No Ulamulas, par kuru stāstījām iepriekšējā aprakstā, gar Mārupīti var doties uz leju līdz Māras dīķim vai vēl tālāk – cik nu kuram spēka vai laika pietiks.
Kad skulptūras apskatītas, jāatrod “zaļais veloceliņš”. Var sākt ceļu arī no Kantora un Spirgus ielas krustojuma. “Zaļais celiņš” tas ir tāpēc, ka šeit nav ne asfalta, ne bruģa seguma – un tomēr pietiekami labs, lai par to pārvietotos gan gājēji, gan velobraucēji, gan arī ratiņkrēslu lietotāji.
Vispirms veloceliņš paiet zem Kārļa Ulmaņa gatves. Ļoti interesanta vieta, kur pāri galvām nepārtraukti brauc automašīnas. Pēc tam nokļūstam Angļu ģimnāzijas tuvumā. Šajā vietā pirms vairākiem gadiem bebru ģimene mēģināja Mārupīti aizsprostot un bija nogāzusi vairākus kokus. Negantnieki!
Tūlīt klāt nākamais tiltiņš – zem dzelzceļa! Šeit jābrauc uzmanīgi. Taciņa nonākusi pie paša upes krasta, bet margu tur nav. Tās būtu ļoti vēlamas! Tālāk pie tiltiņa (vai laipiņas) margas ir. Šī izbraukšana zem dzelzceļa bija viena no atraktīvākajām izklaidēm visā ceļa posmā.
Āgenskalna pusē veloceliņš kļūst platāks un pēc brīža klāt arī Māras dīķis. Pa asfaltēto celiņu braukt nav problēmu, un var priecāties par skaisto skatu, par pīlēm un gulbīšiem.
Tuvākā pieejama tualete: Mārupes ielā 10a, RIMI veikalā.
