Te jūs varat uzzināt par interesantākajiem rakstiem, kuri pēdējā laikā publicēti dažādos preses izdevumos vai interneta portālos.
‘Zaķa lūpa’ jeb virslūpas šķeltne: kā norit ārstēšana un kāda ir vecāku pieredze
Latvijā katru gadu piedzimst apmēram 35 bērni ar dažāda veida sejas un žokļu rajona šķeltnēm. Kaut tā ir viena no biežākajām iedzimtajām anomālijām sejas un žokļu apvidū, par to tiek runāts maz. Par to, kas ir lūpas un aukslēju šķeltnes, kā tās ietekmē bērna spēju pilnvērtīgi dzīvot un kā tās ārstēt, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Šķeltņu centra speciāliste un sertificēta ortodonte Ieva Mauliņa. Savukārt pieredzē daļās piecgadīgā Braijena mamma Elīna Cirse.
Uzzinot, ka tavam bērnam ir šķeltne, daudzus vecāku pārņem satraukums, neziņa, un prieka sajūtas par bērniņa piedzimšanu mijas ar bailēm un neziņu, kā ārstēt izveidojušos anomāliju. Taču šādās situācijās ir svarīgi saglabāt mieru un atcerēties, ka šķeltne ir ārstējama. Ne velti tā tiek dēvēta par biežāko iedzmito anomāliju, ar to ir saskārušies pat tādi slaveni aktieri kā Joahims Fēnikss, Čīčs Marins, Toms Burke, Francs Ragovskis un daudzi citi cilvēki, kas iekarojuši Holivudas slavas virsotnes.
Ir divu veidu šķeltnes – aukslēju šķeltne, kad skartas mīkstās un daudzos gadījumos arī cietās aukslējas, un lūpas šķeltne ar vai bez alveolārā izauguma un šķeltnes aukslējās. Šī veida šķeltnes var būt vienpusējas vai divpusējas. Tāpat šķeltne var būt pilnīga jeb caurejoša – nav saaugusi ne lūpa, ne alveolārais izaugums, ne aukslējas.
Šķeltnes smaguma pakāpes var būt dažādas atkarībā no to lieluma. Tāpat smaguma pakāpi nosaka pēc tā, kuras sejas daļas ir skartas jeb nav saaugušas. “Jo vairāk nav saaugušas, jo sarežģītāka ir ārstēšana,” skaidro speciāliste.
Visu rakstu jūs varat izlasīt šeit
Jaunie deputāti neatbalsta kuponus uz tehniskajiem palīglīdzekļiem, bet rindu problēmas sola risināt
Cilvēki ar invaliditāti valsts apmaksātus ratiņkrēslus, ortozes un citus tehniskos palīglīdzekļos spiesti gaidīt vairākus mēnešus vai pat gadu. Šādas nesamērīgi garas rindas izveidojušās dažādu iemeslu dēļ. Viens no tiem ir arī Tehnisko palīglīdzekļu centra nespēja tikt galā ar milzīgo pieprasījumu. Tāpēc iepriekšējā Saeima rosināja izsniegt cilvēkiem naudu un ļaut pašiem iegādāties palīgierīces, taču jaunie deputāti to neatbalsta.
Septiņus gadus vecais Jēkabs regulāri apmeklē fizioterapeitu. Puikam kopš dzimšanas ir smagi kustību traucējumi, un bez ortozēm viņš nespēj nedz nostāvēt, nedz staigāt.
Situācija ar ortozēm jeb šinām, kas palīdz atbalstīt problemātiskās vietas, esot īpaši slikta. Latvijā tās ražojot nekvalitatīvas, bet cena, ko valsts kompensē, spēj nosegt vien ceturto daļu no otrožu izmaksām, piemēram, Igaunijā vai Vācijā, no kurienes tās cilvēki pamatā pērk.
Visu rakstu jūs varat izlasīt šeit
Jebkuru bērnu var nofotografēt skaisti. Intervija ar fotoakcijas «Neērtie bērni» iniciatori
Ja mani darbi padarīs cilvēkus kaut vai par kripatiņu uzmanīgākus, saprotošākus un iejūtīgākus, tad projekta ideja būs piepildīta – saka fotogrāfe Arita Strode-Kļaviņa. Ar izstādi Jelgavā vainagojies viņas pusgada garumā īstenotais projekts, kura laikā viņa fotografēja ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Fotogrāfijās ir ļoti daudz sirsnības un gaišuma, tās vēsta par dziļas mīlestības pilnām attiecībām bērnu un vecāku starpā.
