Te jūs varat uzzināt par interesantākajiem rakstiem, kuri pēdējā laikā publicēti dažādos preses izdevumos vai interneta portālos.
‘Stiprini stipros’: Kā Elvīru uzņēma Pampāļos – robots, prieks un šķēršļi
Tāpat kā decembra sākumā, kad portāls “Delfi” Elvīru Vaitkeviču (22) satika pirmoreiz, kājās arī šoreiz viņai rozā kedas ar metāla kniedēm. Taču tagad viņa devusies tālāk. Toreiz aizvadīja pēdējās nedēļas sociālās aprūpes centrā “Tērvete,” kur dzīvoja kopā ar 200 senioriem. Nonāca tur apstākļu spiesta pēc smagās traumas, kas viņu iecēla riteņkrēslā. Elvīra cīnījās par patstāvīgas dzīves iespēju un tagad viņa mīt pašvaldības dzīvoklī Saldū, mājā, kas gan priecē, gan arī atklāj šķēršļus.
Tiekamies gan ne Saldus novada Pampāļu pagastā, bet Rīgā, rehabilitācijas centrā “Poga”, kas dibināts ar labdarības organizācijas “Ziedot.lv” atbalstu. Rehabilitācijas kursu Elvīra iziet, pateicoties cilvēku saziedotajai naudai “Delfi” atbalsta projektā “Stiprini stipros”, ko rīkoja sadarbībā ar “Ziedot.lv”.
Raksta turpinājumu lasiet šeit:
Soctīklu aizsaule. Kas notiek ar mirušo cilvēku profiliem pēc nāves?
Kas notiek ar cilvēka sociālo tīklu profiliem pēc viņa nāves? Visā pasaulē pieaugot sociālo mediju un citu platformu lietotāju skaitam, šis jautājums kļūst arvien aktuālāks. Atsevišķi pētnieki norāda uz nepieciešamību ar likumu noregulēt, kas notiek ar cilvēka datiem pēc viņa nāves.
Sociālo tīklu Facebook lieto trešdaļa pasaules iedzīvotāju. Tie ir vairāk nekā 2 miljardi cilvēku, kas ikdienā publicē miljoniem ierakstu, augšuplādē fotogrāfijas un video, sazinās cits ar citu. Visa šī informācija tiek uzglabāta. Šīs cilvēka “pēdas” interneta vidē pēc viņa nāves tiek dēvētas par digitālo mantojumu.
Savukārt cilvēka spēju kontrolēt viņa personīgās informācijas izplatību pēc nāves dēvē par pēcnāves privātumu.
Tā kā pēcnāves privātuma joma ir maz pētīta, arī ekspertu ir ļoti maz. Viena no vispazīstamākajām digitālā mantojuma pētniecēm ir Dr. Edina Harbinja no Birmingemas Astonas Universitātes Lielbritānijā. Martā Harbinja viesosies Latvijā ar publisku lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā tieši par cilvēka spēju un tiesībām rīkoties ar informāciju, kas pēc viņa nāves paliek globālajā tīmeklī.
Raksta turpinājumu lasiet šeit
VIDEO: Danilāns uzskata, ka eitanāziju nevar veikt “pa labi un pa kreisi”
Cik mēs paši ar prātu varam ietekmēt savu veselību? Varbūt paši sev esam labākie dakteri? Ar šādiem jautājumiem Rīgas Stradiņa universitātes profesoram, Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologam Anatolijam Danilānam, sākas 4. studijas raidījums.
Profesors Anatolijs Danilāns gan savā ziņā piekrīt šim apgalvojam, nenoliedzot ārstu nozīmi – tomēr arī sava un kolēģu amata prasmes ir nozīmīgas.
