Kopš pērnā gada septembra Labklājības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām ar Eiropas sociālā fonda līdzfinansējumu īsteno izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir izmēģināt jaunu pieeju sociālo pakalpojumu finansēšanā - individuālo budžeta modeli.
Projekta laikā 100 bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes no 10 Latvijas pašvaldībām saņem individualizētu atbalstu – sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.
Pašvaldību sociālie darbinieki un vecāki dalījās savos novērojumos par to, kā saņemtais atbalsts un pakalpojumi ietekmēja bērnu, vecāku un ģimenes dzīvi.
Sociālā darbiniece stāsta par kādu bērnu, kuram viens no mērķiem bija iespēju robežās attīstīt neatkarību. Projekta ietvaros bērnam tika piedāvāts ergoterapeita pakalpojums, kura laikā izdevās atrast kopīgu valodu ar bērnu un sākt kopā apgūt ikdienas aktivitātes. Iepriekš vecāki tās veica bērna vietā, domājot, ka tās viņam ir pārāk sarežģītas. Visbiežāk viens no mērķiem bija iespēju robežās attīstīt un veicināt bērnu patstāvību un mazināt atkarību no apkārtējiem ikdienišķās aktivitātēs. Vairumā pašvaldību sociālie darbinieki ir novērojuši, ka šajā jomā vērojams progress gan nodrošinot fizioterapeita un ergoterapeita palīdzību, gan strukturējot dienas režīmu. Sniegtais speciālistu atbalsts ir reāli palīdzējis bērniem atvērties, kļūt pārliecinātākiem un uzdrošināties mēģināt līdz šim neapgūto.
Ne mazāk svarīgi ir tie gadījumi, kad, pateicoties sniegtajam atbalstam, izdevies pozitīvi ietekmēt pašu vecāku ikdienu. Vairāki vecāki ir atsākuši strādāt. Atsevišķas ģimenes atzinušas, ka uzlabojusies visas ģimenes dzīves kvalitāte, jo vecāki var veltīt vairāk laika bērniem, viens otram un sev.
Interesanti, ka projekta sākumā daudzām ģimenēm bija aizspriedumi pret atsevišķiem pakalpojumiem, bet, uzdrošinoties pamēģināt, viedokļi mainījās. “Man, kā īpaša bērna mammai, daudzi neskaidrie un sasāpējušie jautājumi ir atrisināti vai ieguvuši citu skata punktu,” tā viena no dalībniecēm stāsta par psihologa pakalpojumu.
Projekta vadītāja Ārija Baltiņa uzskata, ka nav notikuši brīnumi, bet sasniegtais ir intensīva speciālistu un vecāku kopējs darba rezultāts. Piemēram, viens no izmēģinājuma projektā iesaistītajiem bērniem ir sācis runāt, kāds cits staigāt. Tāpat jāsaprot, ka katram bērnam ar invaliditāti ir robeža, līdz kurai iespējams progress, bet mērķis ir nodrošināt tādus apstākļus, lai katram bērnam būtu iespēja pietuvoties savas robežas virsotnei. Pozitīvo rezultātu sasniegšanā būtiska loma bija arī pakalpojumiem, kuru nodrošināšanā iesaistītas ārstniecības personas, bet dažādu iemeslu dēļ bērniem šie pakalpojumi nebija pieejami vai pieejami nepietiekamā apmērā. Tādēļ situācijas uzlabošanā svarīga ir veselības aprūpes jomas līdzdalība.
“Projekts ļāva piedzīvot tādu rehabilitāciju, kādai pēc būtības tai vajadzētu būt bērnam ar funkcionēšanas traucējumiem. Proti – ka bērnam tiek nodrošināta regulāra, nepārtraukta un daudzveidīga rehabilitācija, kas ir galvenais no priekšnosacījumiem, lai tik nepieciešamā kustību un izturības attīstība pieaugtu un nostabilizētos,” savā viedoklī dalās kāda no bērnu mammām.
Izmēģinājuma projekts noslēgsies šī gada oktobrī. Tad tiks vērtēti tā rezultāti un izstrādāti priekšlikumi turpmākai rīcībai sociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomā.
http://lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91349-izmeginajuma-projektam-ir-pozitivi-rezultati