Latvijas Radio: Trīsdesmit ļoti skaistās un emocionāli iedarbīgās fotogrāfijas aplūkojot, katram skatītājam būs savs stāsts, balstīts viņa personīgajā pieredzē. Bet tagad, kad projekts pēc pusgada ir beidzies, kā jūs raksturotu savu stāstu, kas tajā ir ietverts?
Arita Strode-Kļaviņa: Kad sāku veidot šo projektu, nemaz nevarēju iedomāties, ka tam būs tāda rezonanse gan medijos, gan sabiedrīb, ka šis mans darbs iesāks ķēdīti citiem labajiem darbiem. Līdz ar manu projektu tika pamanītas vairākas ģimenes, kurām tiešām ļoti nepieciešama palīdzība, arī finansiāla. Jo, būsim atklāti, ne visām ģimenēm ir tik ārkārtīgi lieli līdzekļi, kādi ir nepieciešami gan ārstiem, gan rehabilitācijai, gan citiem specifiskiem izmeklējumiem.
Man ir liels prieks, ka manu projektu pamanīja labdarības fonds “Be Open” un piedāvāja sadarboties. Sadarbībā arī ar radio raidījumu “Zaļā lampa” vairākām ģimenēm tika vākti ziedojumi konkrētām lietām un izmeklējumiem, kas viņiem tobrīd bija nepieciešami. Līdz ar to mans projekts spēja palīdzēt viņiem arī tīri finansiāli, kā arī piesaistīt dažādus labdarus. Ir ģimenes, kurām uzradās arī tādi jaukie ziedotāji no malas, kuri vēlējās privāti palīdzēt. Manuprāt, tas ir pozitīvs moments šajā visā.
Visu rakstu jūs varat izlasīt šeit
“Par citādo” pirmā sērija. Saruna ar “Kurts Coffee” namiņa autori Ketiju Karlsoni
No šodienas TVNET piedāvā Anetes Bendikas podkāstu “Par citādo”. Kā viņa pati stāsta: “Podkāsts ir par cilvēkiem, kuri iet citādu ceļu nekā reklāmas bildītē vai saldā filmā. Par to, kāda ir viņu motivācija, izvēles vai apstākļu sakritība, kas tieši ietekmē viņu ikdienu un dzīvi kopumā. Būt atšķirīgam no ierastā nozīmē arī sadurties ar stereotipiem, kuri labi līp pie neparastā, tos arī sarunās šķetināsim, kā arī atspēkosim vai apstiprināsim!”
Pirmā saruna ar Ketiju Karlsoni. “Kurts Coffee” namiņa autori, kura arī ir mamma bērnam ar īpašām vajadzībām. Atklāti par grūto un priecīgo ikdienā, par to, kā sabiedrība un mēs pašas redzam vēl aizvien Latvijā tik nesaprastos, īpašos bērnus.
Visu rakstu jūs varat izlasīt šeit
Jaunās zāles atgriež dzīvē smagus ādas vēža slimniekus
Vēža slimniekiem pēdējais gads nesis jaunas cerības un iespējas. Sekojot attīstīto valstu praksei vēža ārstēšanā izmantot jaunākos zinātnes sasniegumus, arī Latvijā valsts sākusi kompensēt jaunākās paaudzes zāles vairāku audzēju, tostarp krūts, prostatas, neiroendokrīno u.c. vēžu ārstēšanai. Iespēja dzīvot ilgāk pat vairākus gadus, pateicoties jaunajām zālēm, tagad tiek dota arī ādas vēža jeb metastātiskās melanomas pacientiem, kurus iepriekš ārstēja ar mazefektīvām zālēm.
Melanoma – agresīva un viltīga
Latvijā ar melanomu jeb ādas vēzi jeb ik gadu saslimst aptuveni 200 cilvēku jeb 10 uz 100 000 iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Visbiežāk slimo 40-60 gadu vecumā, turklāt sievietes – uz pusi biežāk nekā vīrieši. Nereti saslimt arī gados jauni cilvēki.