“Zinātnieku izpratnē prāts ir smadzeņu šūnu darbības produkts. Bet – tā ir tikai viena prāta daļa! Prātam ir otra ļoti svarīga daļa – tā ir ārējā. Proti, ir iekšējā un ārēja daļa. Jūs skatāties uz mani un sajūtat manu prātu. Un šo ārējo daļu cilvēki maz apzinās. Piemēram, Latvijā cilvēki neprot sarunāties. Vienkārši cilvēks neuzklausa otru – otra prātu viņš nedzird. Jādzird otrs un jāmēģina reaģēt, vai otrs cilvēks ir sapratis. Manā darbā tas ir ļoti svarīgi. Kaut kas no ārstēšanas būs tikai tad, ja mēs kopā liksim prātus – manu un mana slimnieciņ. Jo viens prāts sadarbojas ar otru prātu,” skaidro Anatolijs Danilāns.
Raksta turpinājumu lasiet šeit
Ilona Balode atklāti par ģimenes dzīvi ar Ūdrīti: “Dēls uz mani ir ļoti greizsirdīgs”
Mūziķu Rolanda Ūdra un Ilonas Balodes dēlam ir jau trīs gadi. Bārts ir ļoti pieķēries tētim, kura veselības stāvoklis lēnām, bet tomēr uzlabojas. “Bārts ļoti mīl tēti, un Ūdrim tas ļoti patīk. Kad viņš ierauga Bārtu, tā smaida,” žurnālam “Kas Jauns” atklājusi autoavārijā smagi cietušā mūziķa sieva Ilona. Viņa kopā ar Rolandu, dēlu, mammu un divām asistentēm šomēnes apmeklēja “Zelta mikrofona” balvu pasniegšanas ceremoniju.
Tēte mīļa!
Stāstot par savu dēlu, Ilona saka, ka puika ir radošs un viņam patīk visādi ķimerēties – zīmēt, līmēt, no lego klučiem taisīt vilcienus un mašīnas. “Esmu novērojusi, ka viņam arī patīk mūzika, Bārts spēlē visādus instrumentus, mutes ermoņikas. Es nezinu, vai puika būs dziedātājs, bet mēs mājās kaut ko dungojam. Katru vakaru pirms aizmigšanas dziedam vairākas dziesmas, mums ir tāds kā savs popūrijs. Sākam ar “Teletūbijiem”, tad dziedam “Peļu lāča” dziesmiņu, dziesmas no multfilmām krievu valodā. Viņš tām dungo līdzi,” atklāj Bārta māmiņa.
Raksta turpinājumu lasiet šeit
VIDEO: Pēteris Kļava aicina onkoloģiski slimo bērnu vecākus sanākt kopā, meklēt atbalstu
Atzīmējot Starptautisko bērnu vēža dienu, tika rīkota nozares profesionāļu diskusija, lai pārrunātu bērnu onkoloģisko saslimšanu diagnostikas iespējas Latvijā, ārstēšanai un rehabilitācijai nepieciešamā finansējuma pieejamību, efektīvākos risinājumus bērnu ārstēšanai, kā arī lielākos vecāku izaicinājumus, saskaroties ar bērnu onkoloģiskajām slimībām. Diskusiju organizēja BENU Aptieka sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu.
Ārstniecības iespējas attīstās ļoti strauji
Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) reanimatologs Pēteris Kļava, skaidrojot esošo situāciju onkoloģisko slimnieku ārstēšanā, uzsver, ka Latvijā pēdējo 30 gadu laikā ir noticis milzīgs attīstības lēciens. Reanimatologs atceras, ka 1980. gadu beigās ļoti daudzus bērnus nevarēja izārstēt zināšanu un aprīkojuma trūkuma dēļ, bet mūsdienās Latvijā šīs pašas slimības tiek izārstētas dažu stundu laikā.
Raksta turpinājumu lasiet šeit
Joprojām veselīgāk, gudrāk. Intervija ar žurnāla “36,6 °C” izveidotāju Vitu Beļavnieci
“Diez vai kāds apgalvos, ka ir absolūti vesels, vienmēr dzīvo saskaņā ar sevi un pasauli, ir perfekts un gudrs. Taču ikvienam ir iespēja attīstīties, iet veselīgākas dzīvošanas virzienā,” teic uzņēmēja un žurnāliste Vita Beļavniece, žurnāla 36,6 °C izveidotāja un pirmā redaktore.
