Derīgi padomi.
Komunikācija
- Dod precīzus norādījumus, lai palīdzētu orientēties apkārtējā vidē. Paskaidro, kas, kur un cik tālu atrodas.
- Kad ienāc telpā – sasveicinies! Kad aizej – atvadies! Neredzīgs cilvēks nevēlas turpināt sarunu ar tukšu vietu.
- Pastāsti par to, kas notiek apkārt. Arī neredzīgais cilvēks vēlas zināt, par ko visi smejas, vai no kurienes nāk kāds dīvains troksnis
- Nebaidies sarunā lietot vārdus – redzēt, skatīties, neredzīgs. Neredzīgie šos vārdus lieto, lai izteiktu savu redzēšanas veidu – saprast, sataustīt u. tml.
- Uzrunājot neredzīgo, nosauc savu vārdu un īsi pastāsti, kas esi (ja neesat pazīstami iepriekš). Neredzīgs cilvēks vēlas zināt, ar ko runā.
- Sarunājoties ar neredzīgo, nav vajadzības paaugstināt balsi. Ja cilvēkam ir dzirdes problēmas, uzmanību var pievērst, viegli pieskaroties un runājot skaidri un lēni.
- Ja gribi vērsties pie neredzīgā, uzrunā viņu tieši, nevis caur asistentu. Nosauc viņu vārdā vai viegli pieskaries- acu kontakts nav nepieciešams.
Praktiski padomi.
- Neizjauc ierasto lietu kārtību un neatstāj ceļā priekšmetus. Tad neredzīgais cilvēks varēs vieglāk atrast vajadzīgās mantas un droši pārvietoties.
- Maltītes laikā pavaicā, vai vajadzīga palīdzība. Vispirms informē par ēdiena izvēles iespējām. Pastāsti, kā ēdiens salikts uz šķīvja pēc pulksteņa ciparnīcas principa. Novieto galda piederumus blakus šķīvim, sagriez gaļu.
- Palīdzi neredzīgajam veikalā aiziet līdz vajadzīgajai nodaļai. Pastāsti par precēm, iedod rokās, apraksti krāsu, rakstu un citas preces īpašības.
- Bieži neredzīgajam nepieciešams lasīt priekšā. Jāņem vērā, kas neredzīgo interesē. Nolasi virsrakstus un pajautā, ko cilvēks vēlas dzirdēt plašāk.
- Ģērbtuvē ļauj neredzīgajam pašam nolikt savas mantas. Pasaki, kur atrodas apģērbs un virzi uz to, ja vajadzīga palīdzība. Norādi, ja apģērbs nav kārtībā vai notraipīts.
- Pajautā, kur neredzīgais vēlas doties. Piedāvā turēties pie elkoņa vai pleca, brīdini par ceļa līmeņa izmaiņām un šķēršļiem, kas atrodas galvas augstumā.