Diemžēl metastātiskā formā melanoma ir viens no agresīvākajiem audzējiem, tā ātri progresē un prognoze, nesākot ārstēšanu, ir bēdīga: vienu gadu izdzīvo vien ceturtā daļa pacientu, bet kopējā dzīvildze ir seši mēneši. Latvijā, pēc SPKC datiem, 2017.gadā uzskaitē bija 108 pacienti ar metastātisku ādas melanomu. Pirmreizēji metastātiskā melanoma ik gadu tiek noteikta 15-20 cilvēkiem.
Visu rakstu jūs varat izlasīt šeit
Kaņepē esošo vielu izmantošana medicīnā – daudzu pasaules valstu ceļš, kuru Latvija šobrīd neiet
Latvijā ar zināmu regularitāti parādās un atkal pieklust sarunas par marihuānu un tās legalizēšanu. Politiķu un ārstu retorika šajā jautājumā ir visnotaļ skaidra – zālītes pīpēšana izklaides nolūkiem nav atbalstāma. Daudzi piesauc sabiedrības brieduma trūkumu. Bet kā ir tad, ja par tik sliktu un bīstamu sauktā marihuāna varētu arī palīdzēt? Latvijas Radio pētīja no marihuānas iegūtu vielu izmantošanu medikamentu ražošanā.
Visu rakstu jūs varat izlasīt šeit
Gatis piešķir jaunu dzīvi vecai elektrotehnikai un ziedo to līdzcilvēkiem
Gatis Ivanovs ir cilvēks, kura hobijs ir labot lietotu elektrotehniku. Pēc salabošanas ierīces viņš nodod cilvēkiem, kuriem nav iespējas pašiem tās nopirkt. Gatis vienmēr ir vēlējies būt kādam noderīgs, un šī nodarbe ir lieliska iespēja to paveikt. Turklāt šajā procesā kaut ko labu paveic arī tie, kas nolemj elektroniku ziedot.
Pašlaik Gatis strādā kādā nelielā kompānijā par santehniķi. Interese par elektroniku un jaunajām tehnoloģijām esot bijusi jau kopš bērnības. Ideja par palīdzēšanu cilvēkiem ir radusies vairāku iemeslu dēļ, piemēram, lai iegūtu pieredzi, labojot elektrotehniku, un palīdzētu cilvēkiem, kuriem tas patiešām ir nepieciešams. “Vienmēr esmu vēlējies būt kādam citam noderīgs, tādēļ sāku palīdzēt cilvēkiem bez maksas. Ir pienācis cits laikmets, laiki mainās, labais sāk uzvarēt ļauno, cilvēki kļūst gaišāki,” pārliecināts Gatis.
“Labošanas process sākas ar elektronikas ziedošanu. Saņemšanas brīdī cilvēkam, kurš ir noziedojis, piemēram, datoru, jautāju, vai tam ir kādi defekti. Otrs jautājums ir par failiem, informāciju, kas ir saglabāta ierīcē, vai to ir nepieciešams saglabāt un nodot atpakaļ. Tālāk jau viss notiek atkarībā no situācijas. Pārsvarā tiek izdzēsta visa informācija un atjaunota operētājsistēma. Tomēr, ja ir nepieciešams, tad notiek arī fiziska labošana,” atklāj vīrietis.
Visu rakstu jūs varat izlasīt šeit
VIDEO: Maldīgs priekšstats, ko nozīmē bērnu paliatīvā aprūpe. Tapusi īsfilma
Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība sadarbībā ar Rīgas Starptautisko Sieviešu Klubu izveidojusi īsfilmu “Kopā būt,” kura atklāj bērnu paliatīvās aprūpes būtību. Īsfilmā ar pozitīvu pieredzi dalās vairākas ģimenes – par to, kā šāda aprūpe palīdz dzīvot, būtiski uzlabojot dzīves kvalitāti un piedzīvojot arī brīnumus, kad paliatīvā aprūpe vairs nav nepieciešama.
Izdzirdot terminu “paliatīvā aprūpe,” bieži vien pirmā asociācija saistās ar nāvi. Šādai asociācijai ir vairāki iemesli – izpratne, ka neizārstējama slimība saistās ar drīzu nāvi, pieredze pieaugušo paliatīvās aprūpes nozarē.
Visu rakstu jūs varat izlasīt šeit