Pirms 15 gadiem, kad sāka iznākt žurnāls 36,6 °C, tā galvenā, vadošā doma tika izteikta ar trim atslēgvārdiem: veselīgāk, saskanīgāk, gudrāk. Tātad – dzīvot mazliet harmoniskāk un veselīgāk nekā iepriekš, tapt nedaudz gudrākam, nekā biji vēl vakar. Tā ir darbība, kustība, tas ir ceļš.
Vita teic, ka ceļš ir arī viņas dzīves svarīgākā tēma – neapstāties, virzīties uz priekšu, turklāt darīt to, ieklausoties savā intuīcijā.
Raksta turpinājumu lasiet šeit
Žurnālam “36,6 °C” šogad 15 gadu jubileja un jauna redaktore. Iepazīstamies!
Žurnālam 36, 6 °C šogad 15 gadu jubileja un pirmais februāra numurs veltīts žurnāla svētkiem (atgādinām, ka žurnāls tagad iznāk divas reizes mēnesī!)! Ar katru gadu miju nāk pārmaiņas un šajā numurā bijusī redaktore Zane Eniņa svinīgi vadības grožus nodod jaunās redaktores Kristas Dzidzēvičas rokās. Tādēļ publicējam Zanes Eniņas un Kristas Dzidzēvičas uzrunas lasītājiem.
Raksta turpinājumu lasiet šeit
Austrumu slimnīcā ārsti vēža slimniecei no rokas audiem izveido jaunu plecu
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā 8 stundu ilgā Latvijā unikālā operācijā, glābjot vēža pacienti no smagas kropļojošas amputācijas, ārstiem no rokas audiem izdevies izveidot jaunu plecu. Sieviete pie slimnīcas speciālistiem vērsās ar sūdzībām par mazas čūliņas parādīšanos labās rokas pleca rajonā. Bija zināms, ka pirms 10 gadiem pacientei labajā augšdelmā bija attīstījies ļaundabīgs audzējs, kurš tika izoperēts.
Toreiz ārstiem izdevās roku saglābt, pateicoties kompleksai audu pārstādīšanai no kājas, ko paveica mikroķirurgu komanda. Laikam ejot, paciente sajuta diskomfortu pleca rajonā, kam sekoja atkārtota čūlas parādīšanās uz pleca daļas ādas. Veiktie izmeklējumi apstiprināja audzēja recidīvu.
Raksta turpinājumu lasiet šeit:
VIDEO: Maldīgs priekšstats, ko nozīmē bērnu paliatīvā aprūpe. Tapusi īsfilma
Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība sadarbībā ar Rīgas Starptautisko Sieviešu Klubu izveidojusi īsfilmu “Kopā būt,” kura atklāj bērnu paliatīvās aprūpes būtību. Īsfilmā ar pozitīvu pieredzi dalās vairākas ģimenes – par to, kā šāda aprūpe palīdz dzīvot, būtiski uzlabojot dzīves kvalitāti un piedzīvojot arī brīnumus, kad paliatīvā aprūpe vairs nav nepieciešama.
Raksta turpinājumu lasiet šeit:
VIDEO: Trūkstošo medicīnas personālu varētu piesaistīt no Ukrainas un Baltkrievijas
Neskatoties uz algu pielikumu, Latvijā joprojām ļoti trūkst medicīnas personāla, piemēram, māsu lielajās slimnīcās un mediķu brigāžu darbinieku, šorīt telekanālā LNT stāstīja Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece.
Aizsliniece domā, ka problēmu varētu risināt, Latvijai piesaistot personālu no Ukrainas un Baltkrievijas, kas varētu ātri apgūt valodas pamatus un strādāt.
Ja mūsu medicīnas māsas aizbrauc uz Norvēģiju un Vāciju, tad mēs varam paskatīties uz savām kaimiņvalstīm, izteicās mediķe.
Raksta turpinājumu lasiet šeit:
