Mums visi braucieni ir forši. Arī tie, kur kaut kas nav riktīgi. Iznāk tādi nelieli piedzīvojumi, adrenalīns, risinājumu meklēšana un parasti arī atrisināšana.
Pirms dažām dienām pavadīju Gunāru uz Ogri. Piedzīvojumi sākās jau Rīgā. Autobusā Gunārs tika, bet pacēlājs neielīda atpakal autobusā. Kaut kas tur bija iesprūdis. Nāca palīgā citi šoferi, bet nekā. Autobusam jau vajadzēja izbraukt, jau vajadzēja piebraukt nākamajam busam, bet mēs stāvam uz vietas un nekustamies.
Kamēr autobuss aizsprostoja stāvvietu, kur jau vajadzēja piebraukt citiem busiem, pa autoostas skaļruņiem atskanēja kādi paziņojumi. Es tos nesapratu. Nojautu, ka ziņo par nākamo busu pārcelšanu uz citiem peroniem. Diemžēl uz tablo pie pieturas šādu informāciju izlasīt nevarēja.
Kad šoferi ar pacēlāju netika galā, tika izsaukta Nordekas tehniskā palīdzība.
Ķibeli izdevās novērst. Kaut ar nokavēšanos, buss varēja doties ceļā.
Iebraucām Ogrē un devāmies uz tuneli pie stacijas. Lai tiktu lejā, tur iekārtots lifts.
Stacijas pusē lifts darbojās. Tā gan nav tā ērtākā un drošākā ierīce – grūti atvērt durvis, pie sienām atbalstīties nedrīkst (bīstami!!!). Lai izkāptu, šaurajā kabīnē ar ratiem jāpagriežas 90 grādu leņķī. Tomēr lejā tikām un aizbraucām līdz tuneļa otrajam galam. Durvis atvērām, liftā iekāpām… 
Bet… Gunārs tur iekšā pogas spiež, bet lifts nekust ne no vietas!
Pogas bojātas, uzraksti nesaprotami.
Nācās kāpt laukā un atgriezties stacijas pusē. Dzelzceļu šķērsojām pa Kalna prospekta pārbrauktuvi. Tur gājēju pārejā vietām plāksnes izļozījušās. Bija bail, ka tur var iestrēgt ratiņkrēsla riteņi.
Foto no google ielu skata. 
Tualetē kafejnīcas “Zelta liepa” tuvumā bija nolauzts atbalsta rokturis. Bez tam radās jautājums: kā, sēžot uz poda, aizsniegt tualetes papīru?
Pie muzeja drusciņ jāsalabo uzbrauktuve. Te bijušas plāksnītes, bet vairs nav…
Mums ļoti patika Ogres upes promenāde, tikai žēl, ka nevienā vietā nevarējām nobraukt lejā pie ūdeņa. Bet tā gribējās! Uz peldētājiem nācās noraudzīties no augšas. Cerams, ka kaut kad nākotnē tiks ierīkotas dažas nobrauktuves, par kurām priecāsies arī vecāki ar bērnu ratiņiem. 
Atpakaļceļā autobusa pacēlājs darbojās bez problēmām. Līdz Rīgai tikām bez aizķeršanās. Autobuss piebrauca pie tā paša perona, kur iekāpām. Tikai, kā nobraukt no pacēlāja, ja tuvu blakus stāv cits autobuss? Izbraukšanai uz perona nepietiek vietas. Gunāru izlaida laukā uz braucamās daļas, kur vietas vairāk. Bet no turienes uz perona nevar tikt – apmale!
Jābrauc apkārt autobusam pa braucamo daļu… Pie gājēju pārejas apmale nolīdzināta.
Viss, šīs dienas piedzīvojumi beigušies! Gan jau būs vēl citi!
