tam, kad granta nauda būs iztērēta.
ALTUM sociālās uzņēmējdarbības programmā projektu biznesa pusi izvērtē ALTUM, savukārt sociālo ietekmi – Labklājības ministrija. Gada laikā interese par grantiem ir bijusi pakāpeniski augoša, esam saņēmuši jau vairāk nekā 70 projektus. Orientējoši katrs piektais no iesniegtajiem projektiem ir tāds, kurš biznesa īstenošanai plāno nodarbināt personas ar invaliditāti. Nozaru spektrs, kurā šie uzņēmumi plāno darboties, ir visai plašs – mākslinieciskā jaunrade; pārtikas ražošana, iepakošana; saules bateriju uzstādīšana, elektroinstalāciju ierīkošana, automašīnu serviss, tirdzniecība; dažādu mākslas un interjera priekšmetu izgatavošana; mājražotāju preču tirdzniecība.”
DACE KOKAREVIČA
Publikāciju projektā “Cieņpilnu dzīvi visiem” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Latvijas Avīze”.
https://www.la.lv/kad-biznesa-iegulda-ari-nesavtibu-socialie-uznemeji-ir-konkuretspejigi
